Aizkraukles novads

Aizkraukles novads
	Aizkraukles novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Aizkraukle
Kopējā platība:	2 274,3 km2
• Sauszeme:	2 196,8 km2
• Ūdens:	77,5 km2
Iedzīvotāji (2024):	28 618
Blīvums (2024):	13,0 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021 - pašlaik):	Leons Līdums (Vidzemes partija/LA)
Mājaslapa:	www.aizkraukle.lv/lv/
	Aizkraukles novads Vikikrātuvē

Aizkraukles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Aizkraukles novads, Jaunjelgavas novads, Kokneses novads, Neretas novads, Pļaviņu novads un Skrīveru novads. Robežojas ar Bauskas novadu rietumos, Ogres novadu rietumos un ziemeļos, Madonas novadu ziemeļos, Jēkabpils novadu austrumos un Lietuvas Paņevežas apriņķi dienvidos. Novada centrs atrodas Aizkraukles pilsētā.

Novads apvieno lielāko daļu pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Aizkraukles rajona teritoriālo vienību, izņemot Kurmenes pagastu un Valles pagastu.

Teritoriālais iedalījums

Aiviekstes pagasts, Aizkraukles pagasts, Aizkraukles pilsēta, Bebru pagasts, Daudzeses pagasts, Iršu pagasts, Jaunjelgavas pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Klintaines pagasts, Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta, Mazzalves pagasts, Neretas pagasts, Pilskalnes pagasts, Pļaviņu pilsēta, Seces pagasts, Sērenes pagasts, Skrīveru pagasts, Staburaga pagasts, Sunākstes pagasts, Vietalvas pagasts, Zalves pagasts.

Daba

Rajons atrodas galvenokārt līdzenā vai lēzeni paugurainā apvidū, ziemeļos Vidzemes Centrālās augstienes dienvidu mala ar 208 m augsto Birznieku kalnu pie Vietalvas. Izrakteņi — dolomīts, grants, kūdra.

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650–700 mm gadā.^[3]

Meži 52%, purvi 2% teritorijas.

Nozīmīgākie aizsargājamie dabas un vēstures objekti: Daugavas ieleja lejpus Pļaviņu hidroelektrostacijas, dendrārijs Skrīveros, pilsdrupas Koknesē.^[3]

Upes

Daugavas baseinā — Daugava, Aiviekste, Pērse, Dīvaja.

Lielupes baseinā — Viesīte, Iecava, Dienvidsusēja.

Ūdenstilpes

Lielākie ezeri: Odzes ezers 2,69 km², Pļaviņu HES ūdenskrātuve 32,4 km².

Vēsture

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	39 990	—
1967	42 283	+5.7%
1979	39 512	−6.6%

Gads	Iedz.	±%
1989	42 202	+6.8%
2000	40 151	−4.9%
2011	33 493	−16.6%

Gads	Iedz.	±%
2021	29 118	−13.1%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Aizkraukles novada ciemu uzskaitījums

Aizkraukles novadā 14 apdzīvotākās vietas (pilsētas vai ciemi).
Nr.	Nosaukums	Statuss	Pagasti	2000	2011	2018	2023
1.	Aizkraukle	Pilsēta (Novada centrs)	—	9268	7897	6990	6850
2.	Pļaviņas	Pilsēta	—	4127	3422	3022	2830
3.	Koknese	Pilsēta	—	2958	2716	2483	2448
4.	Skrīveri	Ciems	Skrīveru	2681	2516	2281	2264
5.	Jaunjelgava	Pilsēta	—	2323	2042	1794	1742
6.	Nereta	Ciems	Neretas	1435	1213	1025	975
7.	Daudzeva	Ciems	Daudzevas	709	655	567	572
8.	Vecbebri	Ciems	Bebru	659	535	475	479
9.	Zemkopības institūts	Ciems	Skrīveru	418	385	370	355
10.	Aizkraukle (ciems)	Ciems	Aizkraukles	468	420	384	344
11.	Sece	Ciems	Seces	425	400	357	335
12.	Irši	Ciems	Iršu	426	332	330	318
13.	Ērberģe	Ciems	Mazzalves	434	356	301	291
14.	Sērene	Ciems	Sērenes	295	268	226	241

Nacionālais sastāvs

Aizkraukles novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[5]

Latvieši (23178)			80.1%
Krievi (3260)			11.3%
Baltkrievi (613)			2.1%
Lietuvieši (540)			1.9%
Ukraiņi (506)			1.7%
Poļi (336)			1.2%
Čigāni (69)			0.2%
Igauņi (15)			0.1%
Ebreji (5)			0.0%
Cita un neizvēlēta (428)			1.5%

Pašvaldība

Pamatraksts: Aizkraukles novada dome

Pamatraksts: 2021. gada Aizkraukles novada domes vēlēšanas

Saimniecība

Transports

Skrīveru stacija
Aizkraukles stacija
Kokneses stacija
Pļaviņu stacija

Aizkraukles novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Aizkraukles novadam ir A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)). Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P32 (Augšlīgatne—Skrīveri), P37 (Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene), P73 (Vecumnieki—Nereta—Subate), P75 (Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta)), P76 (Aizkraukle—Jēkabpils), P78 (Pļaviņas—Ērgļi), P79 (Koknese—Ērgļi), P80 (Tīnūži—Koknese), P86 (Sērene—Kalnieši) un P87 (Bauska—Aizkraukle).

Novadu šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils. Aizkraukles novada teritojā Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnija no Rīgas līdz Aizkraukles stacijai ir elektrificēta, savukārt, no Aizkraukles stacijas virzienā uz Daugavpili kursē dīzeļvilcieni. Aizkraukles novada teritorijā atrodas četras dzelzceļa stacijas — Skrīveri, Aizkraukle, Koknese un Pļaviņas.

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Abrahams Kroniorts (1634—1703), Zviedrijas armijas ģenerālis
Berta Rūmniece (1865—1953), aktrise
Pēteris Barisons (1904—1947), komponists un diriģents
Vaironis Jakāns (1927—2008), aktieris
Jakobs Lipmans (1874—1939), mikrobiologs un augsnes speciālists
Kristofors Fīrekers (ap 1612—1684/1685), dzejnieks, valodnieks
Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962), rakstnieks, romānists un gleznotājs
Jānis Ādolfs Kaktiņš (1885—1965), operdziedonis
Jānis Veselis (1896—1962), rakstnieks
Velta Toma (1912—1999), dzejniece
Imants Auziņš (1937—2013), dzejnieks, literatūrkritiķis
Inese Jaunzeme (1932—2011), vieglatlēte, šķēpa metēja, ārste, medicīnas zinātņu doktore
Andrejs Auzāns (1871—1953), latviešu strēlnieku komandieris, Latvijas armijas ģenerālis, zinātnieks
Raimonds Bergmanis (1966), svarcēlājs, spēkavīrs, politiķis
Jorģis Zemitāns (1873—1928), pulkvedis
Jānis Lavenieks (1890—1969), Latvijas armijas ģenerālis
Jānis Krūmiņš-Pilāts (1894—1938), marksists un revolucionārs
Jānis Celms (1895—1960), inženieris, pedagogs un valsts ierēdnis
Jānis Jurgens (1900—1983), čekists
Andrejs Upītis (1877—1970), rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis
Dainis Caune (1951), sportists, sporta žurnālists, fotogrāfs, redaktors, sporta funkcionārs
Jūlijs Feders (1838—1909), glezontājs
Andrejs Gražulis (1993), basketbolists
Pēteris Stučka (1865—1932), viens no Jaunās strāvas līderiem, LSPR valdības vadītājs (1919)
Voldemārs Alksnis (1886—1969), jurists, prokurors
Pauls Ašmanis (1881—1952), politiķis
Kārlis Balodis (1864—1931), ekonomists, finansists un demogrāfs
Heinrihs Brimmers (1880—1969), vācbaltiešu jurists, politiķis
Māris Bružiks (1962), vieglatlēts
Jānis Ciaguns (1951), kalnu slēpotājs
Ādolfs Kaktiņš (1885—1965), operdziedonis, koncerdziedātājs
Mirdza Kļava (1924—2019), rakstniece, māksliniece, skolotāja