Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Limbažu novads (2009—2021) .
Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība , kurā tika apvienoti Limbažu novads , Alojas novads un Salacgrīvas novads . Robežojas dienvidos ar Saulkrastu un Siguldas novadiem , dienvidaustrumos ar Cēsu novadu , austrumos ar Valmieras novadu un ziemeļos ar Igaunijas Pērnavas apriņķi . Novada centrs atrodas Limbažu pilsētā. Bez Siguldas novadā iekļautā Lēdurgas pagasta mūsdienu Limbažu novada robežas gandrīz sakrīt ar agrāko Limbažu rajonu .
Ainažu pagasts , Ainažu pilsēta , Alojas pagasts , Alojas pilsēta , Braslavas pagasts , Brīvzemnieku pagasts , Katvaru pagasts , Liepupes pagasts , Limbažu pagasts , Limbažu pilsēta , Pāles pagasts , Salacgrīvas pagasts , Salacgrīvas pilsēta , Skultes pagasts , Staiceles pagasts , Staiceles pilsēta , Umurgas pagasts , Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts .
Novada piekrastes rietumdaļa atrodas Piejūras zemienē . Piekrasti aizņem mežu un krasta randu pļavu josla, kas ziemeļos pie Kuivižiem iziet līdz ūdenim. Vairākās vietās piekrastē (Dunte , Liepupe , Tūja , Ķurmrags ) blīvi akmeņu krāvumi, vietām krastā smilšakmeņu atsegumi (Veczemju klintis ). Tālāk no jūras rietumos un ziemeļos atrodas Metsepoles līdzenums , biežas upju senlejas (Vitrupes , Svētupes , Vangmuižas ), kurās atrodas ezeru virknes.[ 3] Novada dienviddaļā Idumejas augstienes Limbažu viļņotais līdzenums . Austrumdaļā novadu skar Augstrozes paugurvalnis dienvidos (Cēsu kalns 126 m) un Burtnieka līdzenums ziemeļos. Derīgie izrakteņi: māls (Tūja, Pāle , Pociems , Viļķene , Vīķi ), grants (Kaijciems , Lauvas , Lielezers , Tūja), smilts (Katvari , Pociems, Tiegaži ), kūdra (Puikules-Tēvgāršas, Kodu-Kapzemes, Laugas, Aģes purvos), dziednieciskās dūņas (Dūņezers ). Augsnes — tipiskās podzolētās (tuvāk piekrastei), velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēnu gleja un purvu.[ 3] Meži aizņem ap pusi no novada platības, purvi ap 8%.[ 4]
Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 550—600 mm gadā, austrumdaļā līdz 800 mm.[ 4]
Vairums novada upju ietek tieši jūrā — Salaca , Vitrupe , Svētupe , Aģe . Dienvidaustrumos Gaujas pieteka Brasla .
49 ezeri, kas lielāki par 1 ha . Lielākie: Augstrozes Lielezers 4 km², Limbažu Lielezers 2,6 km².[ 4]
Novada teritorija apdzīvota kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu Metsepoles zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā . Pēc Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē , pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā .[ 4] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
Esošajās robežās
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1967 39 317 — 1979 39 339 +0.00%
Gads Iedz. ±% g.p. 1989 39 550 +0.05% 2000 38 461 −0.25%
Gads Iedz. ±% g.p. 2011 31 420 −1.82% 2021 27 956 −1.16%
Fabians fon Aderkass , Zviedrijas armijas ģenerālmajors;
Auseklis , īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists;
Voldemārs Bastjānis , politiķis;
Baumaņu Kārlis , komponists, dzejnieks;
Kārlis Baumanis , komunists, PSRS sabiedriskais darbinieks;
Oskars Grosbergs , žurnālists un politiķis;
Jānis Kalniņš (ģenerālis) , 3. Kurzemes bataljona komandieris;
Māris Kučinskis , politiķis;
bīskaps Aleksandrs, īstajā vārdā Andrejs Zaķis , latviešu pareizticīgo bīskaps;
Indriķis Zīle , Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks;
Mārtiņš Zīle , ārsts un filozofs.
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 jūnijs 2024 .
↑ 3,0 3,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija . 2. sējums . Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 383. lpp.
↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Latvijas padomju enciklopēdija . 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija . 184. lpp.
↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023» . Skatīts: 23.11.2023 .
Valstspilsētu pašvaldības Novadu pašvaldības
Pilsētas Lauku teritorijas Pagasti