Dunavas katoļu baznīca
| Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Dunavas katoļu baznīca | |
  Dunavas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija,Jēkabpils novads, Dunavas pagasts, Dunava |
| Koordinātas | 56°12′58″N 26°12′15″E / 56.21611°N 26.20417°EKoordinātas: 56°12′58″N 26°12′15″E / 56.21611°N 26.20417°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1900 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
prāvests Edvards Zaksis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | gotika |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1898 |
| Celtniecības beigas | 1900 |
| Specifikācija | |
| Garums | 30 m |
| Platums | 20 m |
| Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi |
Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagasta centrā Dunavā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dunavas pirmais dievnams ir bijis koka ēka, ko 1785. gadā uzcēlis muižnieks grāfs Jānis Zībergs Jaunavas Marijas godam. Tas atradies tagadējās mūra baznīcas priekšā. Vietā, kur tagad atrodas Misiju krusts, bijis vecā dievnama altāra vieta. Baznīca bijusi 14 asis gara un 7 asis plata, tajā bijis viens altāris Svētās Ģimenes godam. Pie baznīcas darbojusies jezuītu misija.[2]
1893. gadā, redzot, ka Rubeņos prāvests Ādams Dobkievičs uzcēlis jaunu baznīcu, muižnieks Plāters juties neērti un solījies Dunavā uzcelt vēl staltāku un varenāku dievnamu nekā Rubeņos. 1890. gadā Dunavā par prāvestu kļuvis Antons Švatelis, kura vadībā par draudzes un grāfa Plātera dotajiem līdzekļiem uzsākta jauna dievnama celtniecība. Sarkanie ķieģeļi tika iepirkti Daugavpils apkārtnē, baržās pa Daugavu tie tika nogādāti līdz Dunavai, kur tos izkrāva un ar zirgiem nogādāja līdz būvei. 1900. gadā baznīca tika uzcelta. Grāfs solījumu bija izpildījis, dievnams greznībā un krāšņumā pārspējis Rubeņu baznīcu, tā būve bija izmaksājusi 16 000 rubļu.
Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika izpostīta — tika sašauta dienvidu siena, mūra velves griestos, tornis, cietis viens pīlārs, jumts, altāri, logi, soli un ērģeles. Lielgabala šāviņu pēdas joprojām ir redzamas baznīcas mūros. Pēc kara dievkalpojumus noturēja klētī un sākās dievnama pakāpeniska atjaunošana pēc 1906. gadā izstrādātā prāvesta J. Paļukas meta. Bebrenes baznīcas prāvests V. Strelēvičs Dunavas baznīcai ieguva 12 ha zemes un 1 ha kapsētai. 1923. gadā prāvests Broņislavs Dūre uzbūvēja plebāniju, saimniecības ēkas un sagatavoja materiālus dievnama remontam. 1928. gadā par prāvestu kļuva Antons Rukmanis, kurš atjaunoja sagrauto baznīcu, palīdzot labvēļiem no Krāslavas. 1928. gada 21. oktobrī to no jauna iesvētīja Nīcgales baznīcas prāvests J. Janovičs.[3]
Eksterjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra celtne, būvēta gotikas stilā, 30 metrus gara, 20 metrus plata ēka ar vienu 35 metrus augstu torni, kas izbūvēts dievnama priekšā. Tornī iekārts 6 pudus smags zvans.[4] Skārda jumts. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs. Dārzā dievnama priekšā uzstādīts Misiju krusts un pa kreisi sānos uz mūra postamenta Jaunavas Marijas statuja. Šeit, dārzā, arī apbedīti prāvesta Antona Rukmaņa vecāki un baznīcas labdaris Kainickis, redzamas viņu kapu vietas.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā ir trīs navu telpa ar koka dēļu grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Virs ieejas ir koratelpas, kas atrodas virs mūra sienas pīlāriem, kurās agrāk bija ērģeles, bet tās gājušas bojā Pirmajā pasaules karā, tāpēc ir tikai harmonijs. Griestu velves balstās uz četriem sarkano ķieģeļu pīlāriem, dievnamu sadalot trijās navās. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Kancele un trīs baznīcā esošie altāri ir darināti no ozola koka un veidoti gotikas stilā. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā atrodas dievnama patrona Svētā Jāzepa skulptūra, Jaunavas Marijas un citu svēto tēli. Abi sānu altāri atrodas dievgalda abos sānos, lūgšanu zāles pusē. Labās puses altārī ir Svētā Laurencija altāris ar gleznām, bet kreisajā — Jaunavas Marijas altāris ar gleznām. Pie pīlāra redzama 1938. gada 2. oktobrī iesvētītā piemiņas plāksne atcerei, ka Romas pāvests Pijs XI 1934. gadā devis svētību prāvestam Antonam Rukmanim un Dunavas draudzei.
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Edvards Zaksis.[1] Draudze sāka veidoties 17. gadsimta otrajā pusē, kad Dunavā bijis jezuītu misiju punkts. Vēlākos gados Dunavas dievnams bijis Dvietes baznīcas filiāle. Uzbūvējot jauno dievnamu, Dunava kļuvusi par patstāvīgu draudzi. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Dunavā un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek vienu reizi nedēļā un svētku dienās. Draudzei ir piecas kapsētas — Dunavas, Vuškānu, Skudru, Celminieku un Krišķinānu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki un atlaidas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāzepa diena, Svētā Laurencija svētki — 40 stundas, Svētās Cecīlijas diena un Kristus Karaļa svētki.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 581.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 256.-257.lpp.
- ↑ Dunavas katoļu baznīca Arhivēts 2013. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.jekabpilsnovads.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dunavas Sv. Jāzepa katoļu baznīca www.vietas.lv
- Dunavas Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca[novecojusi saite] www.vieglicelot.lv
- Dunavas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzes baznīca www.visapasaule.lv
- Dunavas katoļu baznīca www.jekabpilsnovads.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
| ||||||||||||||||
