Dalībnieks:Egilus/100wikidays

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

#100wikidays ir personīgs izaicinājums 100 dienas pēc kārtas Vikipēdijā publicēt vismaz vienu rakstu. 2017. gada 8. septembrī es vienlaikus ar citu jūzeri uzsāku šo psiholoģisko eksperimentu ar sevi. 2017. gada 16. decembrī tas numurs tika pabeigts, lai gan ne katru dienu es šeit arī atjaunoju informāciju par to (bija tehniskas grūtības - rakstu g.k. oflainā, kādu mēnesi vispār telefonā).

Domāju, ka ar Jauno gadu varētu pamēģināt kaut ko maniem apstākļiem piemērotāku. Piemēram, uzrakstīt miljonu zīmju gadā. Citādi man neatlika laika un spēka pārrakstīt jau izveidotus pārāk īsus rakstus un iemest šo to angļu un krievu versijās, viss aizgāja jaunajām lapām.

Diena pēc dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

#Diena MM-DD Raksts Apraksts un pamatojums Detaļas un piezīmes
100 12-16 Gabrova Uff. Tagad drusku jāatjēdzas, un tad varēs darīt ko tālāk. Sēņu tēma faktiski ir tikai aizsākta...
099 12-15 Leucocoprinus cretaceus‎ Ar pēdējām 2 sugām un to nosaukumiem nācās iegrimt mikoloģiskās konsultācijās, no kurām kļuva skaidrs tikai, ka šī lieta vēl ilgi būs miglā tīta arī profiem. Aprakstīju stāvokli, kā varēju. Nu ko, atlikusi viena diena ar reveransu Bulgārijai.
098 12-14 Riekstu sārtsporene Klasifikācijas haoss latviskajos Internetos. Uzliku Inuse un aizgāju prasīt speciem, varbūt viņi pie sevis jau sakārtojuši, tikai neviens nav noijes ordnungu publicējis.
097 12-13 Meiteņu dižsardzene Tehniski tā vairs nav dižsardzene (un par sīku priekš tādas arīdzan), bet latviskie nosaukumi tik ātri nemainās. Angliski vispār ne vārda, laikam par pēdējām 2 sugām inglišā būs jāpārtulko pašam.
096 12-12 Paugurainā dižsardzene Arī šoreiz suga bez īpašām taksonomiskām problēmām. Tikai ar 55 dažādiem nosaukumiem.
095 12-11 Sēnalainā dižsardzene Šoreiz suga bez īpašām taksonomiskām problēmām. Gals tuvojas...
094 12-10 Sarkstošā dižsardzene Sen bija laiks kādam uzrakstīt, bet es saprotu, ka tas jūklis prasīja standartizētāku pieeju. Ja nu vēl sēņu infokaste [1] strādātu, būtu skaisti.
093 12-09 Dārza dižsardzene Turpinu rakšanu. Jūku prātā. Ceru, ka pēc gadiem 15-20 nosaukumi angliski, latviski un latīniski būs stabilizējušies, kā arī izpratne par sēņu sugu robežām. Bet pagaidām rakstu, kā sanāk.
092 12-08 Dižsardzeņu ģints Turpinu rakšanu. Atkal klasifikācijas ārprāts. Izvēlējos klasificēt pēc jau novecojošiem Latvijas avotiem, angliski vēl nav galā ķildas un labāk novecojusi, bet stabila infa kā mūžīgi pārrakstīt.
091 12-07 Bazīdijsporas Mikroskopija. Negribēju par tām atsevišķu rakstu taisīt vispār, bet sarkanās saites stāvēja.
090 12-06 Sporas Mikroskopija. Lai uzrakstītu kārtīgi par tik apjomīgu būšanu, man vajadzētu nevis vienu dienu, bet vismaz nedēļu - kamēr pats kaut cik tēmu izprastu. Nu bet labāk tā nekā vispār nekas.
089 12-05 Cistīdas Mikroskopija. Tēma izskatās interesanta, bet ne priekš mana zināšanu līmeņa.
088 12-04 Bazīdijas Mikroskopija. Krievu versijā garš teksts, neskādētu kādreiz pārtulkot.
087 12-03 Stobriņu sēnes Atkal laika trūkums, daļu teksta rupji novilku pats no saviem iepriekšējiem rakstiem. Krieviski no šī termina uzlikta citvalodu saite uz bekām (kas ir tikai daļa no stobriņu sēnēm). Domāju, vai ir vērts tur maisīties. Pagaidām starpvalodu saites te nelikšu.
086 12-02 Stobriņi (mikoloģija) Sasteigts raksts, vēlāk vēl šo to tur izdarīšu. Pierakstīju to šeit, lai pats atcerētos...
085 12-01 Adatiņas (mikoloģija) Pa savam pēdējā laika paradumam saliku attēlus, cik tik līda. Ha, izrādījās, ka tikai poļu versijā par tām ir atsevišķs raksts. Tiesa, angliski vispār pat himenofors aprakstīts pusotrās rindiņās, laikam viņu sēņu projekts noslīcis pirms sakārtošanas. Labi, ka es laikus atjēdzos vispirms aprakstīt visu to mikroskopiju un tikai pēc tam sakārtošu saites iepriekšējos rakstos uz to.
084 11-30 Adateņu sēnes It kā jau vairs nav tādu kā vienotas grupas, bet nesakiet to sēņotājiem. Poļu versijā ir tāda ērta kategorija "neformālas sēņu grupas", varbūt nozagt.
083 11-29 Himēnijs Aizpildu paša radītās sarkanās saites. Ciest nevaru ņemties ar sēņu mikroskopiju, bet kaut kas jāuzraksta bija.
082 11-28 Himenofors Interesanti, kāpēc mūžīgi raksta "himenofors", bet "himēnijs". Nepārzinādams wiki kodus, izkārtojumu vulgāri novilku no krievu versijas.
081 11-27 Lapiņu sēnes Aizpildu sēņu paša radītās sarkanās saites. Daļu teksta vulgāri nokopēju no iepriekšējā raksta.
080 11-26 Lapiņas (mikoloģija) Atgriežos pie savas tēmas.
079 11-25 Ēze Pats sarkano linku uztaisīju, pats aizpildīju. Vispār to vajadzēja uzrakstīt garāk, bet pa kuru laiku.
078 11-24 Plēšas Pieprasīto rakstu saraksts. Ja visi zinātu, cik viegli rakstīt par to, par ko īpaši nestrīdās... kamēr rakstīt par katru trešo, ja ne otro sēni ir vai nu personisks zinātnisks pētījums ar avotu pētīšanu un konfrontēšanu, vai apzināti melīgs raksts, trešais variants prasa spēju lietot tikai vienu pirmo pagadījušos avotu un godīgi pieņemt to kā patiesu.
077 11-23 Kātiņš (mikoloģija) Sarkano saišu piepildījumam . Pēc vairāk pieredzējuša jūzera ieteikuma pārlaboju nosaukumos (sēnes) uz (mikoloģija), lai izskatās nopietnāk.
076 11-22 Laidars Pieprasīto rakstu saraksts. Sasteigti skrīvēju, sasteigti ieliku un tikai ceru, ka neesmu neko savārījis ar citātu formatējumu vai uzvārdu atveidošanu...
075 11-21 Pušelnieks Pieprasīto rakstu saraksts. Nebija laika uzrakstīt ko nopietnu, tādēļ paķēru uzrakstīt, kas neprasīja laiku.
074 11-20 Cepurīte (mikoloģija) Sarkano saišu piepildījumam - tiesa, vēl vajadzēs šo to pārlabot manos iepriekšējos rakstos, uzlikt pāradresāciju vnk no "cepurīte" man nekaunības nepietika. Un arī ar citām sēņu daļām būs tas pats, tāpēc labošu komplektā.
073 11-19 Cepurīšu sēnes No sistemātikas viedokļa tādas neeksistē, bet tā ir sistemātikas problēma. Jāpārraksta himēnijsēnes, tur viss novecojis.
072 11-18 Raganu apļi Man uzkrājies pārāk daudz sarkano saišu. Jāuzraksta šis tas tehnisks. Lauzīju galvu līdz pēdējai minūtei - riņķi vai apļi, vsk vai dsk,- nolēmu ielikt šitā.
071 11-17 Bernāra atmatene Vēl nav atrasta, bet atradīsim. Aug sāļās augsnēs, pie jūras, solončakos un gar ar sāli kaisītām trasēm.
070 11-16 Atmateņu ģints Rīt pielikšu vienu varbūtējo. Nē, nu es vairs nevaru. Atmatenes arī, pēc kāda cilvēka domām, VAROT izsaukt vēzi, un to daži metas atkārtot. Interneta lietošana vēzi arī var izsaukt, turklāt ar daudz lielāku ticamību!
069 11-15 Vīnsarkanā atmatene Saraku visas. Beidzot kaut viena atmatene, par kuru nenākas ieviest speciālu taksonomijas sadaļu - ar viņu viss kārtībā.
068 11-14 Brūnsarkanā atmatene Roku. Šķiet, neeksistē, bet aprakstīta latviski ir un savulaik pasaulē atzīta - kārtības labad atzīmēju. Kad rakstīšu par ģinti, būs jāievieš atsevišķa grupa - neeksistējošās, bet pie mums atrastās sugas.
067 11-13 Smiltāju atmatene Roku. Rets gadījums - kā sēni nosaucis autors, tā arī palicis.
066 11-12 Sīkā atmatene Roku. Ideāli būtu visu nokopēt no iepriekšējās atmatenes apraksta (viņas praktiski nav atšķiramas), bet dažādi avoti apraksta vienādas sēnes dažādi, un es ne pirmoreiz uztaisīju kompromisu starp reāliem faktiem un formāli uzticamiem avotiem. Tā, starp citu, manās acīs ir galvenā Vikipēdijas problēma.
065 11-11 Sarkanlapiņu atmatene Roku. Vispār visos pašlaik esošajos avotos viņu vēl sauc par sarkanlapu atmateni, bet man iedeva Mikologu biedrības jauno sugu sarakstu (nākošā gada), tur jau ir pareizais tulkojums. Tā ka ieliku izlaboto ar redirektu no vecās versijas.
064 11-10 Pļavas atmatene Roku. Suga neeksistē, bet ir aprakstīta kā Latvijā esoša, un es attiecīgi uzrakstīju gan par neeksistēšanu, gan par to, kā viņa izskatās.
063 11-09 Krīta atmatene Roku. Šķiet, ka viņa tomēr eksistē, tikai tam vairs neviens netic.
062 11-08 Dižsporu atmatene Roku. Tagad būtu jāsauc par mīzalu atmateni, bet grozāmgrābšļi no VVC mums nekad to neatļaus.
061 11-07 Dzeltējošā atmatene Roku.
060 11-06 Cildenā atmatene Roku. Savā izdzimšanas dienā bija jāraksta kaut kas tāds cildens, nevis jājauc sev galva ar pļavas atmatene, par kuru laikam jāuzraksta, lai arī viņa nepastāv.
059 11-05 Pļavas biezlapīte Roku. Uzdūros, pūloties atrast kaut ko par V.Lūkina aprakstīto un nez vai eksistējošo pļavas atmateni.
058 11-04 Gigaspermas Roku. Visu dienu biju aizņemts pāri galvai, uzrakstīju to, kas neprasīja daudz laika.
057 11-03 Milzu atmatene Roku. Izrādās, pie bekām terminoloģijā vēl valda salīdzinoša kārtība.
056 11-02 Indīgā atmatene Roku. Interesanti, mums Latvijā kaut viens ir ar viņu saindējies?
055 11-01 Tīruma atmatene Roku.
054 10-31 Sarkstošā atmatene Roku. Liekas, visas problēmas, ko esmu atlicis uz rītdienu pēdējos 5 gados, tagad izgāžas pār mani... Tomēr ja reiz esmu uzņēmies šīs 100 dienas, tad cenšos atrast iespējas.
053 10-30 Pilsētas atmatene Roku. Pēdējās četrās dienās esmu lietojis dažādus jaunās sistemātikas tulkojumus lapiņu sēnēm, jo grūti bija saprast, kuri ir tie standartizētākie. Plus vēl veidnei arī ir pāris atšķirības no pašreizējā standarta (ciktāl par tādu šai haosā vispār var runāt.) Ceru, ka tagad esmu uztrāpījis pareizos tulkojumus, bet labošu jau uzrakstītajiem visiem vienādi tikai, kad pats būšu drošs.
052 10-29 Dārza atmatene Roku. Sistemātika latviski bišķi novecojusi.
051 10-28 Meža atmatene Sākšu rakt šampinjonus.
050 10-27 Cirtainā čigānene Nebija raksta, bet jābūt. Man palika pāris jautājumu par tulkošanu un vispār sēņu infoveidni...
049 10-26 Raupjā tumšbeka Beku sugas nu ir visas LV atrodamās, tikai pēdējās vēl jāpielabo. Vajadzētu vēl beku ģintis-dzimtas, bet tas vēlākam laikam.
048 10-25 Melnā zvīņbeka Nošķīda Internets, lieku pustaisītus rakstus
047 10-24 Alkšņu zobiņbeka
046 10-23 Žultsbekas Mierīgi eju pa bekām. + pārrakstīju Kastaņu smilšbeka un Parastā žultsbeka. Ar patiku konstatēju, ka neesmu vienīgais, kurš svaigas žultsbekas spējīgs ēst praktiski nozīmīgos daudzumos (lai gan bez īpašas sajūsmas). Nākošsezon jāpamēģina atrastās gatavošanas receptes...
045 10-22 Smilšbekas (ģints) Drusku par zemāko sistemātiku, pēc tam vajadzētu paiet arī augšup. + pārrakstīju Rudzupuķu smilšbeka.
044 10-21 Bifeļādas samtbeka Pēdējā samtbeka. Infodeficīts par šo sugu lika krietni parakāties. Toties latvju Vīķenē tagad par to ir vairāk kā jebkurā citā, vot.
043 10-20 Grubuļainā samtbeka Vēl kāda nedēļa, un ar Latvijas bekām būs cauri. Palaidiet mani dot sēnēm nosaukumus - es viņu saukšu par kapsētu beku.
042 10-19 Rubīna samtbeka Nu vai rubīnbeka, viedokļu netrūkst. Viena no daudzajām sugām, par kurām mikologi ķildojas, kur to pieskaitīt. Un ja nu kādu, izņemot viņus pašus, tas interesētu!..
041 10-18 Aprikožu samtbeka Nedomāju, ka tā pie mums aug, bet ja reiz ir latviskais nosaukums - jābūt iekšā. Daļu datu rupji ar mašīnu pārtulkoju no avotiem galīgās svešvalodās vai noskatīju no citvalodu Wiki, kuras atsaucas uz grāmatām, kuru man nav, un tie tulkojumi bija saprotami tikai tādēļ, ka iepriekš zināju, kas tur varētu būt. Nolēmu labāk nelikt atsauces.
040 10-17 Kastaņbrūnā samtbeka Svaigi izveidota sēņu suga, un pārmaiņas vēl nav galā. Pat angliski un vāciski vēl par šo sugu nav raksta (daži citi gan nav slinkojuši). Pie gadījuma vajadzētu uzskrīvēt.
039 10-16 Raibā samtbeka Neviens īsti nezina, vai tā ir viena suga vai nē. Vai katrs mikoloģisks avots nosauc citus kokus, ar ko šī sēne vislabāk kopojas. Es saskaitīju 7 versijas, un tas neskaitot tautai domātos saitus.
038 10-15 Parazītiskā samtbeka Sarkanās grāmatas suga. Viens populārs un puszinātnisks britu saits labi uzrakstīja: šī sēne nav indīga, bet tā kā par viņas garšīgumu ir strīdi, tad mēs ielikām viņu kategorijā "indīgās". Tā arī ziniet, kad kāds Eiropas viedokļa cienītājs jūs mēģinās par kaut ko pārliecināt.
037 10-14 Sarkanā samtbeka Sarkanās grāmatas suga. Izveidoju kategoriju "Stobriņu sēnes" un ceru vēlāk uzskrīvēt arī rakstu. Oficiāli šāda dalījuma pēc cepurītes apakšdaļas (stobriņi, lapiņas, adatiņas) zinātnē nav, bet sēņu noteicējos un sadzīvē viņš ir un dzīvē ir efektīvāks par zinātnisko.
036 10-13 Lāču samtbeka Viena no jēdzīgākajām mūsu sēnēm. Latīniski viņa no samtbekām jau ir izmesta, bet latviski visiem apnicis izdomāt jaunus nosaukumus un mikologi noskaņoti nestrēbt karstu un pagaidīt, vai nenotiks atkal kādas pārmaiņas.
035 10-12 Kazu samtbeka Lasot tulkotos angļvalodīgos sēņu noteicējus, man nebija šaubu, ka viņiem tā ir kāda cita sēne, un daļa mikologu domā tāpat. Dažādi avoti norāda ļoti atšķirīgus sēnes mikroskopiskos datus. Iespējams, ka tas saistīts ar vairākām sugām zem viena vārda, un ciparos es ierakstīju tikai mūsu reģiona versiju. Ja kādam vajag amerikāņu, sibīriešu un dienvideiropiešu datus, lai ķimerē pa manis ieliktajām saitēm. Tā kā tā Wiki par sēnēm lasīs tikai sēņotāji bez mikroskopiem.
034 10-11 Samtbekas Pēc Latvijā pieņemtās klasifikācijas, tajā ietilpst visas bekas, kas nelien nekur citur. Neesam vēl paspējuši pie šīs ģints pierast, kad mikologi jau viņu pārvērtuši par puseksistējošu... + pārrakstīju dzeltenbrūnā apšubeka
033 10-10 Zābakotā sviestbeka Laikam jau nekad Latvijā nav bijusi, bet kārtības labad. Nepilnīgas Wiki pārzināšanas dēļ es parasti lieku saites tikai vienreiz un neatsaucos uz tiem citur Wiki citētajiem avotiem, ko pats neesmu pārbaudījis, tālab reizēm izskatās, it kā es rakstītu pats no sevis.
032 10-09 Rubīnbekas Info par jauno sistemātiku latviski praktiski neeksistē un pat angliski ir vārga. ...un te piepeši sākās aicinājumi fiksi rakstīt par fantastiku... Kurp nu stūri griezt?
031 10-08 Piparu rubīnbeka Kā mani sajūsmina tādas frāzes kā "neēdama, visā pasaulē izmanto pārtikā". Vēl no sviestbekām atlikusi zābakotā, bet par to būs jāpameklē Tīklā vairāk kā parasti.
030 10-07 Govju sviestbeka Bieža nepopulāra trešās šķiras sēne, kuru principā varētu lasīt arī vairāk. Īpaši tāpēc, ka pats viņu nelasu.
029 10-06 Gaišā sviestbeka Tīri formāls raksts, jo pie mums manīta tikai vienreiz. Atliek pasludināt par gada sēni, un viņas atradīs tonnām.
028 10-05 Priežu sviestbeka Raksta trūkums par priežu beku izskatījās jocīgi. + tehniski štrunti.
027 10-04 Lipīgā sviestbeka Būt par "lipīgo" starp sviesta bekām - tas ir sasniegums. + tehniski štrunti.
026 10-03 Purva sviestbeka Manuprāt, šī suga ir daudz biežāka, kā rakstu. Kā noprotu, tad esmu vienmēr turējis šo sēni par ...apsmērējušos... govju sviestbeku.
025 10-02 Zeltainā sviestbeka Nekad neesmu mēģinājis zem lapeglēm sēņot, tā ka rakstīju tīri no citu vārdiem. + parastā bērzubeka.
024 10-01 Graudainā sviestbeka Izraēlas sēne #1 labāku trūkuma dēļ. Joprojām paliek daudz nepadarītu astu.
023 09-30 Parastā sviestbeka Neviena vārda par sviesta beku - tas nu nav labi. + tehniski nieki.
022 09-29 Sviestbekas (ģints) Pārtulkoju krievu/angļu tekstus, latviski gandrīz nekā sajēdzīga nav. + visādi tehniski sīkumi.
021 09-28 Neīstā bērzubeka Bērzubekas nu atlikušas tikai pārrakstāmā parastā bērzubeka. + pārrakstīta baltā apšubeka.
020 09-27 Sarkstošā bērzubeka Pat bildi tikko atradu - ļoti mazpopulāra kā suga. Laika trūkums maisa izdarīt daudz ko no plānotā.
019 09-26 Raibā bērzubeka Atlikušas tādas pussugas, pusvarietātes. Bet labāk jau aprakstīt kā ignorēt. Ne pirmoreiz laikus neierakstu še par padarīto...
018 09-25 Melnā bērzubeka Turpinu neaprakstītās. Paliek pāri daudz nepagūta - vēl jāpārraksta šis tas pie baravikām un apšubekām. Kādudien jāņem tas viss priekšā, kamēr nav sakrājies kaudzē...
017 09-24 Purva bērzubeka Ķeros pie bērzubekām bez aprakstiem. Neatradu komonos nevienu man derīgu Eiropā uzņemtu bildi, Ziemeļamerikā viņas ir drusku citādas. Nācās kā otro ielikt paša par daudz priekš Vikipēdijas apstrādāto.
016 09-23 Brūnā apšubeka Pēdējā neaprakstītā apšubeka. Vēl divas apšubekas jāpārraksta, izdarīšu brīvākā dienā.
015 09-22 Baltkāta apšubeka Par patstāvīgas sugas eksistenci nav pārliecības (mikologi atkal ķildojas), bet no pamatformas tai ir skaidra vizuāla atšķirība. + pārrakstīju parastā apšubeka, citādi tur jau 9 gadus diskusijā stāv aicinājumi to izdarīt.
014 09-21 Dzeltenkāta lācītis Daļa autoru nav skaidrībā par šīs sēnes identiskumu ar dzeltenporu lācīti, nolēmu šo faktu ignorēt, kamēr neparādīsies saprotami artikulēts viedoklis. + pārrakstīju Ozolu lācītis.
013 09-20 Lācīšu ģints Nākamā ģints + pārrakstīju Sila lācītis.
012 09-19 Beku ģints Lauzīju galvu, vai nav pareizi bekas (ģints), bet ja jau ir beku dzimta... + visādas papildlapas. Aizmirsu ierakstīt padarīto tai dienā šeit, bet kāda starpība, ja lapas tiek taisītas.
011 09-18 Sudrabainā beka Beku ģints pārpalikumi. + pārrakstīju Dzīslkāta beka. Tagad būtu jāuzraksta par ģinti...
010 09-17 Pārslainā beka, Dzeltenā beka Pāreju pie galīgi mazpazīstamajām. Lielāku sistemātisku nekārtību kā ap dzelteno beku atceros redzējis tikai pie bērzlapēm. Tāpēc divas bekas pa dienu, jo grūti bija saprast, hū iz hū, un rakstīju abas vienlaikus.
009 09-16 Parastā raganbeka Pārsaukt raganu beku par parasto raganbeku - tā, IMHO, bija cūcība pret valodu. + pielaboju velna beku. Šķiet, priekšstati par tās velnišķīgo indīgumu cēlušies no nosaukuma.
008 09-15 Melnējošā beka Lai sarakstā būtu visas Latvijā atrastās bekas. + aizbraucu sēnēs pafotografēt. Baigais lietus, nekas liels nesanāca.
007 09-14 Sakņkāta beka Kāds tur vēl pamatojums, vajag un viss. + pārrakstīta resnkāta beka.
006 09-13 Ozolu baravika Baravikas cauri, jāķeras pie citām bekām. + radītas pāris pāradresāciju lapas.
005 09-12 Bērzu baravika Baravika #3 Klasifikācijas joku dēļ neizdevās pat brīvu bildi atrast.
004 09-11 Baltā cūktrifele Pēc lasītāju lūguma Par to mūsdienu trifeļu klasifikāciju pie kaussēnēm man ir viegli uzminams viedoklis.
003 09-10 Priežu baravika Baraviku seriāls turpinās Pēc iepriekšējā raksta šablona.
002 09-09 Egļu baravika Baravikas prasās pēc sīkāka sadalījuma Uzrakstīšu par visām, tad salikšu saites rakstā baravika un domāšu, kā izlabot nepareizo pāradresāciju uz citām valodām no tās.
001 09-08 Edgars Caics Pasaules čempions no Latvijas Daļēji sagatavots iepriekš, bet jāieliek tak reiz bija.
  1. Sēnes infokaste