Roberts Jurdžs
Roberts Jurdžs | |
---|---|
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs | |
Amatā 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs | |
Prezidents | Guntis Ulmanis |
Premjerministrs | Vilis Krištopans |
Priekštecis | Andrejs Krastiņš |
Pēctecis | Mareks Segliņš |
Latvijas Republikas labklājības ministrs | |
Amatā 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs | |
Prezidents |
Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga |
Premjerministrs | Andris Šķēle |
Priekštecis | Vladimirs Makarovs |
Pēctecis | Andrejs Požarnovs |
| |
Dzimšanas dati |
1963. gada 11. aprīlī Ludza, Latvijas PSR, PSRS |
Miršanas dati |
2002. gada 9. decembrī (39 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Politiskā partija |
Tēvzemei un Brīvībai (?—1997) TB/LNNK (1997—2002) |
Profesija | ārsts |
Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
Roberts Jurdžs (1963. gada 11. aprīlis — 2002. gada 9. decembris) bija latviešu ārsts un politiķis, bijušais Latvijas iekšlietu un labklājības ministrs. Bijis 6. un 7. Saeimas deputāts.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1981. gadā absolvējis Ludzas vidusskolu.[1] 1987. gadā pabeidzis Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot grādu ārstniecībā.[2] Apmeklējis arī Keggi Ortopēdiskā fonda kursus ASV.[3]
Karjera medicīnā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1987. gadā kļuvis par ķirurgu Rēzeknes Centrālajā slimnīcā.[3] Turklāt, pēc RMI absolvēšanas R. Jurdžs institūtā aizvadījis gadu internatūrā un ieguvis ķirurga-traumatologa specialitāti.[1] No 1990. līdz 1991. gadam pārkvalificējies par anesteziologu-reanimatologu.[1] Līdz 1995. gadam kļuvis par Rēzeknes slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas vadītāju, kā arī LR Zemessardzes Latgales brigādes medicīnas daļas priekšnieku.[4]
Pēc zaudējuma 8. Saeimas vēlēšanās R. Jurdžs kļuva par anesteziologu Ogres slimnīcas reanimācijas nodaļā.[3]
Saeima
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidējis 6. Saeimas vēlēšanās no Tēvzemei un Brīvībai saraksta, ievēlēts. Darbojies Aizsardzības un iekšlietu, kā arī Sociālo un darba lietu komisijās un vairākās apakškomisijās.[4] Vēlāk kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta, ievēlēts. Darbojies Nacionālās drošības komisijā un Sociālo un darba lietu komisija, kā arī vairākās apakškomisijās.[1]
R. Jurdžs kandidējis arī 8. Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts.[2]
Darbs valdībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1998. gada 26. novembrī kļuvis par iekšlietu ministru Krištopana valdībā. Palicis amatā līdz valdības maiņai 1999. gada 16. jūlijā. Toreizējais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa vēlāk stāstīja, ka viņuprāt "vislabākais iekšlietu ministrs neatkarīgajā Latvijā bija Roberts Jurdžs", piebilstot, ka "katrā ziņā viņa laikā tika paveikts ļoti daudz".[5] Tūlīt pēc tam Šķēles valdībā Jurdžs tika iecelts par labklājības ministru. Amatu zaudējis 2000. gada 5. maijā, kad darbību uzsāka Bērziņa Ministru kabinets.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2002. gada 9. decembrī, 39 gadu vecumā, Roberts Jurdžs nomira pēkšņā nāvē savās mājās Rīgā. Tika ziņots, ka līdz tam viņš par veselības problēmām nebija sūdzējies.[3] Pēc medicīniskās ekspertīzes par nāves cēloni tika atzīts infarkts.[6] Apglabāts dzimtas kapos Ludzā.
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]R. Jurdžs piedzima 1963. gadā Ludzas pilsētā.[3] Šķīries.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Deputāta kartīte». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 16. februārī. Skatīts: 2010.04.02.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Ziņas par 8. Saeimas deputāta kandidātu: Roberts Jurdžs». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2010.04.02.
- ↑ 4,0 4,1 «Deputāta kartīte». 6. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 8. septembrī. Skatīts: 2010.04.02.
- ↑ «Juris Rekšņa mainījis nodarbošanos». Apollo. 2006.02.12. Skatīts: 2010.04.02.[novecojusi saite]
- ↑ «Jurdža nāves cēlonis — infarkts». Delfi. 2002.12.11. Skatīts: 2010.04.02.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Andrejs Krastiņš |
Latvijas iekšlietu ministrs 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs |
Pēctecis: Mareks Segliņš |
Priekštecis: Vladimirs Makarovs |
Latvijas labklājības ministrs 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs |
Pēctecis: Andrejs Požarnovs |
|
|