Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
NATO dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis (Bosnija un Hercegovina gaišzilā, Gruzija un Ukraina violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO (2021). Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna) iezīmētas sarkanā krāsā.
Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par Krievijas okupētajā Krimā un netālu no Krievijas—Ukainas robežas izvietotajiem Krievijas Bruņotajiem spēkiem
Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze Bild[1] un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS).[2]

Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze sākās 2021. gada martā, kad sākās liela mēroga Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana Ukrainas robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un NATO pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja ASV un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās 1997. gadā un vēlāk. ASV prezidents Baidens noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai,[3] tomēr 24. februārī prezidents Putins deva uzbrukuma pavēli.[4]

Krievijas prasības NATO[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu Eiropas valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu."

Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās Austrumeiropas, Aizkaukāza un Centrālāzijas valstīs."[5]

2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.[6]

Konflikta eskalācija Donbasā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 15. februārī Krievijas Valsts dome ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republikas (LTR).[7] 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.[8]

18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra RIA Novosti pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.[9]

21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un Minskas vienošanos par pamieru.[10]

21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju otrdien paziņoja arī Lielbritānijas premjers Džonsons, nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja par gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas apturēšanu.[11]

Krievijas karaspēka uzbrukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze.

24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijevā, Harkovā, Odesā un citur.[4]

24. februārī Francijas prezidents Makrons aicināja sasaukt NATO samitu. ANO ģenerālsekretārs Guterrešs nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.[12]

Sankcijas pret Krieviju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas miljardieriem Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam, kas tiek uzskatīti par sevišķi tuviem Putina līdzgaitniekiem. Arī ES dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas naftas pārstrādes rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.[11]

25. februārī Eiropas Padome (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.[13]

26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām tiks slēgta Latvijas gaisa telpa. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām.[14] 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu rubļa kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus Russia Today un Sputnik, finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.[15]

27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "genocīds" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.[16] 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus.[15] 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā.[17] 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par kriptovalūtas maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību.[18] 1. aprīlī Kanādas premjers Džastins Trudo pauda viedokli, ka G20 grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu.

8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm.[19] 8. maijā G7 valstu vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.[20]

Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.[21]

Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja Lendlīzes likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.[22]

Krievijas atbildes soļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

25. februārī Krievija uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet Ķīnas Tautas Republika, Indija un Apvienotie Arābu Emirāti balsojumā atturējās.[23]

Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.[24]

Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "Aeroflot" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar AK saistītām lidmašīnām.[25]

26. februārī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienests “Roskomnadzor” pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro soperāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.[26]

27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.[15]

Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un

Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.[27]

28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.[28]

Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja propagandas materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts:

Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".[29]

1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "Doždj" un "Eho Moskvi" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai".[30] "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu.

3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “Twitter”, “Meduza” un BBC vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “Facebook” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.[31]

7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un ES neesošās NATO valstis (ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Islande, Albānija), kā arī Šveice, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Jaunzēlande, Taivāna, Singapūra, Sanmarīno, Andora, Monako, Lihtenšteina un Mikronēzija.[32]

10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies Eiropas Padomes darbā.[33] 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “Meta” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “Instagram”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “Facebook” lietošanu.[34]

13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.[35]

31. martā Krievijas komunikāciju uzraugs “Roskomnadzor” nolēma saukt pie administratīvās atbildības Vikipēdiju, jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.[36]

8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace".[37]

27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.[21] Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka "Gazprom" paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.[38]

Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas “Ural Airlines” flotē, 23 lidmašīnas iekļautas “Nordwind Airlines” flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “Aeroflot” pārziņā.[39]

Sarunas par karadarbības pārtraukšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni Aļaksandru Lukašenku vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie Pripetes upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana.[40] Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas Gomeļā, taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči.[15] Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.[41]

Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs Romāns Abramovičs un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci.[42] 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka Antaljā notiks Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās.[32] 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma Antālijā 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra Kuleba tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Lavrovu.[18]

29. martā Stambulā atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.[43]

Klātienes sarunu ceturtais raunds notika Dolmanbahčes pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru.

31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.[36]

20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.[44]

25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir reāli.[45]

12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.[46]

Miera līguma piedāvājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. martā laikraksts Financial Times ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par NATO dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts krievu valodas statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.[47]

17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam Redžepam Tajjipam Erdoganam pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu.[48] 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.[49]

20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.[50]

29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu:

  1. Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes,
  2. ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti,
  3. sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā,
  4. jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.[51]

1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.[52]

Ukrainas sadalīšanas plāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

27. martā Luhanskas tautas republikas administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par LTR pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās.[53]

31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.[36] 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova inrormēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.[54]

28. aprīlī interneta medijs "Meduza" izpauda, ka maija vidū Doneckas tautas republikā un Luhanskas tautas republikā varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.[55] 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.[56]

Ukrainas pieteikums uzņemšanai Eiropas Savienībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prezidents Volodimirs Zelenskis 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.

28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā:

Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."[57]

Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES.[57] 1. martā Eiropas Parlaments nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās.[30] Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai Eiropas Komisija vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums.[32]

18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Eiropas Komisijas atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.[49]

1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.[58]

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.
ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē.
Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.

ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, Eritreja, Krievijas Federācija, Sīrija un Ziemeļkoreja.[59]

16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.[47]

17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.[60]

7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.[61]

19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu Lieldienām, kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru.[44]

Somijas un Zviedrijas pieteikumi uzņemšanai NATO[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

15. maijā Somijas valsts prezidents Sauli Nīniste informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre Sanna Marina paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē.[62] 16. maijā Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešone paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.[63]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Röpcke Julian. «BILD exklusiv: Russlands Kriegspläne, So könnte Putin die Ukraine vernichten» [BILD Exclusive: Russia's War Plans – How Putin could destroy Ukraine]. Bild (vācu), 2021. gada 3. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 25. janvāris. Skatīts: 2022. gada 25. janvāris.
  2. Jones Seth G., Wasielewski Philip G. «Russia's Possible Invasion of Ukraine». csis.org. Center for Strategic and International Studies, 2022. gada 13. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 25. janvāris. Skatīts: 2022. gada 25. janvāris.
  3. Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai lsm.lv 2022. gada 11. februārī
  4. 4,0 4,1 Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 24. februārī
  5. «De facto»: Kāpēc Krievijas prasītās drošības garantijas rietumvalstīm nav pieņemamas lsm.lv 2022. gada 9. janvārī
  6. ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā lsm.lv 2022. gada 26. janvārī
  7. Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doņeckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas» lsm.lv 2022. gada 15. februārī
  8. NATO: Krievija meklē ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā lsm.lv 2022. gada 17. februārī
  9. Zelenskis: Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju lsm.lv 2022. gada 19. februārī
  10. Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doņeckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu lsm.lv 2022. gada 21. februārī
  11. 11,0 11,1 ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā lsm.lv 2022. gada 24. februārī
  12. Pasaule reaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai: top sankcijas Putina režīma izolēšanai lsm.lv 2022. gada 25. februārī
  13. Lībiņa-Egnere: Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts la.lv 2022. gada 25. februārī
  14. Latvija slēgs gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām, «airBaltic» aptur lidojumus uz Krieviju lsm.lv 2022. gada 26. februārī
  15. 15,0 15,1 15,2 15,3 TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris lsm.lv 2022. gada 27. februārī
  16. Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā lsm.lv 2022. gada 27. februārī
  17. TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē lsm.lv 2022. gada 6. martā
  18. 18,0 18,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija lsm.lv 2022. gada 9. martā
  19. TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī
  20. G7 valstis sola pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas lsm.lv 2022. gada 8. maijā
  21. 21,0 21,1 Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī
  22. Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā lsm.lv 2022. gada 10. maijā
  23. Krievija uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda agresiju Ukrainā la.lv 2022. gada 25. februārī
  24. Krievija izsaka draudus arī Somijai un Zviedrijai lsm.lv 2022. gada 25. februārī
  25. Krievija aizliedz ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām ielidot savā gaisa telpā LETA-AFP, 25.02.2022
  26. Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika la.lv 2022. gada 26. februārī
  27. Putins pavēlējis izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos lsm.lv 2022. gada 27. februārī
  28. TEKSTA TIEŠRAIDE: 28. februārī Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai; sākas sarunas lsm.lv 2022. gada 28. februārī
  29. Krievijas skolās stāstīs par nepieciešamību karot pret Ukrainu lsm.lv 2022. gada 28. februārī
  30. 30,0 30,1 Krievija uzbrukumā Ukrainai apšauda Harkovu un citas pilsētas. 1. marts lsm.lv 2022. gada 1. martā
  31. Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji lsm.lv 2022. gada 4. martā
  32. 32,0 32,1 32,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus lsm.lv 2022. gada 7. martā
  33. TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa lsm.lv 2022. gada 10. martā
  34. TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro lsm.lv 2022. gada 11. martā
  35. TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā lsm.lv 2022. gada 13. martā
  36. 36,0 36,1 36,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 31. marts. Ukraina mēģinās evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas lsm.lv 2022. gada 31. martā
  37. TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī
  38. Eiropas Savienības valstis apņēmušās nepakļauties Krievijas šantāžai ar gāzes piegāžu apturēšanu lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī
  39. Krievija nacionalizējusi lidmašīnas 800 miljonu ASV dolāru vērtībā lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī
  40. Ukrainas un Krievijas delegācijas tiksies uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas lsm.lv 20022. gada 27. februārī
  41. Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 28. februārī
  42. TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam lsm.lv 2022. gada 28. martā
  43. Turcijā atsāksies klātienes Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas lsm.lv 2022. gada 28. martā
  44. 44,0 44,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī
  45. Lavrovs brīdina par reāliem 3. pasaules kara draudiem lsm.lv 2022. gada 26. aprīlī
  46. Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā lsm.lv 2022. gada 12. maijā
  47. 47,0 47,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš
  48. TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai
  49. 49,0 49,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 18. martā
  50. TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 21. martā
  51. TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas lsm.lv 2022. gada 29. martā
  52. TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī
  53. Ukrainas izlūkdienests: Krievija varētu mēģināt sadalīt Ukrainu divās daļās lsm.lv 2022. gada 27. martā
  54. Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu
  55. Avoti: Kremlis plāno Donbasā maija vidū sarīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijai lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī
  56. Podoļaks: Ukraina izslēdz pamiera iespēju un teritoriālu piekāpšanos Krievijai lsm.lv 2022. gada 23. maijā
  57. 57,0 57,1 Ukraina iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā lsm.lv 2022. gada 28. februārī
  58. Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī
  59. Krievijas uzbrukums Ukrainai: smagas cīņas Harkovā un Hersonā. 2. marts lsm.lv 2022. gada 2. martā
  60. TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa lsm.lv 2022. gada 17. martā
  61. ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī
  62. Somija lūgs to uzņemt NATO; alianse apsvērs drošības garantijas līdz dalības apstiprināšanai lsm.lv 2022. gada 15. maijā
  63. Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO zinas.tv3.lv 2022. gada 16. maijā

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]