- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Iecava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Iecava ir pilsēta Latvijā, Bauskas novadā. Pilsēta atrodas Zemgalē, Iecavas upes krastā, 21 km attālumā no novada centra Bauskas un 45 km attālumā no Rīgas autoceļu A7, P92 un P93 krustojumā. Iedzīvotāju skaita ziņā tā ir 37. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.
Iecava pirmoreiz pieminēta 1492. gadā, kad ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe izdevis dokumentu par Iecavas un Mežotnes zemnieku pienākumiem pret Lieliecavas muižu (Groß-Eckau). Attīstībā nozīmīgs bija Kurzemes hercogistes laiks no 1652. gada, kad apdzīvotā vieta kļuva par vietējās rūpniecības centru: tajā atradās vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. 1812. gada 19. (7.) jūlijā šeit notika Iecavas kauja pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusu. Pēc Napoleona kara Iecavā sāka attīstīties sabiedriskā un kultūras dzīve: tika uzcelta skola, pagasta nams, aptieka, miertiesas ēka, Amatnieku nams. Pirmā pasaules kara laikā, īpaši 1915. gadā, Iecava stipri cieta — tika nopostīta muižas pils, palika tikai 43 mājas.[4]
1925. gadā Iecavai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Par ievērojamu apdzīvotu vietu tā izveidojās pēckara gados pēc vairāku, lielākoties pārtikas rūpniecības, uzņēmumu uzcelšanas. 1958. gadā tai piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu. Fabriku strādniekiem un viņu ģimenēm uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus, vidusskolu un bērnudārzus.
Mūsdienu Iecavas pilsēta izveidojies, saplūstot bijušajam Iecavas pilsētciematam ar Dartiju, Rakmenti un Pārupi.
1972. gadā dibināta Iecavas putnu fabrika, kuru 1994. gadā pārveidoja par privātuzņēmumu "Balticovo". Kopš modernizācijas 2005.—2009. g. fabrikā uztur gandrīz 1,5 miljonus dējējvistu; kopš 2013. gada notiek arī rapšu eļļas ražošana.[5]
2021. gada 1. jūlijā Iecavai piešķīra pilsētas statusu.
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 1935 | 709 | — |
|---|
| 1959 | 1 655 | +3.60% |
|---|
| 1970 | 3 214 | +6.22% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 1979 | 4 819 | +4.60% |
|---|
| 1989 | 6 400 | +2.88% |
|---|
| 2000 | 5 928 | −0.69% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 2011 | 5 921 | −0.01% |
|---|
| 2021 | 5 505 | −0.73% |
|---|
|
|
Lielākais darba devējs Iecavā ir a/s "Balticovo".[7] Iecavā atrodas novada administratīvās iestādes, Iecavas vidusskola, divi bērnudārzi, mūzikas skola, sporta skola,[8] Iecavas luterāņu baznīca un katoļu baznīca, kā arī vēl celtniecības stadijā esošā pareizticīgo baznīca.
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Iecavas novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 17. oktobrī.
- ↑ «Balticovo :: Par mums :: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. septembrī. Skatīts: 2020. gada 9. aprīlī. Arhivēts 2019. gada 7. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ OSP
- ↑ «Akciju sabiedrība "Balticovo". Latvijas uzņēmumu datu bāze.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. decembrī. Skatīts: 2019. gada 19. jūnijā.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
|
|---|
| | Valstspilsētas | |
|---|
| | Novadu pilsētas | |
|---|
|
| Vēsturiskā administratīvā piederība |
|---|
| |
|
Latvija
Iecava Vikikrātuvē
Muižas skats 1661. gadā (Šturna zīmējums)
Lieliecavas muižas kungu māja
Iecavas dzirnavas un baznīca (1901)
