Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca

Vikipēdijas lapa
Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca
Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca (Rīga)
Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca
Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Emīlijas Benjamiņas iela 9, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°56′38.21″N 24°7′21.21″E / 56.9439472°N 24.1225583°E / 56.9439472; 24.1225583Koordinātas: 56°56′38.21″N 24°7′21.21″E / 56.9439472°N 24.1225583°E / 56.9439472; 24.1225583
Piederība konfesijai Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Teodors Gotfrīds Šulcs
Celtniecības sākums 1814. gada 10. jūnijs
Celtniecības beigas 1818

Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca[1] (krievu: Церковь Благовещения Пресвятой Богородицы) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Atrodas Emīlijas Benjamiņas ielā 9.

Baznīca celta no 1814. līdz 1818. gadam, ēkas projekta autors ir arhitekts Teodors Gotfrīds Šulcs, no 1858. līdz 1859. gadam notika neliela iekštelpu pārbūve.[1] Celta klasicisma stilā. Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca ir gandrīz nemainīgā veidā saglabājusies līdz mūsdienām.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieži tiek dēvēta par Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu. Nikolaja baznīca, kas bija mūra celtne ar koka šķindeļu jumtu, pirmoreiz Rīgas rātes dokumentos bijusi pieminēta 1453. gadā, tomēr uzcelta tā tika daudz agrāk, baznīca bijusi pakļauta Polockas metropolītam.[1] 16. gadsimtā reformācijas laikā Svētā Nikolaja baznīca tikusi izlaupīta.[1] 1582. gadā baznīca tika slēgta, no tās divi zvani tika pārnesti uz Sv. Jāņa baznīcu, savukārt no bronzas priekšmetiem tika ieliets jauns kroņlukturis Jāņa baznīcai.[1] Iespējams, baznīcas ēka saglabājusies līdz 1677. gadam.[1]

Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas (Sv. Nikolaja) baznīca (Broce, 1792).

No 1710. līdz 1715. gadam tikusi uzcelta Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas koka baznīca, kas eksistēja līdz 1773. gadam, kad to un blakus esošo Svētā Nikolaja baznīcu nojauca, no kuras materiāliem tika uzcelta Visu Svēto kapela.[1] No 1774. līdz 1778. gadam tika uzcelta vēl viena Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas koka baznīca.[1] 1812. gada kara laikā baznīca tika nodedzināta kopā ar daudzām Rīgas priekšpilsētām.[1]

Jaunās baznīcas projekts, kura autors bija Rīgas pilsētas būvmeistars Teodors Gotfrīds Šulcs, tika apstiprināts 1813. gada 30. maijā.[1] Baznīcas pamatakmens tika likts 1814. gada 10. jūnijā.[1] Baznīca tika uzcelta no saziedotajiem līdzekļiem un valdības piešķirtajiem līdzekļiem.[1] Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas celtniecība tika pabeigta 1818. gadā, kad to iesvētīja Pleskavas, Vidzemes un Kurzemes bīskaps Jevgeņijs.[1] Šis bija lielākais no koka celtais pareizticīgo dievnams Rīgā.[1] Ēka tika celta kā guļbūve (no priežu baļķiem).[1] Šī ir taisnstūrveida garenbūve, kurai ir nošļaupti stūri, rietumu pusē virs priekštelpas ir piebūvēts zvanu tornis.[1] Šajā baznīcā ir apvienotas divas baznīcas: Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca (celtnes centrālā daļa; noslēdzas ar altāri) un Svētā Nikolaja baznīca (priekšbaznīca, piebūvēta centrālajai celtnei).[1] Faktiski baznīcā ir trīs altāri: galvenais — centrālais, iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes pasludināšanai, un divi altāri priekšbaznīcā (faktiski ir divi sānu altāri, kas dala vienotu būves daļu) — pa labi Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja altāris, kurā parasti notiek dievkalpojumi darba dienu laikā un agrā Dievišķā Liturģija svētdienās un lielo svētku dienās, bet pa kreisi — Sv. Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija altāris, kurā dievkalpojumi notiek parasti tikai altārsvētkos.

Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcai sākumā nebija krāsns (apkure tika ierīkota 1858. gadā), tādēļ tā darbojās vienīgi siltajā laikā, savukārt Nikolaja baznīca bija apkurināma un darbojās visu gadu.[1] Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca tikusi iesvētīta 1818. gada 14. maijā, savukārt pēc divām dienām tika iesvētīta Svētā Nikolaja baznīca.[1]

19. un 20. gadsimtā tika veikti dažādi pārbūves un remonta darbi.[1] 1839. gadā tika uzcelts koka žogs ap baznīcu, 1886. gadā nomainīja vēl joprojām esošais metāla žogs.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 450.—463. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]