Latvijas klimats
| Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Rīgas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Latvijā valdošie ir rietumu virzienu vēji. Gaisa masu kustība nosaka atmosfēras cirkulāciju virs Latvijas teritorijas un laikapstākļu atšķirības gada laikā. Valdošās ir mēreno platuma gaisa masas (pārsvarā — jūras, retāk — kontinentālās). Bieži vien laikapstākļus ietekmē arī arktiskās gaisa masas.
Cikloni no Atlantijas okeāna atnes jūras gaisa masas. Siltajā periodā to ietekmē veidojas mākoņains un lietains laiks. Aukstajā periodā cikloni rada maigāku pat visu ziemu. Līdz ar to Latvijā ir labi izteiktas jūras klimata pazīmes — neliela janvāra un jūlija vidējo temperatūru amplitūda, paaugstināts nokrišņu daudzums, nenoturīgi laikapstākļi. Ciklonu ietekmē ir liels mākoņainums — vidēji 160—180 apmākušos dienu gadā.
Ar anticikloniem Latvijā ieplūst kontinentālais gaiss, kas savas īpašības iegūst virs Eiropas austrumu rajoniem. Siltajā periodā kontinentālās gaisa masas laikapstākļus padara karstākus un sausākus, bet aukstajā periodā — aukstākus un saulainākus. Krasa temperatūras pazemināšanās (līdz −25 °C, −30 °C) ziemā visbiežāk ir saistīta ar anticiklonu ieplūšanu no Arktikas.
Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, raksturīga bieža gaisa masu maiņa. Piemēram pāri Rīgai gada laikā iet vidēji 170 atmosfēras frontes, kas, tāpat kā cikloni, šķērso valsts teritoriju februārī, jūlijā un oktobrī. Frontes bieži pavada stipri vēji, tāpēc rudenī vērojams vētru maksimums, februārī — puteņu maksimums, bet jūlijā — vislielākais nokrišņu daudzums un visvairāk dienu ar pērkona negaisu.
Ģeogrāfiskais platums ir galvenais klimatu veidojošais faktors — no tā atkarīgs saules radiācijas daudzums, ko saņem Zemes virsa. Arī dienas garums dažādos gadalaikos atkarīgs no vietas ģeogrāfiskā platuma. Ziemā saule paceļas 9—10° virs horizonta (20.—25. decembris) un dienas garums ir 6—7 stundas. Vasarā Saule paceļas līdz 55—57° virs horizonta (20.—25. jūnijs), bet dienas garums ir 17—18 stundas. Šāda atšķirība saules augstumā virs horizonta un dienas garums ir cēlonis saules radiācijas pieplūduma nevienmērīgam sadalījumam pa gadalaikiem. Zemes virsu sasniedz ne tikai tiešie saules stari — tiešā radiācija, bet arī daļa atmosfērā izkliedētās radiācijas, jo Latvijā bieži vien ir apmācies laiks. Decembrī 1 cm² Zemes virsas Latvijā saņem apmēram 0,5—0,6 kcal, bet jūnijā — 15 kcal, taču vidējo temperatūru starpība decembrī (−3°) un jūnijā (+16°) nav tik liela kā saņemtās radiācijas starpība. Šeit savu labojumu ienes atmosfēras cirkulācija. Ziemā ar rietumu virziena vējiem no Atlantijas okeāna tiek atnestas gaisa masas, kuras sasildījusi Ziemeļatlantijas straume. Šīs gaisa masas ziemā temperatūru Latvijā paaugstina par 7—9°, bet vasarā nedaudz (par 2—3°) pazemina. Ziemas mēnešos Latvijas teritorija saņem mazāk nekā 20—30% tiešās radiācijas, bet no marta līdz septembrim 50—60% tiešās radiācijas, jo arī vasarā ir daudz apmākušos un lietainu dienu. Tādējādi katrs Latvijas valsts virsas kvadrātcentimetrs saņem tikai apmēram 80 kcal gadā — trešo daļu no Saules radiācijas pieplūduma. Tikai 20% no šī siltuma tiek patērēti gaisa sasildīšanai, 80% — nokrišņu iztvaicēšanai, kas pietiek, lai iztvaikotu tikai 50% nokrišņu. Tāpēc Latvijā ir pārlieku mitrs un notiek teritorijas pārpurvošanās process.
Vidējo temperatūru svārstības valsts teritorijā nav lielas. Aukstākā mēneša — janvāra — vidējā temperatūra Baltijas jūras piekrastē ir −3 °C, valsts vidusdaļā −5 °C, bet austrumdaļā −7 °C. Vissiltākā mēneša — jūlija — vidējā temperatūra svārstās no +16 °C Baltijas jūras piekrastē līdz +17,5 °C Austrumlatvijā. Gada vidējā temperatūra visaugstākā ir Baltijas jūras piekrastē (+6,5 °C), Austrumlatvijā +5 °C, bet viszemākā — Vidzemes augstienē (+4,1 °C).
Klimatu ietekmē arī reljefa lielformas. Augstienēs, sevišķi Vidzemes augstienē, atšķirībā no līdzenumiem raksturīga zemāka temperatūra, īsāks bezsala periods, lielāks mitrums un mākoņainums, ilgstošāka sniega sega. Nokrišņu daudzums sasniedz 700—800 mm gadā, bet Vidzemes augstienes rietumu nogāzē, kas ir mitrākā vieta Latvijā, — pat līdz 850 milimetriem. Līdzenumu apgabalos, pat Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, ir mazāk nokrišņu — vidēji 550—600 mm gadā, jo līdzenais reljefs neveicina gaisa masu pacelšanos un nokrišņu veidošanos. Zemgales līdzenums, ko no jūras gaisa masām pasargā Kurzemes un Žemaitijas (Lietuvā) augstiene, ir siltākais un sausākais rajons Latvijā.
Teritorijas mitrinājuma pakāpi raksturo hidrotermiskais koeficients, kas ir attiecība starp nokrišņu daudzumu laika periodā, kad diennakts vidējā temperatūra nepārsniedz +10 °C, un temperatūras summa grādos šajā pašā periodā. Šis koeficients izsaka nokrišņu iztvaikotspēju. Latvijā gada nokrišņu daudzums, sevišķi to daudzums veģetācijas periodā, pārsniedz iztvaikotspēju.
Gada meteoroloģiskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Latvijas klimatiskā standarta normas 1991.—2020. gads.[1] | ||
|---|---|---|
| Mēneša vidējā temperatūra un nokrišņi | ||
| Janvāris | –3,0 °C | 50,5 mm |
| Februāris | –3,1 °C | 40,3 mm |
| Marts | +0,2 °C | 36,9 mm |
| Aprīlis | +6,1 °C | 35,8 mm |
| Maijs | +11,4 °C | 50,4 mm |
| Jūnijs | +15,2 °C | 70,1 mm |
| Jūlijs | +17,8 °C | 75,7 mm |
| Augusts | +16,9 °C | 76,8 mm |
| Septembris | +12,3 °C | 60,9 mm |
| Oktobris | +6,8 °C | 74,8 mm |
| Novembris | +2,2 °C | 59,6 mm |
| Decembris | –1,1 °C | 53,7 mm |
| Gadā | +6,8 °C | 685,6 mm |
Gada vidējās gaisa temperatūras klimatiskā standarta norma (1991.—2020. gads) Latvijā ir +6,8 °C. Teritoriāli gada vidējās gaisa temperatūras ir no +5,7 °C Alūksnes un Vidzemes augstienes Zosēniem līdz +7,8 — +7,9 °C Baltijas jūras piekrastē, savukārt pilsētas "siltumsalas" ietekmē visaugstākā gada vidējās gaisa temepratūras norma +8,0 °C ir Rīgā. Gada gaitā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +17,8 °C, bet vidējā maksimālā +22,3 °C. Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru –3,1 °C un vidēji minimālo gaisa temperatūru –6,6 °C ir februāris. Visaugstākā līdz šim fiksētā gada gaisa temperatūra Latvijā ir +37,8 °C, kas 2014. gada 4. augustā novērota Ventspilī, savukārt viszemākā –43,2 °C novērota 1956. gada 8. februārī Daugavpilī. Nokrišņu daudzums gadā Latvijā ir 685,6 mm. Ar nokrišņiem visbagātākie mēneši ir augusts un jūlijs, kuros vidēji nolīst 76,8 un 75,7 mm, savukārt vissausākais ir aprīlis ar vidēji 35,8 mm.
Vidējais vēja ātrums gadā Latvijā ir 3,2 m/s, visstiprākais vējš ir novērojams Baltijas jūras piekrastē un Ainažos, kur gada vidējais vēja ātrums ir aptuveni 4 m/s, Ventspilī sasniedzot 4,3 m/s, savukārt visrāmākais vējš ir novērojams Alūksnes un Vidzemes augstienēs, attiecīgi 2,6 un 2,5 m/s. Latvijā valdošie ir rietumu un dienvidu puses vēji, kas kopumā ir novēroti vairāk nekā pusē no gadījumu skaita.
Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 81%. Vismazākais mitruma saturs gaisā ir maijā — 71%, vislielākais — decembrī — 89%. Kopumā Latvijā gadā Saule spīd vidēji 1700—2000 stundas, visvairāk jūlijā — aptuveni 300 stundas, savukārt vismazāk decembrī, kad kopējais Saules spīdēšanas ilgums ir aptuveni 25 stundas, jeb mazāk nekā stundu dienā.
Klimata pārmaiņas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Novērojumu dati liecina, ka klimata pārmaiņas notiek arī Latvijā. No 1961. gada līdz 2016. gadam ir novērojama vienmērīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas ir izteikta gan vidējās gaisa temperatūras vērtībās, gan minimālās un maksimālās gaisa temperatūras vērtībās. Piemēram, vidējās gaisa temperatūras klimatiskā standarta norma (1981.—2010. gads) ir par 0,7 °C augstāka nekā klimatiskās references perioda (1961.—1990. gads) gada vidējā gaisa temperatūra. Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē ir palielinājies arī nokrišņu daudzums. Gada nokrišņu daudzuma klimatiskā standarta norma (1981.—2010. gads) ir par 31 mm lielāka nekā klimatiskās references perioda (1961.—1990. gads) gada nokrišņu daudzuma norma.[2]
Pētnieki pieļauj, ka klimatu pārmaiņu rezultātā arī Latvijā gaidāmas arvien karstākas vasaras, kurās gaisa temperatūra varētu sasniegt pat +40 grādus pēc Celsija.[3]
Latvijas klimatiskā standarta norma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas klimatiskā standarta norma ir visu meteoroloģisko parametru vidējais rādītājs laika periodā par iepriekšējām trim pilnām desmitgadēm. Normu meteoroloģijā aprēķina atbilstoši Pasaules meteoroloģijas organizācijas (PMO) vadlīnijām. 1961.—1990. gadu izmantoto kā standarta references periodu klimata pārmaiņu novērtēšanai. Šobrīd spēkā esošā norma ir 1991.—2020. gada vidējās parametru vērtības.[4]
Gadalaiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ziema[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ziemas sezona, ar stabilu vidējās diennakts gaisa temperatūras pazemināšanos zem 0 grādiem, visagrāk, novembra mēneša vidū, iestājas Latvijas ziemeļaustrumu un austrumu daļā, Vidzemes un Alūksnes augstienēs.[5] Baltijas jūras rietumu piekrastē ziema sākas mēnesi vēlāk — vidēji 18—20. decembrī.[6] Apmēram divas nedēļas pēc stabilas negatīvas gaisa temperatūras pieturēšanās, pēc vidējiem ilggadīgajiem datiem, teritorijā jau var izveidoties stabila sniega sega, sākas augsnes un grunts sasalšana, aizsalts ūdenskrātuves. Visagrāk ziema sezona beidzas 10. martā Baltijas jūras piekrastes teritorijās, visvēlāk — Alūksnes un Vidzemes augstienēs — 22., 23. martā.
Ziemas sezonas ilgst vidēji no 80 dienām Baltijas jūras Kurzemes piekrastē līdz 120—130 dienām augstienēs Latvijas austrumu daļā. Vidējā ziemas sezonas gaisa temperatūra ir no —1 grāda Baltijas jūras piekrastē līdz —4 grādiem austrumu daļā un Vidzemes augstienē. Klimatiskās normas periodā (1981.—2010. gads) zemākās diennakts vidējās gaisa temperatūras variē no —2 grādiem Baltijas jūras piekrastē līdz —6 grādiem kontinentālākajā austrumu daļā, bez tam aukstākais laiks pēc vidējiem ilggadīgajiem rādītājiem pieturās februāra mēneša pirmās dekādes baigās — otrās dekādes sākumā. Raksturīga Latvijas klimatiskās ziemas iezīme ir ievērojamas sezonas sākuma un beigu laika novirzes no ilggadīgā vidējā rādītāja atsevišķos gados, kā arī termiskā režīma variācijas.[7] Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē ziemas sezonā dažkārt norisinās vairākkārtēja vidējās diennakts gaisa temperatūras paaugstināšanās un pazemināšanās virs un zem 0 grādiem, un faktiski stabila termālā ziemas sezona var nesākties. Siltās ziemās (piemēram, pēdējos gados tās ir bijušas 1988./1989., 1989./1990., 1991./1992., 2007./2008. un vissiltākās — 2019./2020. sezonu ziemas)[8] jūras piekrastē tikai 20—25 dienas ir bijušas ar negatīvu diennakts vidējo gaisa temperatūru, un stabili noturīgi sala apstākļi neiestājās. Savukārt aukstu ziemu laikā (piemēram, 1941./1942., 1984./1985., 1995./1996. sezonās)[9] pat jūras piekrastē ziemas dienu skaits sasniedz 100 un vairāk. Neskatoties uz samērā mērenajām sezonas vidējām gaisa temperatūrām, diennakts minimālās temperatūras var ievērojami noslīdēt zem 0 grādu atzīmes visā Latvijas teritorijā. Sevišķi bīstami ir ilgstoši sala periodi jeb aukstuma viļņi, kad ilgāku laika periodu pieturas zemas gaisa temperatūras (—25 grādi un zemākas). Aukstuma visapdraudētākie ir augstieņu rajoni un teritorijas, kas atrodas lielākā attālumā no Baltijas jūras un Rīgas līča. Gaisa temperatūra zemāka par —25 grādiem lielākajā Latvijas daļā tiek reģistrēta laikā no decembra beigām līdz marta vidum. Dažkārt Latvijas austrumu daļā šāda zema gaisa temperatūra novērojamas no decembra sākuma līdz pat marta mēneša beigām. Gaisa temperatūru zemāku par —30 grādiem Latvijas austrumu daļā var sasniegt laikā no decembra vidus līdz marta vidum. Baltijas jūras piekrastē šādas zemas temperatūras reģistrētas tikai pašā aukstākajā laikā — no janvāra baigām līdz februāra sākumam. Tomēr jāņem vējā, ka piekrastes rajonos termālo aukstuma efektu pastiprina lielāki vēju ātrumi, kad pie salīdzinoši siltākām gaisa temperatūrā aukstuma sajūtas un apsaldēšanās risks var būt lielāks kā pie zemākām gaisa temperatūrām bezvēja apstākļos.
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvārī Latvijā ziema parasti nostiprina savas pozīcijas. Kaut arī saule jau pagriezusies uz pavasara pusi, tā vēl maz silda un gaisa temperatūra turpina pazemināties. Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir par 2 grādiem zemāka nekā decembrī. Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tas ir visaukstākais mēnesis gadā. Ja jūras piekrastē mēneša vidējā gaisa temperatūra ir −2,6, −2,7 °C, tad centrālajos un austrumu rajonos tā noslīd līdz −6 °C, savukārt Vidzemes centrālajā augstienē pat līdz −7,5 grādiem.
Vidējā mēneša nokrišņu summa Latvijas lielākajā daļā ir 30—50 mm, savukārt Kurzemes augstienes rietumu nogāzēs pat līdz 60 mm. 16—20 dienas mēnesī snieg vai arī ir slapjdraņķis, pat lietus. Sniega sega parasti veidojas visā Latvijā, tomēr rietumu rajonos tā var būt nepastāvīga. Vidējais sniega segas biezums ir 4—6 cm, savukārt austrumu rajonos 10—15 cm. Turpina sasalt augsne, un līdz mēneša beigām sasaluma dziļums sasniedz 20—50 cm. Upēs un ezeros ledus biezums ap 10—20 cm. Rīgas līcis normālās ziemās aizsalst ap janvāra vidu. Janvārī valdošie ir dienvidu vēji. No nelabvēlīgām laika parādībām var būt vētra, apledojums, putenis un stipra snigšana.
1988. gada janvārī rietumu rajonos vietām piemājas dārzos ziedēja prīmulas, ceriņiem un augļu koku pumpuriem parādījās jau zaļas maliņas.
20. gadsimta aukstākās ziemas, aukstākie janvāri bija 1940., 1942., 1956. gadā. 1942. gada ziemā stabils un stiprs sals pieturējās 4,5 mēnešus. Rīgas līcis bija aizsalis vairāk nekā 3 mēnešus, ledus biezums sasniedza 80—90 cm.
Arī 1987. gada janvārī aukstā Sibīrijas anticiklona atzars izplatījās līdz pat Baltijas jūrai, izraisot strauju gaisa temperatūras pazemināšanos. Mēneša pirmajā dekādē ļoti auksts gaiss pāri Krievijas līdzenumam sasniedza Latviju, un austrumu rajonos atsevišķās naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz −37 grādiem, savukārt rietumu rajonos līdz −32 grādiem, arī Rīgā gaiss atdzisa līdz −32 grādiem.
Ļoti auksts bija arī 1985. gada janvāris, kad ledains sals un balti pārslu virpuļi valdīja milzīgajos Eiropas un Āzijas plašumos. Visā pasaulē pēc kārtas tika uzstādīti aukstuma, sniega biezuma un brāzmaina vēja rekordi. Ledus biezums Latvijas upēs sasniedza 30 cm, aizsala Rīgas līča lielākā daļa.
Dižas ziemas bijušas arī vēl senāk, tā piemēram, 1740. gadā Baltijas jūra aizsalusi, un no Latvijas uz Zviedriju braukuši kamanās.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Februāris ir ziemas pēdējais mēnesis. Turklāt Latvijas klimata apstākļos, tāpat kā janvāris, tas ir viens no aukstākajiem mēnešiem gadā. Pēdējos 10 gados tomēr vairāk bijušas siltas ziemas nekā sals un sniegputeņi.
Mēneša vidējā temperatūra parasti ir no −6,0, —7,0 valsts austrumu daļā līdz −3,0, −4,0 grādiem rietumu rajonos. Vidēji 15—17 dienas ir ar nokrišņiem. Mēneša nokrišņu summa Latvijas lielākajā daļā ir 30—40 mm, no tiem apmēram 50—70% ir sniegs, 10—20% lietus, bet 20—40% jauktie nokrišņi. Lielākajā daļā gadu sniega sega ir pastāvīga, vidēji 7—13 cm bieza rietumu un centrālajos rajonos, 20—30 cm — austrumu rajonos.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ziemas mēnešiem, palielinās arī saulaino dienu skaits līdz 4—5 dienām mēnesī. Augsne sasalst vidēji līdz 18—25 cm rietumu rajonos, 33—38 cm centrālajos rajonos un līdz 60 cm Latvijas austrumu daļā. Sevišķi aukstās ziemās augsne var sasalt līdz 80—100 cm, bet Latvijas austrumu rajonos pat līdz 130 cm un vairāk. Palielinās arī ledus biezums upēs un ezeros līdz 35—40 cm, bargās ziemās līdz 1 m un vairāk, rietumu rajonu upēs līdz 20—30 cm. Siltos gados ledus sega ir plāna, nesaglabājas ilgi vai arī nemaz neveidojas. Rīgas līcis vairumā ziemu pārklājas ar nepārtrauktu ledus segu, kas februārī sasniedz 10—20 cm biezumu. Tomēr vidēji vienā no katrām četrām ziemām līcis neaizsalst. Februārī valdošie ir dienvidu vēji. Dienu skaits ar stipru vēju (15 m/s un vairāk) var būt 5—6 dienas, savukārt jūras piekrastē pat 11—14 dienas.
Ļoti silts februāris bija 1989. un 1990. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra par 8—10 grādiem pārsniedza norumu. 1,5—2 mēnešus agrāk nekā parasti sākās pavasaris — februāra beigās Kurzemē bērzos un kļavās sākās sulu cirkulācija, ziedēja sniegpulkstenītes, vizbulītes. No upēm jau bija izgājis ledus. Šie februāri bija vissiltākie pēdējos 100 gados. Kopumā siltākās ziemas ar lielāko pozitīvās temperatūras anomāliju bija 1989./1990. gadā un 1974./1975. gadā.
Kopumā aukstākais februāris bijis 1929., 1940. un 1985. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija līdz 9,5 grādus zemāka par normu.
Pēdējos 10—12 gados uz vairāku siltu ziema fona ar salu un siegu izcēlās 1994. gada februāris, kad jau ar pirmajām dienām iestājās ļoti auksts laiks. 12—13. februārī Daugavpilī gaiss atdzisa līdz −33 grādiem, savukārt Rīgā līdz −29 grādiem. Strauji aizsala Rīgas līcis, kuģiem ceļu atbrīvoja ledlauzis.
Arī 1996. gada februāris bija ļoti auksts un sniegots. No 7.—11. februārim minimālā gaisa temperatūra austrumu rajonos un Jelgavas apkārtnē noslīdēja līdz −31, −33 grādiem, un vidējā diennakts temperatūra bija 10—15 grādus zemāka par normu, bet visa mēneša vidējā temperatūra 3—5 grādus zemāka pār normu.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marts ir pirmais pavasara mēnesis. Upes pamazām atbrīvojas no ledus, mēneša otrajā dekādē, sākot no rietumu rajoniem, izzūd arī sniega sega, tomēr Vidzemes centrālajā augstienē tā parasti vēl turas līdz mēneša beigām. Mēneša sākumā sniega segas biezums vidēji vēl ir 5—10 cm, savukārt austrumu rajonos 15—28 cm. Ziema parasti atvadās Gaiziņkalnā, kur sniegs parasti noturas visilgāk.
Pavasara iestāšanos nosaka pēc dažādām pazīmēm:
- Astronomiskais pavasaris — to nosaka saules stāvoklis;
- Klimatiskais pavasaris — vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs 0 °C;
- Sinoptiskais pavasaris — mainās atmosfēras procesi, vairāk valda kontinentālas gaisa masas, anticikloni;
- Fenoloģiskais pavasaris — atlido gājputni, uzzied vizbulītes u.c.
Martā valdošie ir D, DR vēji. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no −2,0, −3,0 °C Latvijas austrumu daļā līdz −0,4, −0,7 °C rietumu piekrastē. Vidēji 12—15 dienas ir ar nokrišņiem, to mēneša summa 25—40 mm, 40—50% nokrišņu ir sniegs, 15—20% lietus, 30—40 ir jaukti nokrišņi. Tomēr ilgstoši (2—3 nedēļas pēc kārtas) var turpināties sauss un saulains laiks. Gaisa relatīvais mitrums parasti nepārsniedz 50—60%.
Augsnes sasalums marta sākumā ir lielākais visā ziemas sezonā un sasniedz vidēji 36—48 cm (maksimāli 123 cm), savukārt Latvijas autsrumu daļā 40—66 cm (maksimāli 136 cm). Pēc tam sākas strauja augsnes atkušana, un siltos gados augsne jau ir pilnībā atkususi.
Vissiltākais marts bijis 1968., 1973. un 1990. gadā, kad mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra sasniedza +11 °C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū. Kopumā vissiltākais marts bijis 1990. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra izrādījās 5—7 grādus augstāka par normu. Krasi laika apstākļu kontrasti bija 1997. gada martā, kad mēneša pirmajā pusē bija ļoti silts laiks — 3—4 nedēļas agrāk nekā parasti sākās dabas atmoda, brieda pumpuri, ziedēja vizbulītes, sākās sulu cirkulācija, tomēr ap 14.—15. martu atgriezās ziema — zemi atkal pārklāja sniega sega, gaisa temperatūra pazeminājās līdz −18 grādiem — upēs un ezeros atsākās ledus veidošanās.
Turpretī visaukstākais marts bijis 1942. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra izrādījās ap 9 grādiem zemāka par normu.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aprīlis ir ne tikai dabas atmodas laiks, bet arī laiks, kad ziema vēl cīnās ar pavasari, negribēdama atkāpties. Vidējā gaisa temperatūra sasniedz no +2,9 °C valsts ziemeļaustrumos līdz +5,2 °C Viduslatvijas dienvidos.
Latvijas lielākajā daļā pastāvīga sniega sega nokūst, tomēr aprīļa sākumā vēl var turpināties slēpošanas sezona. Vidzemes centrālajā augstienē sniega sega parasti saglabājas līdz aprīļa otrās dekādes beigām, bet aukstos gados sniega segas kušana var turpināties līdz pat mēneša beigām. Arī pēc tās izzušanas īslaicīgi sniega segas periodi iepējami visu aprīli un pat vēl arī maijā.
Laika apstākļi aprīlī mēdz būt visdažādākie. Reizēm vēl ziema ņem virsroku ar cīruļputeņiem un salu. Tomēr ar katru dienu vairāk arī pavasaris nostiprina savas pozīcijas. Saule šajā laika spīd apmēram 200 stundas (ziemas mēnešos tikai 70 stundas), un mēneša beigās jau var būt vasarīgi karsts. Visā teritorijā atjaunojas augu veģetācija — briest pumpuri, bērzos kļavās vērojama sulu cirkulācija. Atmosfēras procesi ievērojami atškiras no ziemas mēnešiem, jo samazinās Atlantijas ciklonu aktivitāte virs Eiropas, līdz ar to arī nokrišņu daudzums.
Šis ir arī pavasara palu laiks, kad upes atbrīvojas no ledus. Ūdenslīmeņi sasniedz maksimumu, bet, izveidojoties ledus sastrēgumiem, iespējama plaša palieņu applūšana. Līdz aprīļa beigām visā Latvijas teritorijā augsne jau ir pilnīgi atkususi. Visvēlāk — mēneša otrajā pusē tas notiek austrumu augstieņu rajonos. Valdošie vēji rietumu rajonos ir dienvidu, savukārt centrālajos rajonos tas iegriežas no ziemeļiem, bet austrumu rajonos — rietumu vējš.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dienas garums maijā palielinājies jau līdz 16—17 stundām, kļūst arvien siltāks. Latvijā vidējā gaisa temperatūra ir no +8,3 °C ZR daļā līdz +12 °C DA, kas ir apmēram par 7 grādiem augstāka nekā aprīlī. Bieži vērojami lieli gaisa temperatūras kontrasti gan diennakts, gan arī mēneša robežās. Siltas, pat vasarīgas dienas nereti mijās ar spēcīgiem aukstuma periodiem, kas var iestāties vidēji 2—3 reizes mēnesī. Tomēr dažkārt maijs var būt pat siltāks par jūniju (1967., 1983. gads), bet citreiz pat aukstāks nekā aprīlis (1927., 1951. gads). Visbiežāk gan, sākot ar otro dekādi, vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +10 °C grādu robežu.
Sākas aktīvs augu veģetācijas periods, kad bīstamas ir nakts salnas. Latvijas rietumu un centrālajos rajonos tās parasti izbeidzas otrajā dekādē, bet ZA rajonos un Vidzemes augstienē — trešajā dekādē. Aukstos pavasaros tās var būt pat līdz jūnija vidum, turpretī siltos pavasaros salnas beidzas jau aprīlī.
Maijā Atlantijas okeāna gaisa masu ietekme jūtama mazāk, tādēļ ir daudz skaidru un saulainu dienu, maz nokrišņu, miglu, un sauss laiks var turpināties pat 2—3 nedēļas. Kopumā vidēji 11—14 dienas ir ar nokrišņiem. Pārsvarā līst, un tikai 2—8% (austrumu rajonos 13—17%) ir jaukti nokrišņi, krusa, 1—2% sniegs, var izveidoties pat īslaicīga sniega sega.
Vēja virziens maijā ir mainīgs, bet dienu skaits ar stipru vēju ir neliels. No bīstamām laika parādībām iespējamas vētras (pēc Boforta vēja ātruma novērtēšanas skalas), pērkona negaiss, krusa, stipras lietusgāzes, slapja sniega apledojums (ļoti reti).
Neparasti karsts un sauss bija 1993. gada maijs — it īpaši mēneša pirmā un otrā dekāde. Intensīvi uzkrājās siltums, un augu attīstības fāzes par 2—3 nedēļām apsteidza parastos termiņus. Gandrīz pusē mēneša dienu gaisa temperatūra sasniedza +25 grādu un vairāk. Jāpiebilst, ka pēdējos 100 gados Latvijā biežāk bijuši silti maiji.
Pēdējā desmitgadē auksti maiji ar biežām salnām bijuši 1990., 1997., 1999. un 2000. gadā. 2000. gadā pēc karstā, vasarīgā aprīļa jau maija pirmajās dienās Latviju aptvēra spēcīgs aukstuma vilnis, kad salnas gaisa sasniedza −1, −5 grādus, bet uz augsnes austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja pat līdz −7 grādiem; zāles augstumā pat līdz −11 °C grādiem.
Ilgstošs sausums maijā valdījis, 1919., 1938., kā arī 1941. gadā, kad Latvijas lielākajā daļā nav lijis visu mēnesi. Arī 1992. gadā ap maija vidu iestājās ilgstošs sausuma periods, mežos plosījās ugunsgrēki. Savukārt 1993. gadā ilgstošs sausuma periods iestājās no 24. aprīļa un ilga līdz maija 3 dekādes vidum. 2000. gadā Latviju no aprīļa piemeklēja sausuma periods, kas ilga vairāk nekā mēnesi. 1990. gada maijā Latvijā valdīja ļoti kontrastains laiks — maija pirmā puse bija silta, tuklāt augi pat cieta no sausuma, noziedēja ceriņi, turpretī pēdējā dekādē iestājās auksts laiks — ar krusu, slapju sniegu, lietu, pērkona negaisu un salnām.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vai zinājāt, ka senie ķelti jūnijam devuši nosaukumu Zirgu mēnesis, savukārt īri to nodēvējuši par Medus mēnesi, bet skoti par Zemeņu mēnesi? Turpretī senie latvieši jūniju dēvējuši par Ziedu mēnesi — Latvijā tas ir pirmais vasaras mēnesis, kad dabā viss sparīgi aug, pieņemas spēkā un reibinoši smaržo.
Saule Latvijā šajā laikā ir pacēlusies visaugstāk, un no 21. līdz 23. jūnijam tās spīdēšanas ilgums sasniedz maksimumu: 17 stundas un 53 minūtes. Kopumā tā spīd vidēji 280 stundas. Gaiss arvien turpina iesilt, bet tas nenotiek vairs tik strauji kā pavasarī. Jūnijs ir vidēji 4—5 grādus siltāks par maiju.
Parasti diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs +15 grādiem, iesilst arī ūdens gan upēs un ezeros, sasniedzot ap 20 grādiem, turpretī Rīgas jūrmalā 16—17 grādus. Lai arī dienas jūnijā ir siltas, naktis vēl ir vēsas, turklāt aukstos jūnijos vēl iespējamas arī salnas. Jūnijā valdošie ir R, DR vēji. Katru gadu jūnijā iespējamas stipras lietusgāzes, kad dažās stundās var nolīt visa mēneša norma un pat vēl vairāk.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā jūlijs ir vasaras vidus, kad spožā, karstā saulē zied un saldi smaržo liepas, laukos ļaudis steidz vākt sienu. Šajā laikā vidējā diennakts gaisa temperatūra parasti sasniedz visaugstāko atzīmi: 18—19 grādus. Tomēr karstākais laiks jūlijā gan biežāk novērots tieši Austrumlatvijā — Latgales dienvidos. Jūlijā valdošie ir dienvidrietumu, rietumu puses vēji.
Vasarās ar pastiprinātu ciklonu darbību, kad ieplūst mitrās Atlantijas gaisa masas, laiks ir mitrs, apmācies, turklāt saules siltuma pieplūdums samazinās uz pusi — ir vēss , piemēram, 1979. gada jūlijā tikai pāris dienas bija saulainas.
Latviju pat jūlijā kādreiz var sasniegt aukstais polārais gaiss un augsni var klāt pat salnas.
Jūlijā tāpat kā augustā ir lielākais nokrišņu daudzums gadā. Līt var katru otro dienu. Lietus laikā parasti ir arī pērkona negaiss un reizēm pat iespējami virpuļviesuļi.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augusts ir mēnesis, kurā vasara jau pamazām raugās uz rudens pusi. Mēneša sākumā var būt vēl ļoti silts, dažreiz pat karstāks nekā jūlijā. Savukārt augusta otrajā pusē, dienas garumam sarūkot vēl vairāk, zeme pakāpeniski atdziest un pazeminās arī gaisa temperatūra. Jo tuvāk mēneša beigām, jo vairāk gaisā jūtama rudens smarža, bet mazāk karstu un pat siltu dienu.
Mēneša vidēja gaisa temperatūra stabili pazeminās zem 15 °C un beidzas meteoroloģiskā vasara, kā arī aktīvs augu veģetācijas periods. Vidzemes augstienē tas notiek agrāk, turpretī piekrastes rajonos vēlāk. Arvien retāk Latvijas teritoriju sasniedz dienvidu gaisa masas, bet biežāki kļūst arktiskā gaisa ieplūdumi. Rudens tuvums sevišķi jūtams naktīs, kad atsevišķos gados atzīmētas jau pirmās salnas gaisā.
Visagrāk tās bijušas Bauskā — 1973. gada 10. augustā un 1977. gada 20. augustā, turpretī Vidzemes augstienē uz augsnes salnas iespējamas jau pašā augusta sākumā.
Augusts tāpat kā jūlijs ir nokrišņiem bagātākais mēnesis gadā. Vidēji katru otro dienu ir iespējams lietus. Reizēm vēl vērojams arī pērkona negaiss, bet jau retāk nekā jūlijā.
Mēneša otrajā pusē, pazeminoties gaisa temperatūrai, samazinās iztvaikošana un palielinās mitruma krājumi augsnē, tāpēc nakts un rīta stundās, biežāk nekā vasaras vidū, veidojas bieza migla.
Lai arī augustā var būt spēcīgi aukstuma viļņi, kopumā biežāk atkārtojas normāli un silti augusti nekā auksti. Jāpiemin, ka sevišķi auksts laiks valdīja 1956. gadā.
- 2003. — iekļuva 10 vislietaināko augustu skaitā.
- 1999. — visa vasara saulaina un karsta. Arī augusta pirmajās divās dekādēs turpinājās ļoti silts laiks. Gaisa temperatūra sasniedza 29 °C.
- 1997. — saulains karsts laiks, turklāt Rīgā 4 reizes bija pārsniegts atsevišķu dienu gaisa temperatūras maksimums.
- 1995. — karsts laiks, ļoti daudz saulainu dienu, maksimālā gaisa temperatūra vēl trešajā dekādē atsevišķās vietās sasniedz līdz 33 °C.
- 1994. — karsta saulaina vasaras otrā puse, augusta pirmajā pusē gaiss vietām sakarst līdz 34 °C.
- 1992. — vasara bija 40 dienas garāka nekā parasti, otrās dekādes sākumā gaisa temperatūra sasniedza pat līdz 36 °C.
- 1972. — karsts augusts ar spēcīgām lietusgāzēm.
- 1939. — neviena diena nebija apmākusies, turklāt mēneša vidējā temperatūra sasniedza 20—22 °C. Tas bijis viskarstākais augusts.
- 1930. — pēdējo 80 gadu laikā Latvijā vislietainākais augusts.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šajā pirmajā rudens mēnesī diena jau ir īsāka par 2 stundām un 30 minūtēm, turklāt mēneša beigās kopš vasaras saulgriežiem tā sarūk jau par 6 stundām. Zeme no saules saņem divreiz mazāk siltuma nekā vasaras dienās. Mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedz vairs tikai 11—13°, kas ir 3—5° zemāka nekā augustā. Pēc 20. septembra, sākot no austrumu rajoniem, vidējā diennakts gaisa temperatūra noslīd zem 10°, un beidzas augu aktīvās veģetācijas periods.
2003. gads, ar vidējo mēneša nokrišņu daudzumu 37% no septembra normas, bija pēdējos 80 gados trešais vissausākais septembris. Vismazāk nokrišņu — tikai 12% no normas — septembrī ir bijis 1949. gadā, savukārt nākamajā — 1950. gadā — tika uzstādīts septembra nokrišņu daudzuma rekords (184% no normas). Visaukstākais — 3,3 grādus zem normas — septembris ir bijis 1993. gadā, vissiltākais — 3,5 grādus virs normas — 2023. gadā.
Ūdens upēs un ezeros atdziest no 15—16 °C mēneša sākumā līdz aptuveni 10 °C mēneša beigās, savukārt Rīgas līča piekrastē līdz 12 °C. Kopumā visaukstākais septembris bijis 1993. gadā. Ap 22.—23. septembri, kad saule šķērso debess ekvatoru rudens punktā, diena un nakts ir vienādā garumā. Zemeslodes dienvidu daļā šajā laikā sākas atmodas laiks — pavasaris, turpretī mūsu pusē — rudens.
Tomēr septembrī vēl iespējamas saulainas siltas un pat karstas dienas, ko dēvē par atvasaru.
Latvijā rudens ir visgarākais gadalaiks. Valdot DR, R vējiem, pārsvarā ieplūst mitrais jūras gaiss, palielinās lietaino dienu skats pat līdz 17 dienām mēnesī, tomēr lietusgāzes nav tik spēcīgas kā vasarā. Pārsvarā līst, tomēr iespējama arī īslaicīgas sniega segas izveidošanās. Palielinās arī augsnes mitrums, jo samazinās iztvaikošana. Rudens ir arī vētru laiks, it īpaši jūras piekrastē.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Oktobrī Latvijā satiekas vai visi gadalaiki — var būt gan silts kā vasarā, pat pērkona negaiss, te atkal strauji auksts, slapjdraņķis un pat sniegs. Oktobrī zemi klāj krāsainu lapu paklājs, bet dažu rītu jau var pārsteigt sniega sega.
Ļoti sauss un silts bijis 1975. gada oktobris, kad nokrišņu daudzums nesasniedza pat pusi no mēneša normas. Rīgā garākais sausuma periods oktobrī bijis 1884. gadā no 4. septembra līdz 25. oktobrim.
Tā kā saules stari vairs nespēj pietiekami iesildīt gaisu, mēneša vidējā gaisa temperatūra Baltijas jūras piekrastē noslīd līdz +7, +8,5 grādiem, savukārt pārējā teritorijā +5, +6 grādiem. Kopumā gaisa temperatūra oktobrī ir par 5—6 grādiem zemāka nekā septembrī. Oktobra trešajā dekādē vidējā diennakts temperatūra stabili pazeminās zem 5 grādiem.
Oktobra pirmajā pusē atsevišķos gados vairākos Latvijas rajonos novērota īslaicīgas sniega segas izveidošanās. Oktobra 3. dekādē pirmais sniegs var uzsnigt arī jūras piekrastē.
Ja oktobra sākumā biežāk ir sauss un saulains laiks, tad otrajā un trešajā dekādē jau arvien vairāk palielinās apmākušos un lietainu dienu skaits, sasniedzot 15—18 dienas. Nokrišņu un zemā iztvaikojuma dēļ augsne bieži ir slapja, lauki pielijuši un dubļaini.
Ūdens upēs un ezeros atdziest līdz +5,+10 grādiem, turpretī Rīgas līča piekrastē līdz +9, +5 grādiem. Palielinoties temperatūras kontrastiem starp gaisu un ūdens baseiniem, aktivizējas ciklonu darbība, kas bieži izraisa rudens vētras.
Kopumā visaukstākais bijis 1976. gads, kad jau ar pirmajām oktobra dienām iestājās sals, turklāt austrumu, ziemeļaustrumu rajonos sāka aizsalt upes un ezeri.
1989. gada 21. oktobrī Smiltenes un Alsviķu iedzīvotāji novērojuši ziemeļblāzmu. Vakarā ap 19:00—21:00 debess ziemeļu pusē novēroti lieli sarkani plankumi ar gaišām viļņveida svītrām.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Novembris Latvijā ir pēdējais rudens mēnesis. Savukārt aiz polārā loka iestājas 4 mēnešus gara polārā nakts, bet pie mums diena krietni sarūk, gaismai atstājot tikai nedaudz vairāk par 7 stundām. Siltam, mitram jūras gaisam virzoties pāri jau atdzisušai sauszemei, ūdens tvaiki kondensējas, bieži veidojas migla, debesis pārsvarā ir apmākušās, tāpēc novembris ir viens no tumšākajiem mēnešiem gadā. Tajā ir tikai pāris skaidru dienu, saule spīd ne vairāk par 40 stundām. Mēneša vidējā gaisa temperatūra tomēr vēl ir pozitīva. Jau pirmajā dekādē visā Latvijā izbeidzas augu veģetācijas periods.
15.—20. novembrī, sākot no austrumu rajoniem, virzienā uz jūras piekrasti, gaisa temperatūra stabili pazeminās zem 0°, sāk sasalt zeme, upēs un ezeros parādās pirmais ledus. Izveidojas arī sniega sega, tomēr parasti tā nenoturas visu ziemu.
Aktīvu ciklonu darbības rezultātā bieži var būt vētras, turklāt tieši piekrastes rajonos novembrī ir visnestabilākie laika apstākļi.
Kopumā vissiltākais novembris bijis 1968. gadā, kad astoņas reizes tika pārspēti atsevišķu dienu ilggadīgie siltuma rekordi. Turpretī tam sekojošais decembris bijis visaukstākais 20. gadsimtā. Silts rudens pagāja arī 1934. un 1967. gadā, tomēr pēc tam bija auksts ziemas sākums.
Visaukstākais novembris bijis 1919., 1993. un 1998. gadā. Gan 1993., gan arī 1998. gadā jau novembrī Latvijā iestājās ziema, turklāt mēneša pirmajā dekādē mēneša vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem 0°.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Decembris Latvijā ir pirmais ziemas mēnesis — aukstākā gadalaika sākuma posms. Dienas šajā laikā sarukušas pavisam īsas — tikai nedaudz vairāk par 6 stundām, un zeme saņem niecīgu siltuma daudzumu. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir jau 5—6 °C zemāka nekā novembrī un svārstās no −4, −5°C Latvijas austrumu rajonos līdz —0,5 °C galējos rietumu rajonos. Baltijas jūras piekrastē stabils sals decembrī novērots 1 reizi 4 gados.
Tas ir arī gaismas gaidīšanas laiks, jo 22. decembrī (garajā gadā 21. decembrī) saule pagriežas uz pavasara pusi un katra diena kļūst par minūti garāka, tomēr īsta ziema vēl tikai sākas.
Decembra pirmajā un otrajā dekādē Latvijas austrumu pusē, bet pēdējā dekādē centrālajos un rietumu rajonos izveidojas pastāvīga sniega sega. Turpretī jūras piekrastē pastāvīga sniega sega gan izveidojas tikai janvāra sākumā.
Decembrī ir vislielākais gaisa relatīvais mitrums — ap 90%, tāpēc aukstums jūtams jo stipri.
Kopumā vissiltākais decembris bijis 1960. gadā, kad pastiprinātas ciklonu darbības rezultātā valdošais bija siltais un mitrais Atlantijas okeāna gaiss. Savukārt senās hronikas vēstī, ka 1537. gadā ziemas pirmajā mēnesī dārzi jau bijuši vienos ziedos. Kopumā visaukstākais decembris bijis 1978. gadā, kad mēneša beigās Latvijas austrumu rajonos tika sasniegts absolūtais gaisa temperatūras minimums −43 °C. Vidējā diennakts gaisa temperatūra šajā laikā bija 15—18 °C zemāka par normu, bet viss decembris izrādījās 6—8 °C aukstāks nekā parasti, lai gan tā gada novembris bijis 4—5 °C siltāks par normu. Ļoti auksta decembra 3. dekāde bijusi arī 1996. gadā. Tā atzīmēta kā viena no aukstākajām 20. gadsimtā, jo vidējā gaisa temperatūra bija 8—12 °C zemāka par normu.
No nelabvēlīgām laika parādībām šajā mēnesī iespējamas vētras, stipra snigšana, putenis, apledojums, sarma, migla.
Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaisa temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas absolūtā minimālā un maksimālā gaisa temperatūra pa dekādēm.
| Gaisa temperatūras absolūtais minimums un maksimums pa dekādēm Latvijā. ( °C ) | ||||||||||||||||||
| Mēnesis | Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | ||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dekāde | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 |
| Absolūtais maksimums (°C) | 11,1 | 10,3 | 9,0 | 10,4 | 13,4 | 15,5 | 15,2 | 18,4 | 22,8 | 28,1 | 25,1 | 27,9 | 29,8 | 34,4 | 31,8 | 33,1 | 34,4 | 34,6 |
| Absolūtais minimums (°C) | −38,1 | −43,0 | −42,7 | −43,2 | −37,9 | −33,3 | −32,0 | −34,4 | −29,9 | −21,8 | −14,8 | −10,1 | −10,5 | −5,5 | −4,7 | −3,1 | −1,4 | −1,4 |
| Mēnesis | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | ||||||||||||
| Dekāde | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 |
| Absolūtais maksimums (°C) | 35,3 | 36,0 | 36,0 | 37,8 | 35,6 | 33,0 | 31,6 | 32,0 | 30,0 | 24,9 | 21,8 | 18,7 | 17,2 | 15,3 | 12,4 | 12,5 | 11,7 | 10,1 |
| Absolūtais minimums (°C) | 1,1 | 1,9 | 2,2 | 0,0 | 0,4 | −1,7 | −2,5 | −5,3 | −7,3 | −9,0 | −10,2 | −14,7 | −19,0 | −21,0 | −24,6 | −29,8 | −33,0 | −42,9 |
Gaisa temperatūras minimums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums desmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
| Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums (°C) | ||||||||||||||||
| Nr. | Vieta | Mēnesis | Gadā | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | |||||
| 1 | Ainaži | −35,1 | −35,3 | −34,4 | −18,8 | −7,5 | −1,3 | 2,7 | 0,2 | −4,8 | −13,8 | −18,7 | −37,1 | −37,1 | ||
| 2 | Alūksne | −37,4 | −36,8 | −28,8 | −15,9 | −5,8 | −0,3 | 2,9 | 0,7 | −5,1 | −10,6 | −20,6 | −36,8 | −37,4 | ||
| 3 | Daugavpils | −42,7 | −43,2 | −32,0 | −18,6 | −5,5 | −1,3 | 2,1 | −1,5 | −5,0 | −14,7 | −24,1 | −38,7 | −43,2 | ||
| 4 | Dobele | −34,1 | −35,9 | −25,7 | −13,2 | −3,7 | 0,3 | 4,7 | 1,9 | −3,7 | −9,2 | −21,7 | −31,9 | −35,9 | ||
| 5 | Liepāja | −32,9 | −31,6 | −23,8 | −10,1 | −4,3 | 0,5 | 4,8 | 4,6 | −1,7 | −7,3 | −17,5 | −25,8 | −32,9 | ||
| 6 | Mērsrags | −33,7 | −36,2 | −28,9 | −16,2 | −5,4 | −2,2 | 3,3 | 1,4 | −3,9 | −10,0 | −18,1 | −25,4 | −36,2 | ||
| 7 | Priekuļi | −36,5 | −38,0 | −26,4 | −12,6 | −5,4 | −1,4 | 3,5 | −0,1 | −4,5 | −12,9 | −20,6 | −39,0 | −39,0 | ||
| 8 | Rīga | −33,7 | −34,9 | −23,3 | −13,1 | −5,5 | −1,2 | 4,0 | 0,0 | −4,1 | −8,7 | −18,9 | −31,9 | −34,9 | ||
| 9 | Stende | −34,5 | −36,1 | −27,9 | −15,9 | −5,4 | −3,1 | 2,0 | −0,2 | −4,5 | −11,8 | −16,7 | −26,0 | −36,1 | ||
| 10 | Zīlāni | −38,5 | −36,7 | −32,3 | −14,4 | −6,0 | −0,4 | 2,7 | 0,1 | −6,4 | −10,9 | −22,0 | −35,2 | −38,2 | ||
Gaisa temperatūras maksimums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums desmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
| Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums (°C) | ||||||||||||||||
| Nr. | Vieta | Mēnesis | Gadā | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | |||||
| 1 | Ainaži | 7,3 | 10,8 | 17,5 | 25,1 | 29,5 | 33,2 | 32,7 | 33,2 | 30,0 | 22,0 | 15,4 | 10,5 | 33,2 | ||
| 2 | Alūksne | 7,9 | 10,9 | 18,2 | 26,5 | 30,2 | 30,8 | 33,3 | 32,9 | 29,4 | 21,1 | 13,1 | 10,0 | 33,3 | ||
| 3 | Daugavpils | 7,6 | 13,1 | 18,4 | 27,6 | 31,8 | 32,8 | 35,1 | 36,4 | 31,3 | 24,0 | 16,3 | 10,4 | 36,4 | ||
| 4 | Dobele | 9,5 | 13,8 | 20,0 | 26,1 | 30,6 | 33,1 | 35,8 | 34,4 | 30,7 | 23,5 | 16,8 | 11,1 | 35,8 | ||
| 5 | Liepāja | 7,9 | 15,5 | 17,8 | 25,4 | 30,0 | 33,0 | 33,7 | 35,6 | 30,7 | 22,2 | 15,4 | 10,1 | 35,6 | ||
| 6 | Mērsrags | 9,4 | 13,6 | 20,8 | 26,8 | 31,6 | 34,6 | 34,4 | 33,8 | 29,1 | 24,9 | 15,5 | 13,9 | 34,6 | ||
| 7 | Priekuļi | 7,9 | 10,9 | 17,2 | 25,9 | 30,3 | 32,0 | 34,0 | 32,7 | 29,5 | 21,5 | 14,3 | 9,8 | 34,0 | ||
| 8 | Rīga | 10,1 | 13,5 | 20,5 | 26,5 | 30,4 | 32,5 | 34,5 | 33,6 | 29,4 | 23,4 | 17,2 | 11,5 | 34,5 | ||
| 9 | Stende | 8,5 | 12,0 | 18,3 | 25,8 | 29,0 | 32,6 | 33,6 | 34,3 | 29,7 | 23,5 | 16,1 | 10,5 | 34,3 | ||
| 10 | Zīlāni | 7,8 | 11,8 | 18,0 | 26,3 | 30,0 | 31,9 | 34,5 | 34,3 | 30,5 | 22,6 | 16,6 | 9,9 | 34,5 | ||
Gaisa temperatūras fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gadi ar agrākajiem un vēlākajiem +20 grādiem Latvijā (kopš 1961. gada).[10]
|
|
Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidējie mēneša un gada nokrišņu summa (mm) Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. Aprēķini veikti par laika posmu no 1961. līdz 1990. gadam.
Termins "nokrišņi" ietver šķidros (lietus), cietos (sniegs) un jauktos atmosfēras, kā arī stipru rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m² horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot.
| Mēneša un gada nokrišņu summa (mm) 1961 – 1990. | ||||||||||||||||
| Nr. | Vieta | Mēnesis | Gadā | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | |||||
| 1. | Ainaži | 37 | 25 | 30 | 35 | 43 | 54 | 65 | 76 | 80 | 70 | 71 | 55 | 641 | ||
| 2. | Alūksne | 40 | 32 | 36 | 40 | 53 | 74 | 84 | 85 | 70 | 62 | 61 | 54 | 691 | ||
| 3. | Daugavpils | 36 | 27 | 34 | 40 | 51 | 73 | 83 | 74 | 66 | 52 | 52 | 46 | 634 | ||
| 4. | Dobele | 31 | 22 | 28 | 39 | 43 | 51 | 79 | 76 | 59 | 52 | 55 | 39 | 574 | ||
| 5. | Liepāja | 46 | 31 | 36 | 35 | 40 | 46 | 74 | 80 | 78 | 74 | 83 | 67 | 690 | ||
| 6. | Mērsrags | 38 | 25 | 30 | 37 | 40 | 52 | 72 | 75 | 75 | 60 | 65 | 48 | 618 | ||
| 7. | Priekuļi | 31 | 22 | 31 | 40 | 51 | 66 | 90 | 92 | 81 | 64 | 61 | 46 | 674 | ||
| 8. | Rīga | 33 | 25 | 31 | 39 | 43 | 61 | 79 | 79 | 76 | 60 | 61 | 49 | 636 | ||
| 9. | Stende | 40 | 26 | 35 | 37 | 42 | 56 | 83 | 79 | 77 | 68 | 70 | 53 | 666 | ||
| 10. | Zīlāni | 39 | 30 | 38 | 42 | 52 | 65 | 75 | 79 | 69 | 58 | 59 | 55 | 662 | ||
Vējš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vētras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atmosfēras cirkulācijas virs Eirāzijas kontinenta un Atlantijas okeāna rezultātā izveidojušais atmosfēras spiediena sadalījums nosaka, ka rudens un ziema Latvijā ir gada gaitā visstiprāko vēju laiks. Par to liecina ne tikai ilggadīgais vidējais vēja ātrums gada mēnešos, bet arī datumi, kad Latvijā ir bijuši visstiprākie vēji. Rudens—ziemas periodā vēja pastiprināšanās visbiežāk aptver visu Valsts teritoriju. Latvijā dominējošie šajā gadalaikā ir rietumu—dienvidrietumu—dienvidu kvadranta vēji, tādējādi stiprie vēji parasti kā pirmo skar Kurzemes Baltijas jūras piekrasti, kur tie arī ir visintensīvākie. Turpmāk, mērojot ceļu pāri Latvijai, reljefa un veģetācijas, visvairāk mežu, ietekmē vēju stiprums samazinās, parasti vismazākās vērtības sasniedzot Latvijas austrumu iekšzemes rajonos.
Visstiprāko vēju gadījumu Latvijā novērtējums tiek veikts, par noteicošo raksturlielumu izvēloties vidējo no visās novērojumu stacijās reģistrētajiem maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās konkrētajā vēja pastiprināšanās gadījumā.
| Spēcīgākās vētras Latvijā kopš 1960. gada. | |||||||||||||||
| Nr. | Visstiprāko vēju Latvijā datumi | Vidējais no maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās, m/s | Vislielākais no maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās, m/s | Vismazākais no maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās, m/s | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | 1967. gada 17.—18. oktobris | 29,25 | 48 | 20 | |||||||||||
| 2. | 1969. gada 1.—4. novembris | 29,13 | 44 | 20 | |||||||||||
| 3. | 2005. gada 8.—9. janvāris | 29,09 | 40 | 24 | |||||||||||
| 4. | 1993. gada 14. janvāris | 25,14 | 35 | 19 | |||||||||||
| 5. | 1978. gada 23. novembris | 25,13 | 32 | 22 | |||||||||||
| 6. | 2001. gada 15.—16. novembris | 24,50 | 35 | 19 | |||||||||||
| 7. | 2008. gada 22.—23. februāris | 23,80 | 31 | 17 | |||||||||||
| 8. | 1969. gada 22.—23. septembris | 23,30 | 34 | 16 | |||||||||||
| 9. | 2001. gada 31. oktobris — 1. novembris | 23,23 | 36 | 17 | |||||||||||
| 10. | 1983. gada 30. decembris — 1984. gada 1. janvāris | 23,21 | 29 | 19 | |||||||||||
| 11. | 2013. gada 28.—29. oktobris | 23,16 | 30 | 17 | |||||||||||
| 12. | 1993. gada 22.—23. janvāris | 22,90 | 30 | 18 | |||||||||||
| 13. | 1988. gada 30.—31. decembris | 22,55 | 28 | 18 | |||||||||||
Tabulā sniegtā informācija par trīspadsmit visstiprāko vēju gadījumiem Latvijā liecina, ka pirmajos trīs vidējais no visās novērojumu stacijās reģistrētajiem maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās ir bijis ļoti tuvs (29 m/s) un ievērojami pārāks par tiem sekojošajiem (23—25 m/s). Turpmākajos, tabulā nesniegtajos vēja pastiprināšanās gadījumos vidējais no visās novērojumu stacijās reģistrētajiem maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās ir 22 m/s un mazāk.[11]
Gadu rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Regulāra meteoroloģisko datu apkopošana, kas aptvertu visu Latvijas teritoriju, sākot no 1924. gada, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sāka apkopot šāda veida informāciju,[12] tādēļ informācija par Latvijas vissiltākajiem, visaukstākajiem kā arī vismitrākajiem un vissausākajiem gadiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē tiek datēta sākot no šī gada.
Par vissiltāko gadu Latvijā tiek uzskatīts 2020. gads, kad vidējā gaisa temperatūra bija +8,8 °C, otrs siltākais — 2019. gads, kad vidējā gada gaisa temperatūra bija +8,2 °C. Trešais siltākais ir 2015. gads ar temperatūru +7,8 °C. Aukstākais gads Latvijā bija 1941. gads, kurā gada vidējā temperatūra bija tikai +3,1 °C.
Vismitrākie gadi, ar vislielāko nokrišņu daudzumu, bija 1928. gads, kurā nokrišņu summa sastādīja 134% no vidējās gada nokrišņu normas un 2007. gads, kurā kopējā nokrišņu summa bija 785 mm. 2008. gads bija 9. vismitrākais gads Latvijas novērojumu vēsturē ar 757 mm nokrišņu, kas sastādīja 115% no vidējās gada nokrišņu normas. Savukārt sausākais gads Latvijā bija 2018. gads, kurā nokrišņu summa sastādīja 472,7 mm jeb 32% zem gada normas.
Latvijā reģistrētie meteoroloģiskie ekstrēmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Latvijā reģistrētie meteoroloģiskie ekstrēmi | ||||||||||||||
| Temperatūra | ||||||||||||||
| Raksturojums | Dati | Vieta | Datums | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Visaugstākā gaisa temperatūra | +37,8 °C | Ventspils | 2014. gada 4. augusts [13][14] | |||||||||||
| +36,7 °C | Ventspils | 2014. gada 3. augusts | ||||||||||||
| +36,4 °C | Daugavpils | 1943. gada 4. augusts | ||||||||||||
| +36,0 °C | Jelgava | 1994. gada 13. jūlijs [15] | ||||||||||||
| +35,8 °C | Dobele | 1994. gada 30. jūlijs | ||||||||||||
| +35,6 °C | Rūjiena Liepāja |
1992. gada 11. augusts 2014. gada 4. augusts | ||||||||||||
| +35,3 °C | Skrīveri | 2006. gada 9. jūlijs | ||||||||||||
| Viszemākā gaisa temperatūra | −43,2 °C | Daugavpils | 1956. gada 8. februāris [16] | |||||||||||
| –42,9 °C | Zosēni | 1978. gada 31. decembris [17] | ||||||||||||
| –42,7 °C | Daugavpils Gaujiena |
1956. gada 31. janvāris 1978. gada 31. decembris | ||||||||||||
| –42,2 °C | Rūjiena Zosēni |
1940. gada 17. janvāris 1956. gada 8. februāris | ||||||||||||
| –41,8 °C | Smiltene | 1940. gada 16. janvāris | ||||||||||||
| Pēdējā pavasara salna gaisā | — | Lielā daļā Latvijas teritorijas | 1982. gada 24. jūnijs | |||||||||||
| Pirmā rudens salna gaisā | — | Cenu pagasts | 1975. gada 15. augusts | |||||||||||
| Nokrišņi | ||||||||||||||
| Vislielākais nokrišņu daudzums gadā | 1143 mm | Sigulda | 2012. gads | |||||||||||
| Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī | 330 mm | Nīcas pagasts | 1972. gada augusts | |||||||||||
| Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī | 160,2 mm (6 st.) | Ventspils | 1973. gada 9. jūlijs [18] | |||||||||||
| Vislielākais nokrišņu daudzums 6 stundā | 122,8 mm | Sigulda | 2014. gada 29. jūlijs | |||||||||||
| Vislielākais nokrišņu daudzums 1 stundā | 83,9 mm | Sigulda | 2014. gada 29. jūlijs | |||||||||||
| Vismazākais nokrišņu daudzums gadā | 384 mm | Ainaži | 1939. gads | |||||||||||
| Vismazākais nokrišņu daudzums mēnesī | Bez nokrišņiem | Visā Latvijā Rīga |
1938. un 1941. gada maijs 2006. gada janvāris 2008. gada augusts | |||||||||||
| Sniegs, ledus | ||||||||||||||
| Visbiezākā sniega sega | 130 cm (126) | Gaiziņkalna apkārte, Gureļu NS | 1931. gada 16.—20. marts | |||||||||||
| Visagrākā sniega sega rudenī | 3 cm | Rēzekne | 1973. gada 23. septembris | |||||||||||
| Visvēlākā sniega sega pavasarī | 5 cm | Kazdanga | 1953. gada 29. maijs | |||||||||||
| Visvairāk dienu ar puteņiem mēnesī | 19 dienas | Liepāja | 1956. gada februāris | |||||||||||
| Slapja sniega apledojums ap vadiem | 72 mm | Madona | 1980. gada 4.—5. maijs | |||||||||||
| Vislielākais sarmas un apledojuma nogulumu biezums | 138 mm | Rēzekne | 1953. gada 2. janvāris | |||||||||||
| Biezākais sarmas nogulums ziemas sezonā | 84 mm | Gaiziņkalns | 1953. gada decembris | |||||||||||
| Visilgākais reģistrētais apledojums | 41 diena | Gaiziņkalns | 1996. gada 4. decembris — 1997. gada 13. janvāris | |||||||||||
| Vislielākais grunts sasaluma dziļums | 150 cm | Dagda | 1972. gada marts | |||||||||||
| Migla | ||||||||||||||
| Visvairāk miglainu dienu gadā | 143 dienas | Gaiziņkalna apkārte | 1946. gads | |||||||||||
| Visilgstošākā migla | 93 stundas | Alūksne | 1958. gads | |||||||||||
| Atmosfēras spiediens | ||||||||||||||
| Visaugstākais atmosfēras spiediens | 799,5 mm Hg (1066 hPa) |
Liepāja | 1907. gada janvāris [19] | |||||||||||
| Viszemākais atmosfēras spiediens | 699,7 mm Hg (933 hPa) |
Vidzemes augstiene | 1962. gada 13. februāris | |||||||||||
| Vējš | ||||||||||||||
| Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) | 34 m/s | Ventspils | 1969. gada 2. novembris | |||||||||||
| Visstiprākās vēja brāzmas | 48 m/s | Liepāja | 1967. gada 18. oktobris | |||||||||||
| Citas pārādības | ||||||||||||||
| Visvairāk dienu ar negaisu gadā | 52 dienas | Vidzemes augstiene | 1954. gads | |||||||||||
Stiprākās vēja brāzmas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 48 m/s — Liepāja, 1967. gada 18. oktobris
- 44 m/s — Daugavpils, 1969. gada 2. novembris
- 40 m/s — Ventspils, 1961. gada 6. decembris
- 40 m/s — Ventspils, 1962. gada 23. janvāris
- 40 m/s — Ventspils, 1962. gada 13. februāris
- 40 m/s — Ventspils, 1963. gada 16. novembris
- 40 m/s — Bauska, 1974. gada 16. janvāris
- 40 m/s — Ventspils, 2005. gada 9. janvāris
Neparastas dabas parādības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Virpuļviesuļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stiprākais virpuļviesulis Latvijā ir novērots Vidzemē, 1986. gada 7. jūlijā. Ap plkst. 14:00 pār apkārtni Ogres krastos netālu no Ērgļiem uznāca spēcīgs negaiss. Sacēlās spēcīgas vēja brāzmas, kas lauza vai visām saknēm izgāza lielus kokus. Nedaudz vēlāk no negaisa mākoņiem lejup sāka liekties tumšs virpuļstabs, kas milzīga trokšņa pavadībā aizvirzījās ziemeļaustrumu virzienā līdz Rankai Gulbenes rajonā, 2 stundās veikdams apmēram 50 km lielu attālumu. Šķērsojot ezeru, viesuļa piltuve uzrāva gaisā daudz ūdens ar visām zivīm, ko pēc tam nometa lejā krietnā attālumā no ezera. Nopostītās joslas platums dažās vietās sasniedza 2 km, bet citviet tikai 20 metrus. Viesulim sekoja ļoti stipra 15—20 minūtes ilga lietusgāze, vietām arī krusa. Pavisam cieta 10 lauku saimniecības, viena tika pilnībā noslaucīta no zemes virsas. Gaisā tika uzrauti ne tikai dažādi priekšmeti, bet arī teļi. Pat 100 kg smagi laukakmeņi bija mainījuši atrašanās vietu. Pēc bojājumu apsekošanas tika konstatēts, ka šis bija F2 intensitātes tornādo pēc Fudžitas-Pīrsona tornādo skalas,[20] kurā vēja ātrums varēja svārstīties 51—70 m/s robežās.
Vēl stipri virpuļviesuļi ir novēroti arī:
- 1946. gadā Skultē
- 1967. gadā Ludzas rajonā
- 1980. gada 10. jūlijā pie Jēkabpils, kad pēc aculiecinieku ziņām pa gaisu tika aiznesta siena guba ar visu teļu, bet kāda lauku pirtiņa pārvietota par 15 metriem.
- 1985. gada 26. jūnijā, Liepājas rajonā pie Durbes
- 1995. gada 22. jūlijā, Bauskā
- 1999. gada 6. jūlijā, Siguldā
- 2000. gada 12. jūnijā, Rēzeknes un Daugavpils rajonā
- 2010. gada 28. augustā, Jūrmalā[21][22][23]
- 2017. gada 20. jūnijā, Siguldas novadā.
Negaiss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saraksts ar attiecīgā gada pirmajiem pavasarīgajiem negaisiem novērotiem Latvijā.
- 2008. gada 15. aprīlis
- 2009. gada 7. aprīlis
- 2010. gada 27. marts
- 2011. gada 27. aprīlis
- 2012. gada 13. aprīlis
- 2013. gada 8. maijs ?
- 2014. gada 21. marts
- 2015. gada 16. aprīlis
- 2016. gada 30. marts
- 2017. gada 15. maijs
- 2018. gada 5. aprīlis
- 2019. gada 8. marts
- 2020. gada 16. maijs
- 2021. gada 6. aprīlis
- 2022. gada 7. aprīlis
- 2023. gada 11. aprīlis
- 2024. gada 26. februāris
Laikapstākļi Latvijas svētkos, atceres un atzīmējamās dienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lāčplēša diena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lāčplēša dienā — par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas dienā (11. novembris) — laikapstākļi mūsdienās lielākoties ir raksturīgi vēlam rudenim. Vidējās gaisa temperatūras norma (1991.—2020. gads) Latvijā ir +2,8 °C, teritoriāli tā ir no +1,0 °C Alūksnē līdz +4,7 °C Liepājā un Ventspilī.
Kopš Brīvības cīņu noslēguma 1920. gadā laikapstākļi 11. novembrī ir bijuši gan rudenīgi silti, gan ar ziemīgu salu. Visaukstākā bija otrā Lāčplēša diena 1921. gadā, kad Priekuļos gaisa temperatūra pazeminājās līdz −17,4 °C, savukārt vissiltākais 11. novembris bija 2008. gadā, kad visās tobrīd strādājošajās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi un Jelgavā tika reģistrēts Latvijas diennakts rekords +13,0 °C. Arī Rīgā aukstākā Lāčplēša diena bija tālajā 1921. gadā, kad minimālā gaisa temperatūra bija −14,1 °C, bet siltākā 2008. gadā, +12,2 °C.
Kā ierasts novembrī, arī Lāčplēša dienā nereti ir vērojami nokrišņi. Kopš 1923. gada ir bijušas tikai 6 Lāčplēša dienas bez nokrišņiem visā Latvijā, pēdējoreiz 2011. gadā. Nokrišņiem bagātākais 11. novembris bija 1950. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 8,9 mm, bet vislielākais reģistrētais diennakts nokrišņu daudzums kādā no Latvijas novērojumu stacijām bija 24 mm, kas 1972. gadā novērots Kolkā.
Reizēm Lāčplēša dienā zemi klāj sniega sega. Pēdējoreiz sniega sega Lāčplēša dienā tika novērota 2016. gadā, bet visbiezākā sniega sega bija 1980. gadā Aizputē — 27 cm.
Kopš 1960. gada 11 reizes Latvijā Lāčplēša dienā vēja brāzmas sasniegušas vētras spēku (vismaz 20 m/s), no kurām 2 reizes (1969. un 1971. gadā) brāzmas bija pat ar stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s). Visstiprākās vēja brāzmas 11. novembrī bija 1969. gadā, kad Liepājā to ātrums sasniedza 28 m/s.[24]
Latvijas Republikas Proklamēšanas diena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā 1918. gada 18. novembrī Rīgā valdīja vēlam rudenim raksturīgi laika apstākļi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +2,2 °C, dienā gaisam iesilstot līdz +5,0 °C, bet naktī gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +0,9 °C. Nokrišņu šajā dienā nebija.
Mūsdienās Latvijā 18. novembrī ir līdzīgi laika apstākļi. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijas teritorijā ir no +0,1 °C Alūksnē līdz +4,1 °C Ventspilī, vidēji valstī tai esot +2,0 °C (1991.—2020. gada klimatiskā norma).
Vēsturiski atsevišķos gados ir piedzīvoti gan rudenīgi silti, gan ziemīgi auksti un sniegoti svētki. Vissiltākais 18. novembris bija 2020. gadā, kad Bauskā maksimālā gaisa temperatūra bija +12,2 °C, savukārt dienas minimālās gaisa temperatūras rekords (−18,1 °C) 1965. gadā tika novērots Mērsragā.
Līdzīgi kā pārējās novembra dienās, arī 18. novembrī lielākoties ir apmācies, un bieži ir novērojama migla un nokrišņi. Lai gan gandrīz katru gadu kādā no valsts reģioniem 18. novembrī nav nokrišņu, kopš 1923. gada visā Latvijā 18. novembris bez nokrišņiem ir pavadīts vien 2 reizes — 1997. un 2014. gadā. Savukārt nokrišņiem bagātākais 18. novembris bija 1991. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 14,9 mm, bet Jersikā tas sasniedza pat 27,7 mm.
Svētkos, valdot ziemīgiem laika apstākļiem, zemes virsmu mēdz klāt sniega sega. Visbiezākā sniega sega 18. novembrī tika novērota 1947. gadā Salacgrīvā — 28 cm.
Reizēm 18. novembrī Latvijā vēja brāzmas sasniedz vētras spēku. Kopš 1960. gada 10 reizes vēja brāzmas kādā no Latvijas reģioniem sasniedza 20 m/s, no kurām 2 reizes — 1967. un 1978. gadā — vēja brāzmas sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s). Visstiprākās vēja brāzmas (28 m/s) tika novērotas 1978. gadā Priekuļos.[25]
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
- ↑ Latvijas klimats Arhivēts 2022. gada 2. februārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv
- ↑ Latvijas klimats Arhivēts 2019. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
- ↑ Uģis Lībietis. «Klimata pētnieki: Ekstrēma karstuma viļņi var atkārtoties biežāk». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2021. gada 13. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 13. jūlijs.
- ↑ Gaisa temperatūra šajā desmitgadē Latvijā pakāpusies 1,4 grādus virs vēsturiskās normas, lsm.lv {{dat 2019|12|28|SK}}
- ↑ Pēdējās desmitgadēs ziemas Latvijā kļuvušas par nedēļu īsākas un siltākas, la.lv, 19.12.2019.
- ↑ Daudzviet piekrastē, arī Rīgā meteoroloģiskā ziema joprojām nav iestājusies, lsm.lv, 08.01.2020.
- ↑ Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai, meteo.lv
- ↑ Ziema, 2020 Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
- ↑ Mīts vai patiesība? Vai Latvijā vairs NEKAD nebūs tik bargu ziemu kā agrāk?, skaties.lv 03.01.2017.
- ↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.05.2022.
- ↑ Visstiprākie vēji Latvijā Arhivēts 2015. gada 22. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv, 08.11.2013.
- ↑ TVNET :: — Pagājušais gads bijis otrais vissiltākais Latvijā pēdējo 85 gadu laikā
- ↑ Latvijai ir jauns absolūtais karstuma rekords, +37,8 grādi, ciklons.tvnet.lv 04.08.2014.
- ↑ 'KRĪT' LATVIJAS KARSTUMA REKORDI – VENTSPILĪ +37,8 GRĀDI Arhivēts 2020. gada 11. jūlijā, Wayback Machine vietnē., ventspils.lv/delfi.lv 04.08.2014.
- ↑ Tuvākajā nedēļā Latvijā gaidāms karstuma vilnis Arhivēts 2010. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv, 09.07.2010.
- ↑ Sals turpinās Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Cīņa" Nr. 4, 4. lpp. 09.02.1956.
- ↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 08.07.2020.
- ↑ Laiks un sējumi Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Cīņa" Nr. 162, 13.07.1973.
- ↑ 850 hPa temperatūra Arhivēts 2010. gada 6. augustā, Wayback Machine vietnē., maikls.wordpress.com, 25.06.2008.
- ↑ European Severe Weather Database, essl.org
- ↑ Tornado Jūrmalā Arhivēts 2010. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē., nra.lv
- ↑ Jūrmalā plosās virpuļviesulis Arhivēts 2010. gada 29. novembrī, Wayback Machine vietnē., aculiecinieks.delfi.lv
- ↑ Jūrmalā novērots virpuļviesulis, delfi.lv
- ↑ Klimata portāls | Laika apstākļi Lāčplēša dienā Arhivēts 2022. gada 30. novembrī, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
- ↑ Klimata portāls | Laika apstākļu raksturojums 18. novembrī Arhivēts 2022. gada 30. novembrī, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
- Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
- Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
- Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)