Kalnciema katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kalnciema Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca
Kalnciema katoļu baznīca.jpg
Kalnciema katoļu baznīca
Kalnciema katoļu baznīca (Latvija)
Kalnciema katoļu baznīca
Kalnciema katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Jelgavas novads,
Kalnciema pagasts, Kalnciems
Koordinātas 56°48′12″N 23°36′16″E / 56.80333°N 23.60444°E / 56.80333; 23.60444Koordinātas: 56°48′12″N 23°36′16″E / 56.80333°N 23.60444°E / 56.80333; 23.60444
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1998
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Aleksandrs Stepanovs
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1995
Celtniecības beigas 1998
Specifikācija
Būvmateriāli sarkani ķieģeļi

Kalnciema Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagasta centrā Kalnciemā. Pirmais Jelgavas diecēzes jaunuzceltais dievnams un viena no divām Kalnciema baznīcām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnciemā, nomaļus no ciema atradās Broņislavas Markovskas "Odu" mājas, kurās pēc Otrā pasaules kara Jelgavas draudzes dekāns J. Ancāns reģistrējis katoļu draudzi un šaurās telpās sācis noturēt dievkalpojumus. 1957. gadā dekāns L. Kundziņš atvedis no Jelgavas būvmateriālus un ar saimnieces atļauju pie šķūņa uzbūvējis triju sienu pagaidu telpu baznīcas vajadzībām. No ārpuses tā atgādinājusi šķūni, bet iekšpusē bijusi iekārtota pastāvīga kapela, kur regulāri notikuši dievkalpojumi. Tā bija 5 metrus gara un 4 metrus plata telpa ar durvīm, vienu logu, dēļu grīdu, pagaidu altāri un harmoniju.[2]

Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, radās iespēja draudzei radīt jaunu dievnamu. 1995. gadā tika iesvētīts pamatakmens un sākās baznīcas celtniecība. 1998. gada 26. jūlijā Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs dievnamu konsekrēja Kristus Karaļa godam, piedaloties desmit priesteriem un trim kleriķiem. Tā bija pirmā jaunuzceltā baznīca Jelgavas diecēzē.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams

Baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra celtne, tradicionālā stilā, tā ir 300 m 2 liela ēka ar vienu torni. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Presbitērija daļa būvēta šaurāka un zemāka par ēkas pamatdaļu. Presbitērija sānos piebūvētas sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs. Dievnama dārzā ir uzstādīts augsts Misiju koka krucifikss.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir trīs jomu telpa ar flīžu grīdu un koka dēlīšu griestiem. Centrālo no sānu navām atdala 4 kolonnas katrā pusē. Sienas apmestas un nokrāsotas. Virs ieejas ir kora telpas. Presbitērija abās pusēs atrodas sakristejas. Interjers tradicionāls. Dievnamā ir viens koka altāris, tas novietots tā, lai, celebrējot Svēto Misi, priesteris atrastos ar seju pret tautu. Skaists altāra retabls, kuru rotā Kristus Karaļa glezna, kas gleznota Daugavpils cietumā, arī altāris un retabula izgatavota Daugavpilī. Gleznas sānos altārī novietotas Jaunavas Marijas un Svētā Jāzepa ar Kristus bērniņu rokās skulptūras. Sānu altāru vietā ir altāra galdi ar Krustā sistā Pestītāja un Svētā Jāņa Kristītāja ar Dieva Jēru gleznām pie sienām.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Aleksandrs Stepanovs.[1] Draudze nodibinājusies pēc Otrā Pasaules kara. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Kalnciemā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek divas reizes nedēļā.

Draudzes lielākie svētki un atlaidas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Kristus Karaļa svētki, Jāņa Kristītāja dzimšanas diena, Svētā Krusta paaugstināšanas svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, at the Wayback Machine. www.catholic.lv
  2. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 282.lpp.
  3. Katoļu kalendārs 1999. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1998. 99.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]