Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas Kristus Karaļa baznīca
Rīgas Kristus karaļa Romas katoļu baznīca (1935.-1942.) arh. I.Blankenburgs, K.Reisons.jpg
Rīgas Kristus Karaļa baznīca (Rīga)
Rīgas Kristus Karaļa baznīca
Rīgas Kristus Karaļa baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Meža prospekts 86, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°59′46.18″N 24°8′13.76″E / 56.9961611°N 24.1371556°E / 56.9961611; 24.1371556Koordinātas: 56°59′46.18″N 24°8′13.76″E / 56.9961611°N 24.1371556°E / 56.9961611; 24.1371556
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1943
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Indriķis Blankenburgs, A. Strazdiņš
Arhitektūras stils funkcionālisms
Celtniecības sākums 1935

Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Meža prospektā 86, Rīgā. Baznīcas draudze apvieno Sarkandaugavā un tās apkaimē dzīvojošus katoļticīgos iedzīvotājus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās lūgšanu telpas Sarkandaugavā un tās apkaimē dzīvojošiem katoļticīgiem iedzīvotājiem atradās Duntes ielā 52, privāta piecstāvu nama pirmajā stāvā, bet tās draudzes vajadzības neapmierināja.[1]

Baznīcas celtniecība sākta 1935. gadā pēc arhitekta Indriķa Blankenburga un K. Reisona projekta, pamatus iesvētīja 1935. gada 27. oktobrī metropolīts A. Springovičs. Tomēr turpmākajiem būvniecības darbiem līdzekļu nepietika. Draudze rīkoja labdarības pasākumus, lai savāktu naudu.[1]

1938. gadā projektu pārstrādāja būvinženieris A. Strazdiņš.

1939.gadā Latvijas prezidents K. Ulmanis ziedoja celtniecībai 5 tūkstošus latu. 1940. gadā Romas pāvests Pijs XII pieškīra jaunceltnes līdzekļu vākšanas loterijai apzeltītu krustu ar mākslinieciski veidotu Pestītāja attēlu, kuru izdevās laimēt Rudzātu prāvestam A. Juhnevičam.

Celtniecība ilga līdz 1944. gadam. Iesvētīšana notika 1943. gada 26. aprīlī.[1]

Draudzes pirmais prāvests līdz izceļošanai uz Zviedriju bija Kazimirs Vilnis. Pēc Otrā pasaules kara draudzi vadīja prāvests Pāvils Jankovskis, kurš pēc nāves apbedīts baznīcas dārzā.[1]

Blakus baznīcai atrodas Sarkandaugavas Sv. Jāzepa kapi, kā arī 1936. gadā celtā mācītāja māja.[2]

Baznīcas tornis pēc oriģinālā projekta tika uzstādīts tikai 2003.—2004. gadā.[2]

Rīgas Kristus Karaļa draudzē par vikāru kalpojis Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Aivars Jakovičs. Mežaparks. Rīgas ekotūrisma ceļvedis. Rīga : Jumava, Rīgas meži, 2014. 104. lpp. ISBN 978-9934-11-398-7.
  2. 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 517. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]