Anrijs Matīss

Anrijs Matīss
	Anrijs Matīss 2014. gadā
	Latvijas Republikas satiksmes ministrs
	Amatā; 2013. gada 1. marts — 2015. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš; Raimonds Vējonis;
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis; Laimdota Straujuma;
Priekštecis	Aivis Ronis
Pēctecis	Uldis Augulis
	12. Saeimas deputāts
	Amatā; 2015. gada 12. novembris — 2018. gada 6. novembris
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
	Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs
	Amatā; 2009. gada 15. decembris — 2013. gada 1. marts
Priekštecis	Nils Freivalds
Pēctecis	Kaspars Ozoliņš
	Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
	Amatā; 2008. gada 31. janvāris — 2009. gada 15. decembris
Priekštecis	Kaspars Gerhards
Pēctecis	Juris Pūce
Dzimšanas dati	1973. gada 13. septembrī (51 gads); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Carnikavas pagasts, Latvija
Politiskā partija	Vienotība (2014-2017);
Augstskola	Rīgas Tehniskā universitāte

Anrijs Matīss (dzimis 1973. gada 13. septembrī Rīgā)^[2] ir latviešu ierēdnis un politiķis, bijušais Latvijas satiksmes ministrs, bijis vairāku ministriju valsts sekretārs, kā arī 12. Saeimas deputāts (kā partijas "Vienotība" biedrs). No partijas "Saskaņa" kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās. No 2018. gada 13. decembra līdz 2019. gada 5. februārim pildījis Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" pagaidu valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Biogrāfija

Izglītību ieguvis Rīgas 1. ģimnāzijā, ko absolvējis 1991. gadā,^[1] un Rīgas Tehniskajā universitātē, ko absolvējis 1996. gadā ar inženierzinātņu maģistra grādu.^[2]

Laikā no 1993. līdz 2009. gadam strādājis dažādos amatos Latvijas Ekonomikas ministrijā, tāpat bijis padomes loceklis Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, direktora pienākumu izpildītājs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.^[2] Laikā no 2003. līdz 2008. gadam Matīss bijis ministrijas valsts sekretāra Kaspara Gerharda vietnieks iekšējā tirgus, rūpniecības un uzņēmējdarbības jautājumos, vēlāk divus gadus pats ieņēmis ministrijas valsts sekretāra amatu.^[2] 2009. gada decembrī kļuva par Satiksmes ministrijas valsts sekretāru.^[2]

Politiskā darbība

2013. gada 1. martā A. Matīss kā partijas "Vienotība" virzīts bezpartijisks kandidāts nomainīja Aivi Roni satiksmes ministra amatā Valda Dombrovska valdībā.^[3] Par viņa apstiprināšanu nobalsoja gandrīz visi Saeimas deputāti, ieskaitot opozīciju, taču pret balsoja pozīcijā esošā Nacionālā apvienība. Satiksmes ministra amatu saglabāja gan Laimdotas Straujumas pirmajā, gan arī otrajā valdībā.

2014. gada februārī A. Matīss iestājās partijā "Vienotība"^[4] un rudenī tika ievēlēts 12. Saeimā (uzreiz nolika mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku).

2015. gada 3. novembrī Ministru prezidente L. Straujuma pieprasīja ministra demisiju un atbrīvoja A. Matīsu no amata, saistībā ar aviosabiedrības AirBaltic investora piesaisti, kas paredz flotes papildināšanu ar Krievijā ražotām lidmašīnām Sukhoi Superjet.^{[nepieciešama atsauce]} 12. novembrī A. Matīss atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. 2017. gada oktobrī paziņoja par izstāšanos no partijas "Vienotība", tomēr turpināja darboties tās frakcijā. 2018. gada jūnijā izslēgts no frakcijas par frakcijas disciplīnas neievērošanu, drīz pēc tam izplatījās informācija, ka A. Matīss turpmāk pārstāvēs partiju "Saskaņa". Rudenī A. Matīss kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no partijas "Saskaņa" saraksta, nebūdams tās biedrs,^[5] taču netika ievēlēts Saeimā. Saites ar partiju pārrāvis pēc Saeimas vēlēšanām.^[6]

Pēc tam, kad 2018. gada decembrī tika uzsākta kriminālvajāšana pret Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, Matīss tika iecelts par uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētāju, tomēr marta sākumā viņš atkāpās no amata, nespējot atrisināt samilzušās problēmas uzņēmumā (amatā bija no 2018. gada 13. decembra līdz 2019. gada 5. februārim). Savu lēmumu A. Matīss skaidroja ar atbalsta trūkumu no "Rīgas satiksmes" akcionāra — Rīgas domes. A. Matīss arī norādīja, ka Rīgas dome nav vēlējusies strādāt pie Valsts kontroles ziņojumā atklāto trūkumu risināšanas un nav atbalstījusi "Rīgas satiksmes" noslēgto līgumu pārskatīšanu.^[7]

Privātā dzīve

Precējies ar Sanitu Matīsi, ir divi dēli un viena meita.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Kasparāns, Ģirts (2013. gada 15. martā). "Ne tikai bedrīšu lāpītājs". SestDiena: 10.—15. lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 «Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss». Sam.gov.lv. Skatīts: 2013. gada 27. februārī.^{[novecojusi saite]}
↑ «Pateicoties opozīcijai, satiksmes ministra amatā apstiprina Anriju Matīsu». Diena.lv. 2013. gada 1. martā. Skatīts: 2013. gada 1. martā.
↑ «Matīss iestājas Vienotībā». Diena.lv. 2014. gada 10. februārī. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.
↑ Matīss: Rīgas satiksmes vadība nebija nekāda silta vietiņa nra.lv
↑ [1]
↑ «Rīgas satiksmes» pagaidu vadītājs Matīss nolēmis pamest amatu LSM

Ārējās saites

CV Ministru kabineta mājaslapā Arhivēts 2015. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Aivis Ronis	Latvijas satiksmes ministrs 2013. gada 1. marts — 2015. gada 4. novembris	Pēctecis: Uldis Augulis

[sestdiena-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Kasparāns, Ģirts (2013. gada 15. martā). "Ne tikai bedrīšu lāpītājs". SestDiena: 10.—15. lpp.

[sm_cv-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 «Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss». Sam.gov.lv. Skatīts: 2013. gada 27. februārī.^{[novecojusi saite]}

[3] «Pateicoties opozīcijai, satiksmes ministra amatā apstiprina Anriju Matīsu». Diena.lv. 2013. gada 1. martā. Skatīts: 2013. gada 1. martā.

[4] «Matīss iestājas Vienotībā». Diena.lv. 2014. gada 10. februārī. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.

[5] Matīss: Rīgas satiksmes vadība nebija nekāda silta vietiņa nra.lv

[6] [1]

[7] «Rīgas satiksmes» pagaidu vadītājs Matīss nolēmis pamest amatu LSM

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]