Pāriet uz saturu

Stende

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Stendesciems)
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Stende nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Stende
Novada pilsēta
Stendes stacijas ēka
Stendes stacijas ēka
Karogs: Stende
Karogs		Ģerbonis: Stende
Ģerbonis
Stende (Latvija)
Stende
Stende
Koordinātas: 57°08′43″N 22°32′05″E / 57.14528°N 22.53472°E / 57.14528; 22.53472Koordinātas: 57°08′43″N 22°32′05″E / 57.14528°N 22.53472°E / 57.14528; 22.53472
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1991. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 vācu: Stenden
Platība[1]
 • Kopējā 4,8 km2
 • sauszeme 4,8 km2
 • ūdens 0,0 km2
Augstums 72 m
Iedzīvotāji (2025)[2]
 • kopā 1 501
 • blīvums 312,1 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3257
Mājaslapa www.stende.lv
Stende Vikikrātuvē

Stende ir pilsēta Talsu novadā, robežojas ar Lībagu pagastu rietumos un ziemeļos, ar Virbu pagastu austrumos un ar Abavas pagastu dienvidos. Atrodas 12 km attālumā no novada centra Talsiem un 112 km no Rīgas. Pilsētu šķērso autoceļš P120 Talsi—Kuldīga un dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II.

Vēsturiski ciemats šai apkaimē pastāvējis Dižstendē ap Stendes muižu, kura ilgstoši bija plaša un bagāta. Tagadējā Stende sākusi veidoties 1897. gadā sakarā ar Ventspils—Ribinskas dzelzceļa būvi,[3] 1900. gadā sāka darbu Stendes stacija un 1904. gadā līnija tika pabeigta.[4] 1925. gadā ar nosaukumu Renčuciems (vēlāk — Stendesciems) iekļauts biezi apdzīvoto vietu kategorijā.[5]

Ciema apbūve sākta mūsdienu Robežu, Rožu un Ozolu ielās. Līdz Pirmajam pasaules karam ciema apbūve bijusi haotiska.[4]

Otrajā pasaules karā Latvijas vācu okupācijas laikā Stendē atradās koncentrācijas nometne.[6]

Strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) tiesības ieguva 1949. gadā. 1978. gadā izstrādāja ciemata attīstības plānu, kurš netika īstenots. Tajā bija paredzēta piena kombināta būvniecība, arodskolas un kinoteātra celtniecība, apvedceļa būve u.c.[4] Pilsētas statuss Stendei ir kopš 1991. gada.

Stende atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā pie robežas ar Austrumkursas augstienes Vanemas pauguraini, kas sākas uz austrumiem un ziemeļiem no pilsētas. Līdzenās virsas augstums ir ap 90 m vjl., nedaudz pazeminās dienvidrietumu virzienā.

Pilsētas nosaukums cēlies no dzelzceļa stacijas nosaukuma, kas savukārt nosaukta pēc netālās Stendes (Dižstendes) muižas. Pati muiža nosaukta pēc tās zemēs tekošās Stendes upes. Upes nosaukums kā Testenden dokumentos pirmoreiz minēts 1288. gadā.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1935719—    
19591 850+4.02%
19701 951+0.48%
19731 956+0.09%
19792 034+0.65%
GadsIedz.±% g.p.
19892 134+0.48%
20002 012−0.53%
20111 732−1.35%
20221 550−1.00%
gadsiedzīvotāju skaitslatviešikrievibaltkrieviukraiņipoļilietuviešiebrejičigānitatārivāciešiigauņipārējie
1935719690900130300400
19701951159316030102610-nez.nez.nez.nez.22
197920341743174301524145nez.nez.nez.nez.29
198921341851161332125151184014
2000201218001162617201519nez.nez.08
20111732160380151376nez.nez.nez.nez.nez.8
20221550143063nez.nez.nez.nez.nez.nez.nez.nez.nez.57

Kopš 2010. gada Stendes stacijā vairs nepietur pasažieru vilcieni, vienīgais transports pilsētiņā ir autoceļi. No to šķērsojošā ceļa P120 Talsi—Kuldīga (pilsētā — Brīvības iela) pie Stendes atzarojas ceļi V1401 Stende-Mērsrags, V1402 Stende—Sabile—Pūces un pašvaldības ceļš caur Prāmniekiem uz Dižstendi, kā arī daži Latvijas valsts mežu vai pašvaldības meža ceļi — Aizpuru dambis, Alkšņu strauts, Bebru ceļš, Jēkaba dambis, Vecais Sabiles ceļš, Zemdegu dambis.[7]

Šaursliežu dzelzceļu vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā savienotājsaikni starp līniju Rīga-Ventspils, Ziemeļkurzemi un Rīgas līča piekrastes ostām, 1916. gadā Kurzemi okupējusī vācu armija uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu tīklu, kas no Stendes veda uz Roju, Mērsragu un Dundagu—Mazirbi—Ventspili. Līnijas smagi cieta abos pasaules karos, kad atkāpjošās armijas tās sabojāja, bet tika atjaunotas. Tīkls darbojās līdz 1963. gadam, Stendes staciju slēdza 1968. gadā.[4][8]

Vietējā laika Saules pulkstenis, Karoga laukums Brīvības ielā. Mototrase, estrāde, deportāciju piemiņas akmens.[9]

  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. ↑ Latviešu konversacijas vārdnīca. XX sēj., 40601. lpp.
  4. 1 2 3 4 5 «Stende.lv. Stendes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. februārī. Skatīts: 2022. gada 1. februārī.
  5. ↑ Valdības Vēstnesis: Piektdiena, 18. decembris, 1925
  6. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  416. lpp.
  7. ↑ OpenStreetMap. Stende
  8. ↑ «Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļš 1916-1963»
  9. ↑ «Stende.lv. Apskates vietas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. februārī. Skatīts: 2022. gada 1. februārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stende&oldid=4335775"