Bērzgales Annas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca
Bērzgales baznīca 2001-08-12.jpg
Bērzgales katoļu baznīca
Bērzgales baznīca (Latvija)
Bērzgales baznīca
Bērzgales baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Bērzgales pagasts, Bērzgale
Koordinātas 56°37′57″N 27°30′45″E / 56.63250°N 27.51250°E / 56.63250; 27.51250Koordinātas: 56°37′57″N 27°30′45″E / 56.63250°N 27.51250°E / 56.63250; 27.51250
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1792
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Andris Jonāns
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1787
Specifikācija
Garums 24m
Platums 10m
Būvmateriāli akmens mūra

Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes Rēzeknes dekanāta draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta centrā Bērzgalē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērzgales pirmā katoļu koka baznīca atradās vietā, kur tagad atrodas pašreizējā baznīca, bet nav zināms ne tās cēlājs, ne arī laiks. Pašreizējā baznīca celta 1770. gadā par baroneses Manteifeles līdzekļiem un veltīta Svētās Annas godam. Sākotnēji tā bija mazāka līdz 1938. gadam, kad prāvesta Leona Garškas darbības laikā tā tikusi paplašināta, nojaucot presbitēriju un pagarinot un paplašinot celtni krustveidā uz abām pusēm. Pārbūves darbi tika nobeigti prāvesta Kudika darbības laikā, iegūstot gandrīz uz pusi lielāku telpu.[2]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē Aglonas dekanātā. Draudzi apkalpo prāvests Andris Jonāns.[1] Bērzgales draudze ir sena un sāka veidoties jau pirms 1770. gada. Draudzei ir četras kapsētas — Bērzgales kapsēta, Grebežu kapsēta, Litaunieku kapsēta, Vecenānu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaungads, Jaunavas Marijas Septiņu sāpju diena, Kristus Debesīs kāpšanas diena, Svētā Pētera diena, Svētās Annas diena, Svētā Mateja atlaidas.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērzgales baznīca ir renesanses baroka akmens mūra celtne, krusta plānojuma būve ar diviem torņiem, 24 metrus gara un 10 metrus plata viennavas telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 100 cilvēki. No baznīcas priekštelpas ved kāpnes uz balkonu, kur atrodas kora telpas un 32 taustiņu ērģeles, kuras tika izgatavotas Viļņā 1891. gadā.[3] Apkārt baznīcai ir koka žogs. Baznīca veidota pēc Aglonas bazilikas parauga.[4]

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnamā redzams liels jubilejas krustā sistā Pestītāja tēls, ko uzstādīja Pasienes mūki, dēvētie "Baltie tēvi". Zem krusta atrodas akmenī kalts svētā ūdens trauks. Dievnamam ir trīs altāri. Centrālajā altārī, kas rotāts kokgriezumiem baroka stilā un veltīts Svētās Annas godam, redzama Svētās Annas glezna, bet virs tās Svētā Pētera glezna. Kreisais ir Jaunavas Marijas altāris, bet labais — Kunga Kristus altāris.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 83.lpp.
  3. www.vietas.lv
  4. 4,0 4,1 www.rezeknesnovads.lv