Rīgas Mežaparka baznīca
| Mežaparka baznīca | |
|---|---|
 Rīgas Mežaparka baznīca pēc pārbūves 20. gadsimta 30. gados | |
  Mežaparka baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Roberta Feldmaņa iela 1, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 57°0′8.56″N 24°10′23.47″E / 57.0023778°N 24.1731861°EKoordinātas: 57°0′8.56″N 24°10′23.47″E / 57.0023778°N 24.1731861°E |
| Piederība konfesijai | Luterisms |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitekts | Eduards Kupfers |
| Celtniecības beigas | 1919 |
| Oficiālais nosaukums: Kulta celtne | |
| Aizsardzības numurs | 8143 |
| Vērtības grupa | Vietējas nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Rīgas Mežaparka evaņģēliski luteriskā baznīca[P 1] ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Roberta Feldmaņa ielā 1, Rīgā, Latvijā. Baznīcā darbojas Mežaparka evaņģēliski luteriskā draudze. Mūsdienās vienīgā baznīca Mežaparkā un mazākā baznīca Rīgā ar 80 sēdvietām.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji baznīcas ēka tikusi celta kā Mežaparka elektrostacija (1904),[2] bet pēc Mežaparka pievienošanas Rīgas pilsētas elektrības tīklam[2] te atradusies zirgu noliktava. Bijusi Grāvju muižas saimniecības ēka.[1]
1911. gadā zemes gabalu iegādājušā uzņēmuma "Būvbiedrība" vadītājs ierosināja ēkas pārbūvēšanu par kapelu.[2] Iespējams, kapelas projekta autors ir Eduards Kupfers.[1] 1919. gada 31. janvārī kapela tika iesvētīta. Tika nosaukta par Gustava Ādolfa kapelu, presē tikusi saukta arī par Waldkapelle.[1] 20. gadsimta 20. gados notika baznīcas pārbūve, pēc kuras sēdvietu skaits tajā sasniedza 80. Šādā izskatā saglabājusies līdz mūsdienām.[1] Taisnstūrveida plāna ķieģeļmūra vienjoma celtne.[1]
Sākotnēji dievkalpojumi notikuši vācu valodā, jo lielākais vairākums Mežaparkā dzīvojušo bija vācieši.[2] 20. gadsimta 30. gados tika sākti dievkalpojumi latviešu valodā (vienu—divas reizes mēnesī).[2] Dažus gadus pirms Otrā pasaules kara tika nolemts latviešu draudzei būvēt atsevišķu baznīcu, bet šo ieceri iztraucēja karš.[2] 1970. gadā noticis ugunsgrēks.[2]
Latviešu draudzes mācītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Edgars Rumba (1937-1940)
- Edmunds Šmits un Leons Čuibe
- Leons Taivāns (1946-1965)
- Romāns Auseklis Vanags (1965-1969)
- Roberts Emīls Feldmanis (1969-1999)
- Rolands Eimanis (no 1998)
- Ilmārs Rubenis (no 2004)[4]
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 236.—243. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 «Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca». Citariga.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
- ↑ «Rīgas Mežaparka Gustava Ādolfa luterāņu baznīca». Vietas.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
- ↑ Mežaparka draudzes mācītāji
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |