Pāriet uz saturu

Madonas novads (2009—2021)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Madonas novads.
Madonas novads
(2009—2021)
Madonas novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Madona
Kopējā platība:[1] 2 160,2 km2
 • Sauszeme: 2 069,0 km2
 • Ūdens: 91,2 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 21 676
Blīvums (2021): 10,5 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.madona.lv
Madonas novads Vikikrātuvē

Madonas novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos. Izveidots 2009. gadā, apvienojot bijušā Madonas rajona Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Vestienas pagastus un Madonas pilsētu. Pēc platības Madonas novads bija trešais lielākais Latvijā un lielākais Vidzemes reģionā (2153,4 km2). Madonas novadu veidoja divas atšķirīgas teritorijas — Vidzemes Centrālā augstiene un Lubāna līdzenums. Novadā atradās Latvijas augstākā virsotne Gaiziņkalns (311,94 m v.j.l.) un daļēji Latvijas lielākais ezers Lubāns.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts un Vestienas pagasts.[4]

Daba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem novadā bija meži. Tie aizņēma aptuveni 45% jeb 97 526,9 ha no novada teritorijas un 91,5% no kopējās meža zemes. Kopumā meža zeme aizņēma 106 572,1 ha jeb 49% no novada teritorijas. Pēc īpašuma formas 60% bija privātā meža zeme, 38,8% valsts un 1,2% pašvaldības meža zeme. Lielākais mežu īpatsvars Madonas novadā bija Lazdonas, Sarkaņu, Mārcienas, Liezēres un Ļaudonas pagastos.[5] Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņēma aptuveni 39% no novada platības. Lielāko daļu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņēma aramzeme (63%), ganības (22%), pļavas (14%), augļu dārzi (1%). Vislielākās lauksaimniecībā izmantojamās platības atradās Ošupes, Barkavas, Praulienas, Ļaudonas un Liezēres pagastos.[6] Madonas novads ir bagāts ar derīgajiem izrakteņiem — zemes dzīlēs atrodas kūdras, māla, dolomīta, smilts, grants, saldūdens kaļķakmens, sapropeļa krājumi.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saieta laukums, Madona
Saieta laukums, Madona
Madonas Lielā iela 1918. gadā
Madonas stacija ap 1910. gadu

Ledus laikmeta beigās Latvijas teritorijā gar Daugavu un Lielupi no dienvidiem ienāca ziemeļbriežu mednieku ciltis. No Daugavas tie virzījušies arī uz Aiviekstes augšteci, kur Lubānas ezera apkārtnē atrodas Zvidzes apmetne — viena no senākajām mezolīta apmetnēm Latvijā. Aiviekste bija satiksmes ceļš, pa to uz Lubānas apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis dzintars, no kura gatavoti piekariņi, pogas un figūriņas.

XII gs. sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no Kokneses uz Alūksni. Livonijas Konfederācijas laikā apkārtne piederēja Rīgas arhibīskapijas vasaļiem. Krievijas Impērijas laikā tā bija Vidzemes guberņas dienvidaustrumu daļa — Maliena. 19. gadsimta beigās pieauga piena lopkopības apjomi un nozīme — krejotavu un pienotavu blīvums vēlāk šeit bija lielākais Latvijā. Pirmā pasaules kara laikā te bija pagaidu apmešanās vieta bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Pēc 1920. gada agrārreformas muižas sadalīja jaunsaimniecībās. 1926. gadā izveidoja Madonas apriņķi, kas aptvēra arī lielu daļu tagadējā Gulbenes novada. Madonas rajons dibināts 1950. gadā, bet 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā no rajona daļas izveidots Madonas novads. 2021. gada 1. jūlijā Madonas novadam tika pievienoti Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novadi.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā reģistrētais iedzīvotāju skaits uz 2019. gada 1. jūlijā bija 23810, t.sk., sievietes — 12353, vīrieši — 11457.[7]

Iedzīvotāju skaits Madonas novadā (pa pagastiem)[8]
Pagasts Iedzīvotāju skaits
Aronas pagasts 1349
Barkavas pagasts 1265
Bērzaunes pagasts 1466
Dzelzavas pagasts 1209
Kalsnavas pagasts 1718
Lazdonas pagasts 688
Liezēres pagasts 1226
Ļaudonas pagasts 1289
Madonas pilsēta 7476
Mārcienas pagasts 921
Mētrienas pagasts 690
Ošupes pagasts 970
Praulienas pagasts 1551
Sarkaņu pagasts 1369
Vestienas pagasts 623

Etniskais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Madonas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2019. gadā[9]
Latvieši (20763)
  
 87.2%
Krievi (2152)
  
 8.1%
Baltkrievi (285)
  
 1.1%
Cita tautība (838)
  
 3.5%

Pašvaldība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 2013. gada 1. janvāri Madonas novadā bija reģistrēti 2032 uzņēmējdarbības subjekti, no tiem individuālie komersanti 4,3%, akciju sabiedrības 0,2%, sabiedrības ar ierobežotu atbildību 35,8%, filiāles 0,4%, pilnsabiedrības 0,2%, individuālie uzņēmumi 9,4%, zemnieku saimniecības 48,6% un kooperatīvās sabiedrības 1,1%.[10] 2012. gadā uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem sasniedza 78 uzņēmumus, kas ir salīdzinoši augstāks kā vidēji Vidzemes reģionā (71) un Latvijā (69). Laika posmā no 2009. gada Madonas novada uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir palielinājies par 22%. Uz 2012. gada 1. janvāri lielākā daļa — 94,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem ir mikro uzņēmumi, 4,7% mazie un 0,6% vidējie uzņēmumi.[11] Novadā reģistrēto uzņēmumu reģistrētais pamatkapitāls 2013. gada janvārī sasniedzis 17 317 302 latu, ierindojot Madonas novadu 92.vietā no 120.[10]

Reģistrētā bezdarba līmenis Madonas novadā uz 2012. gada 31. jūliju bija 12,8% jeb 2011 bezdarbnieki, no tiem 1118 jeb 56% sievietes un 893 jeb 44% vīrieši.[12]

Pieejamais lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža resursu apjoms ir noteicošais faktors galvenajiem uzņēmējdarbības veidiem Madonas novadā. Lielākais uzņēmumu skaits Madonas novadā darbojās lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē (49%), tirdzniecības, auto remontu nozarē (11%), apstrādes rūpniecībā (6%) un profesionālo, tehnisko pakalpojumu nozarē (6%).[11] Viena no svarīgākajām uzņēmējdarbības nozarēm novadā bija tūrisms. Lielākie uzņēmumi pēc 2011 gada apgrozījuma bija SIA "Latvāņi", LPKS "Barkavas arodi", SIA Heta, AS "Lazdonas Piensaimnieks", SIA "Baltic Eko Park", SIA "IMA Signāls", SIA "Turbo AK".

Madonas novads lepojās ar ekoloģiski tīras un dabīgas pārtikas produktu ražotājiem: AS "Lazdonas Piensaimnieks", SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotne "Madonas Maiznieks", ZS "Līvi", ZS "Sveķi", ZS "Jāņkalni", ZS "Kalna Maruškas", ZS "Aizupes", IK "55 Mārītes", kas 2012. gada nogalē izveidoja kopīgu piedāvājumu zem zīmola "Ražots Madonas novadā".

Transports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas novadā bija sazarots ceļu tīkls, kas nodrošināja gan novada iedzīvotāju vajadzības, gan kravu transportu caur novadu. Pieci valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas novada centrā Madonā, nodrošināja labu satiksmi ar citu novadu centriem — Cesvaini, Ērgļiem, Cēsīm, Gulbeni, Varakļāniem, Pļaviņām, un nodrošināja izeju uz valsts galvenajiem autoceļiem A6 (Rīga—Daugavpils), A12 (Rīga—Rēzekne), A2 (Rīga—Pleskava). Tā kā Madonas novads atradās Austrumlatvijas vidusdaļā un novada administratīvais centrs Madonas pilsēta atrodas novada centrālajā daļā, tad attālumi no Madonas līdz kaimiņvalstu robežām ir līdzvērtīgi attālumam līdz Rīgas ostai un Starptautiskajai lidostai Rīga:

  • Rīga — 165 km;
  • Igaunijas robeža — 130 km;
  • Krievijas robeža — 120 km;
  • Lietuvas robeža — 150 km.

Madonas novadu šķērsoja dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene.

Madonā atrodas autoosta un dzelzceļa stacija.

Tūrisms

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skandināvijas kausa posms Smeceres silā
Skats no Gaiziņkalna nogāzes Lielais Golgāts
Keramiķis Jānis Seiksts

Madonas novadā bija divas aktīvas tūrisma sezonas — vasarā un ziemā.

Līdz ar pirmo sniega segas parādīšanos, Madonas novadā sākas aktīvā ziemas sporta un tūrisma sezona. Madonas novadā ziemā bija vidēji par 20 cm biezāka un ziema ilgst par vienu mēnesi ilgāk nekā citviet Latvijā. Tūristiem Madonas novadā tika piedāvātas ne tikai slēpošanas un ziemas sporta aktivitātes, naktsmītnes, pirtis un ēdināšana, bet arī specializētas programmas tūrisma apskates objektos. Madonas novadā ziemā bija iespējams nodarboties ar kalnu un distanču slēpošanu, snovbordu un tūbingu 4 ziemas sporta un atpūtas bāzēs. Sporta un atpūtas bāze "Smeceres sils"[13] bija specializējusies distanču slēpošanā un biatlonā. Bāzē tika sagatavotas dažāda līmeņa trases — no iesācēja līdz elites klasei, kuras bija apgaismotas, darbojās inventāra nomas punkts, pie trases atradās 5 kempinga mājas. Smeceres silā regulāri notika Latvijas un starptautiska mēroga distanču sacensības — Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, Pasaules un Eiropas čempionāts ziemas orientēšanās uz slēpēm 2013, Skandināvijas kausa posmi.

Latvijas augstākā kalnā Gaiziņķalns ziemeļaustrumu pusē tika piedāvāta kalnu un distanču slēpošana, snovbords atpūtas bāzē "Gaiziņš".[14] Pāris kilometrus no Gaiziņkalna atrodas slēpošanas bāze "Viešūra kalns",[15] agrāk saukts par Lido kalnu. Atpūtas kompleksā "Rēķu kalns"[16] bija pieejama kalnu slēpošana un kameru trase.

Vasaras sezonā novadā īpaši attīstīts bija dabas tūrisms. Novadā bija 15 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijas, tai skaitā, 2 dabas rezervāti, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi. Iecienītākie dabas objekti bija Gaiziņkalns un tā apkārtne, Teiču un Krustkalnu rezervāti, Kalsnavas arboretums, ezeri — Lubāns un tā apkārtne, Kāla un Viešūra ezeri, kā arī Aiviekstes upe. Dabas objektu apkārtnē tika piedāvāti dažādi atpūtas pakalpojumi un izziņas programmas — dabas takas, putnu novērošanas un dabas izziņas programmas, iespēja nopeldēties, laivu un velo noma.

Madonas novads bija ievērojams ar kultūrvēsturisko mantojumu. TOP apskates objekti bija Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles,[17] kuras bija iekārtotas bijušajā Biržu muižas klēts ēkā. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, krājumā bija vairāk kā 126 000 vienību. Muzejā glabājās arī UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" eksponāts "Elzas Serdānes Sibirijā rakstītā vēstule uz bērzu tāss". Muzejā vienlaicīgi tika piedāvātas 3 mākslas izstādes un novada arheoloģijas ekspozīcija. Medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs "Jaundilmaņi" — Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja A. Bieziņa dzimtās mājas. Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas "Liepsalas", kurās atrodas piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim.

Madonas novadā atradās interesantas saimniecības, kas ļāva iepazīties ar vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu: Kučuru dzirnavas, kurā atrodas senlietu kolekcija un var iepazīties ar latviešu kāzu tradīcijām, kazu ferma un sieru ražotne "Līvi", trušu dārzs un mājdzivnieku sēta "Sveķi", zemnieku saimniecība "Ataugas" —aveņu un zemeņu degustācijas un stādu iegāde, ziemā — maizes cepšanas darbnīca.

Mākslas un amatnieku darbnīcas Madonas novadā: Jāņa Seiksta keramikas darbnīca, "Akmens mājas galerija" — glezniecības nodarbības un Maijas Jakovičas un Valerija Baidas gleznu galerijas apskate, mākslinieka Agra Sāra darbnīca un gleznu galerija Kusā, "Kalsnvas pinumi" — klūdziņu pīšanas darbnīca, Lazdonas rokdarbu pulciņš "Rota" —pērļu rotu darināšanas darbnīca. Madonas novadā regulāri notik kultūras un sporta pasākumi, kuri bija plaši apmeklēti.

Madonas novadā bija plašs naktsmītņu piedāvājums: 1 SPA kūrorts, 7 viesnīcas, 13 viesu mājas, 4 lauku mājas, 11 brīvdienu mājas, 4 jauniešu tūrisma mītnes, 6 kempingi, 3 atpūtas vietas (pie ezera).

Starptautiskā sadarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas novadam bija sadarbība ar 9 ārvalstu partneriem no Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Pēc Lursoft datiem Madonas novads bija 38. vietā starp Latvijas pašvaldībām pēc ārvalstu tiešo investīciju kopapjoma uzņēmumu pamatkapitālos laika posmā no 01.01.1991. līdz 22.11.2012. Ārvalstu tiešās investīcijas pamatkapitālā sastādīja 12,08% no Madonas novada uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoma. Kopumā kopš 1991. gada Madonas novada uzņēmumos savus līdzekļus ieguldījuši 40 ārvalstu investori. Ap 50% ārvalstu investīcijās veidoja Eiropas Savienības valstis. Valstis ar lielāko investoru skaitu: Vācija, Zviedrija, Dānija, Itālija. Sadalījumā pēc uzņēmumu darbības veidiem, vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas bijušas — jauktā lauksaimniecība, mežizstrāde, izdevumu iespiešana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība. Valstis ar lielāko investīciju apjomiem: Vācija, Somija, Dānija, Nīderlande, Itālija. 48,83% ārvalstu investīcijas pamatkapitālā koncentrējušās Barkavas pagastā, 34,74% Madonas pilsētā, 12,51% Dzelzavas pagastā, bet pārējās investīcijas sadalās pa Mētrienas, Sarkaņu, Praulienas, Lazdonas, Vestienas un Bērzaunes pagastiem.[10]

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Madonas novadā

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. septembrī. Skatīts: 2020. gada 17. janvārī.
  4. ↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
  5. ↑ Valsts meža dienests
  6. ↑ Valsts zemes dienests
  7. ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPD_Pasvaldibas_dzimumi01072019.pdf Arhivēts 2013. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva
  8. ↑ «PMLP dati par iedzīvotāju skaitu».[novecojusi saite]
  9. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. augustā. Skatīts: 2020. gada 17. janvārī.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 http://www.lursoft.lv/
  11. ↑ 11,0 11,1 http://www.csb.gov.lv/
  12. ↑ Nodarbinātības valsts aģentūra
  13. ↑ http://www.smeceressils.lv Arhivēts 2015. gada 13. oktobrī, Wayback Machine vietnē. www.smeceressils.lv
  14. ↑ http://www.gaizins.lv www.gaizins.lv
  15. ↑ www.viesurakalns.lv
  16. ↑ «www.rekukalns.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 6. janvārī.
  17. ↑ www.madonasmuzejs.lv

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Republikas pilsētas
Novadi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Madonas_novads_(2009—2021)&oldid=3904105"