Stokholma
| Stokholma Stockholm |
|||
| — Galvaspilsēta — | |||
|
|||
|
Stokholma
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Pirmoreiz minēta | 1252. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1388. gada | ||
| Platība | |||
| - Galvaspilsēta | 188 km² | ||
| Iedzīvotāji (31.12.2011.) | |||
| - Galvaspilsēta | 864 324 | ||
| - blīvums | 4 597,5/km² | ||
| - admin. rob. | 1 372 565 | ||
| - aglomerācijā | 2 091 473 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Tālruņu kods | +46-8 | ||
| Mājaslapa: stockholm.se | |||
Stokholma (zviedru: Stockholm) ir pilsēta Zviedrijā, Baltijas jūras rietumu krasta pie Mēlara ezera. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tajā ir 864 324 iedzīvotāju, savukārt kopā ar priekšpilsētām — 1 372 565. Stokholma ir Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.
Stokholmā notika 1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles un 1956. gada Vasaras Olimpisko spēļu sacensības jāšanā, kaut arī pašas Olimpiskās spēles notika Melburnā. Tāpat šeit ir divreiz norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Stokholma pirmoreiz rakstiski ir pieminēta 1252. gadā, kad tā bija svarīgs dzelzs tirdzniecības punkts ceļā no Bergslāgenas raktuvēm. Jau 1289. gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Zviedrijā.
Stokholma ietilpa Hanzas savienībā.
Kalmāras ūnijas laikā Stokholma kļūst par Zviedrijas neatkarības no Dānijas cīņas centru. 1419.gadā Stokholma kļūst par oficiālo Zviedrijas galvaspilsētu. 1471. gada 14. oktobrī pilsētā notiek t.s. Stokholmas asinspirts - dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem.
17. gadsimtā, kad Zviedrija kļūst par Eiropas lielvaru, pieaug arī Stokholmas kā impērijas galvaspilsētas nozīme.
Pēc zaudējuma Lielajā Ziemeļu karā, Stokholmas attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās nozīme kā Zviedrijas politiskajam centram. 1713. - 1714. gadā Stokholmā ir mēra epidēmija.
19. gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborgu (ostas pilsēta) un Norčēpingu (rūpniecība), tomēr 20. gadsimtā pilsēta atkal strauji attīstījās.
Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
Stokholmā dzimuši:
- Ingrīda Bergmane (Ingrid Bergman; 1915—1982) — aktrise
- Folke Bernadots (Folke Bernadotte Graf von Wisborg; 1895—1948) — politiķis
- Ēriks Dālbergs (Erik Jonsson Dahlberg; 1625—1703) — zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
- Grēta Garbo (Greta Garbo; 1905—1990) — aktrise
- Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; 1594—1632) — karalis
- Svens Hedīns (Sven Hedin; 1865—1952) — ceļotājs
- Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves; 1953) — Igaunijas prezidents
- Kārlis XII (Karl XII; 1682—1718) — karalis
- Dolfs Lundgrēns (Dolph Lundgren; 1957) — aktieris
- Alfrēds Nobels (Alfred Nobel; 1833—1896) — rūpnieks
- Klāss Oldenburgs (Claes Oldenburg; 1929) — mākslinieks
- Johans Reinholds fon Patkuls (Johann Reinhold von Patkul; 1660—1707) — Vidzemes muižnieks, diplomāts
- Keke Rosbergs (Keke Rosberg; 1948) — F1 pilots
- Augusts Strindbergs (August Strindberg; 1849—1912) — dramaturgs
- Emanuels Svēdenborgs (Emanuel Swedenborg; 1688—1772) — mistiķis
Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]
|
|
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Pilsētas oficiālā mājaslapa (angliski)
- Stokholmas oficiālais gids (angliski)
- Wikitravel informācija (angliski)
|
|||||||||||||