Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca
Bauska Sv.Georgija baznīca.JPG
Bauska (Latvija)
Bauska
Bauska
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Uzvaras iela 5, Bauska, Latvija
Koordinātas 56°24′19″N 24°11′4″E / 56.40528°N 24.18444°E / 56.40528; 24.18444Koordinātas: 56°24′19″N 24°11′4″E / 56.40528°N 24.18444°E / 56.40528; 24.18444
Piederība konfesijai Pareizticība
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis
Arhitektūras stils Neo bizantiešu stils
Celtniecības beigas 1881. gads

Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca vai Bauskas lielmocekļa Georgija Uzvarētāja baznīca[1] ir pareizticīgo dievnams Bauskā, Uzvaras ielā 5. Bauskas pareizticīgo draudze dibināta 1856. gadā. Sākotnēji pie tās brauca kalpot svētkalpotāji no Jelgavas, bet 1866. gadā draudzei piešķīra patstāvīgu klēru. Pirmais priesteris te bija tēvs Josifs Sokolovs, viņam piekalpoja diakons M. Jefremovs un psalmotājs N. Lapiņš. Dievkalpojumus noturēja īrētās telpās. 1876. gadā cara valdība draudzei uzdāvināja pie Bauskas esošo Krievijas valsts fermu „Mazo Dirdi” jeb Ērkšķu muižu (kopplatībā 102,87 desetīnas). Draudzes skola Bauskā darbojās no 1867. gada.[2]

Tagadējās baznīcas celtniecība pabeigta 1881. gadā. Projekta autors bija arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, pēc kura rasējumiem uzceltas vēl apmēram 20 pareizticīgo baznīcas Sāmsalā un Vidzemē, kā arī divas Rīgā — Visu Svēto un Svētās Trejādības (pēc viņa nāves šīs baznīcas celtniecību pabeidza V. Lunskis). Bauskas Svētā Georgija baznīcai izstrādāto projektu 1878. gadā apstiprināja Krievijas impērijas Iekšlietu ministrija un drīz vien noslēdza līgumu ar būvdarbu vadītāju Prūsijas mūrnieklietu meistaru Frīdrihu Vilhelmu Šulcu. Kā tipiskai krievu—bizantiešu stila baznīcai tai ir teltsveida zvanu tornis, savienots ar baznīcas kupoliem – četriem sānu un vienu centrālo.

Kad 1881. gadā uzcēla dievnamu, Bauskā bijuši 95 pareizticīgie. Pēc Sokolova nāves 1922. gadā par draudzes ganu kļuva virspriesteris J. Dāle. Viņa vadībā tika uzsākti apjomīgi remontdarbi un draudzei pievienojās aizvien vairāk ticīgo. 1920. gados jau bija 465 pareizticīgo. Draudzes ziņās minēts, ka 1935. gadā Bauskā bijuši 470 pareizticīgie. 1941. gada novembrī Bauskā kalpoja tēvs Aleksandrs Fokins, no 1949. gada — tēvs Nikolajs Kļepatskis, 1955. gada — Vladimirs Parfenovičs, 1960. gada — Oļegs Dmitruks, 1964. gada — Nikolafs Varfolomejevs, bet no 1982. gada oktobra — tēvs Jevgēņijs Rumjancevs. Pateicoties viņa uzņēmībai, notikusi draudzes dzīves atdzimšana un veikts baznīcas remonts, kā arī uzcelta priestera māja un piebūves saimniecības vajadzībām.

Kopš 2016. gada augusta baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (Aizs. Nr. 9171)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°24′19″N 24°11′4″E / 56.40528°N 24.18444°E / 56.40528; 24.18444{{#coordinates:}}: cannot have more than one primary tag per page