Pāriet uz saturu

Guntars Krasts

Vikipēdijas lapa
Guntars Krasts
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Priekštecis Andris Šķēle
Pēctecis Vilis Krištopans
Latvijas Ekonomikas ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Priekštecis Jānis Zvanītājs
Pēctecis Atis Sausnītis

Dzimšanas dati 1957. gada 16. oktobrī (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (līdz 2008)
Libertas.lv (2008—2010)
Reģionu alianse (LRA) (kopš 2018)
Dzīvesbiedrs(-e) Gunta Krasta

Guntars Krasts (1957. gada 16. oktobrī Rīgā) ir Latvijas politiķis, Ekonomikas ministrs, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs ES lietās V. Krištopana valdībā.

Biogrāfija

Dzimis 1957. gada 16. oktobrī Rīgā. 1976. gadā absolvējis Rīgas 31. vidusskolu. 1982. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, tautsaimniecības plānošanas specialitātē. Precējies, trīs bērni.

Uzņēmējdarbība

90. gadu sākumā G.Krasts kopā ar Robertu Zīli un Normundu Lakuču nodibināja SIA R.A.N.G, kas galvenokārt nodarbojās ar muitas operācijām un ieroču tirdzniecību.[1][2] 1991. gadā bijis arī SIA "R.A.N.G" valdes priekšsēdētājs.[3] 1994. gadā Robežapsardzes komandieris Jānis Ādamsons izdeva pavēli, kura aizliedza firmai “R.A.N.G.” darboties uz valsts robežas tāpēc, ka bija pamatotas aizdomas, ka šī firma nodarbojas ar nelikumīgām darbībām.[4][5]

Politiskā darbība

Kopā ar Māri Grīnblatu un Robertu Zīli partijā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK darbojas jau no tās iedīgļiem vēl Pilsoņu komitejā un 18. novembra savienībā.

LR Ekonomikas ministrs no 22.12.1995. līdz 07.08.1997. (kopā 1 gads 7 mēneši 16 dienas).

1997. gadā Saeimas plenārsēdē ar 73 Saeimas deputātu balsīm „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis Guntars Krasts tika apstiprināts Ministru prezidenta amatam (sabija šajā amatā no 1997. gada augusta līdz 1998. gada novembrim).

Ievēlēts 7. Saeimā no saraksta " Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Darbojies parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā; parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā - priekšsēdētājs; rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā.[6]

Ievēlēts 8. Saeimā no saraksta "Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ierindas deputāts (no 05.11.02 . līdz 21.07.04.), komisijās nav darbojies.[7]

2004. gadā nolika Saeimas deputāta mandātu, jo tika ievēlēts Eiroparlamentā.

2008. g. februārī izstājās no TB/LNNK. Kopš 2009. gada politisko partiju apvienības Libertas.lv biedrs, neiestājoties konkrētā apvienības partijā (apvienība 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru, un Eiropas parlamentā neiekļuva). Vēlākajos gados Krasts attālinājies no politikas, strādājot Apvienoto Nāciju un Eiropas Savienības projektā Moldovā par valdības padomnieku valsts reformu un ES integrācijas jautājumos.[8]

2018. gada janvārī Krasts iestājās Latvijas Reģionu apvienības locekles - partijas "Reģionu alianse" - rindās.[9]

Atsauces

Literatūra

  • Krasts Guntars. Nākotne pieder mums visiem. - Preses nams: Rīga, 2002. - 140 lpp.
  • Economic development of Latvia : report / Ministry of Economy Republic of Latvia ; forew. by Guntars Krasts. - Riga, 1996. - 118 p.

Ārējās saites

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Zvanītājs
Latvijas Ekonomikas ministrs
1995. gada 21. decembris1997. gada 7. augusts
Pēctecis:
Atis Sausnītis
Priekštecis:
Andris Šķēle
Latvijas Ministru prezidents
1997. gada 7. augusts1998. gada 26. novembris
Pēctecis:
Vilis Krištopans