Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Kuldīgas novads (2009—2021) . Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība , kurā tika apvienoti Kuldīgas novads , Alsungas novads un Skrundas novads . Novada centrs atrodas Kuldīgas pilsētā . Robežojas dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadā , ziemeļos ar Ventspils novadu , ziemeļaustrumos ar Talsu novadu , austrumos ar Tukuma novadu un dienvidaustrumos ar Saldus novadu .
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Kuldīgas rajona teritoriju.
Kuldīgas novads sastāv no 20 teritoriālajām vienībām: Alsungas pagasts , Ēdoles pagasts , Gudenieku pagasts , Īvandes pagasts , Kabiles pagasts , Kuldīgas pilsēta , Kurmāles pagasts , Laidu pagasts , Nīkrāces pagasts , Padures pagasts , Pelču pagasts , Raņķu pagasts , Rendas pagasts , Rudbāržu pagasts , Rumbas pagasts , Skrundas pagasts , Skrundas pilsēta , Snēpeles pagasts , Turlavas pagasts un Vārmes pagasts .
Kuldīgas novada ZR daļa atrodas Piejūras zemienē , vidusdaļa un rietumi pieder pie paugurainās Rietumkurzemes augstienes (100-120 m vjl , Vārdupes kalns 140 m), gar Ventas senleju (0,1-0,3 km plata, pie Kuldīgas sasniedz 15 m dziļumu) un ziemeļaustrumos 14-22 km platā Ventas-Usmas ieplaka , austrumos Austrumkurzemes augstiene (60-110 m vjl). Augsnes — velēnu vidēji podzolētās gleja, velēnu gleja un purvu . Meži ap pusi no teritorijas. Derīgie izrakteņi — māls (Padure , Imanta, Pakalni, Mučukalni), smilts (Skudras), arī grants , saldūdens kaļķieži (Vilgāle , Turlava ), ģipšakmens . Kūdra (Ozolu, Tīrlauku, Umuļu purvi),[ 3] naftas (Adzes ).[ 4] dolomīts un karsta procesi.[ 4]
Vidējā temperatūra: -3° C — -4,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—700 mm gadā.[ 3]
48 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Vilgāles ezers 2,4 km², Lielais un Mazais Nabes ezeri 1,4 km².[ 3]
Apdzīvotība Kuldīgas novada teritorijā zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 9.-13. gadsimtā lielākā daļa teritorijas ietilpa Bandavas zemē. 13. gadsimtā līdz 1267. gadam teritoriju pilnībā iekaroja Livonijas ordenis . Daļa no tās tika iekļauta Kuldīgas komturejā , daļa — Kurzemes bīskapijā . No 1562. gada pēc Kurzemes hercogistes izveides kļuva par Kuldīgas virspilskunga tiesas centrālo daļu. 1596. gadā Turlavā tika nodibināta pirmā dzelzs apstrādes manufaktūra hercogistē. 17. gadsimta vidū hercogs Jēkabs izveidoja tam laikam plašu manufaktūru rūpniecību, kura tika izpostīta Otrajā Ziemeļu karā .[ 3] Krievijas Impērijai tika iekļauta Kurzemes guberņā .
Esošajās robežās
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1935 47 226 — 1959 41 733 −0.51% 1967 40 814 −0.28%
Gads Iedz. ±% g.p. 1970 41 179 +0.30% 1979 39 425 −0.48% 1989 40 985 +0.39%
Gads Iedz. ±% g.p. 2000 37 827 −0.73% 2011 31 633 −1.61% 2021 27 480 −1.40%
Eduards Berklavs (1914—2004), politiķisHeinrihs fon Bērs (Heinrich von Behr , 1902—1983), vācbaltiešu izcelsmes vācu virsnieksRoberts fon Bolšvings (Robert von Bolschwing , 1834—1903) - vācbaltiešu ierēdnisIndra Burkovska (1955), aktriseLīna Čanka (1893—1981), Lāčplēša ordeņa kavaliereMārtiņš Hartmanis (1882—1941), ģenerālisAleksandrs fon Keizerlings (Alexander von Keyserling , 1815—1891), vācbaltiešu ģeologs un paleontologsKrišs Ķūķis (1874—1945), virsnieksKārlis Lauva (1879—1927), politiķisMāteru Juris (1845—1885), sabiedrisks darbinieks, žurnālists, rakstnieksJēkabs Osis (1860—1919), filozofsMārtiņš Peniķis (1874—1964), ģenerālisJuris Plāķis (1869—1942), skolotājs un valodnieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1920-1921)Ādolfs Preiss (1762—1832), luterāņu mācītājsAnsis Rudevics (1890—1974), politiķisOļģerts Šalkonis (1931), aktieris un režisorsĒvalds Valters (1894—1994), aktierisErnests Vīgners (1850—1933), diriģents, komponists un folkloras vācējsIndriķis Zeberiņš (1882—1969), mākslinieksNikolajs Heņķis (1864—1933) — tautas muzikants, kokļu meistars un audējsZigfrīds Kalniņš (1930—1998) — teātra darbinieksEmīlija Sonka (1939) — riteņbraucējaBenita Vēja (1948) — šahistePēteris Dupats (1922—2017) — katoļu priesterisPēteris Upenieks (1906—1972) — katoļu priesterisUlrihs fon Šlipenbahs (Ulrich von Schlippenbach , 1774-1826), vācbaltiešu dzejnieksKristaps Bahmanis (1867—1942), jurists un politiķisJēkabs Peterss (1886—1938), čekistsSīmanis Berģis (1887—1938), revolucionārs, politiķis un rakstnieksJuris Rēdlihs-Raiskums (1890—1971), futbolists, treneris un tiesnesis, "latviešu futbola tēvs"Leonīds Zakovskis (1894—1938), čekistsEdgars Račevskis (1936), kordiriģentsAndris Freibergs (1938), scenogrāfsAlberts Kauls (1938—2008), lauksaimnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs (1995—1996)Austris Grasis (1942), folklorists un valodnieksRaimonds Gerkens (1952), uzņēmējsNormunds Naumanis (1962—2014), teātra kritiķis un žurnālistsLīvija Rezevska (1926—2004), tēlniece
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas padomju enciklopēdija 1 . sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija . 555. lpp.↑ 4,0 4,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija 2. sējums . Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 182. lpp.↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023» . Skatīts: 23.11.2023 .
Valstspilsētu pašvaldības Novadu pašvaldības
Pilsētas Lauku teritorija Pagasti
Kuldīgas novads no 2021. gada 1. jūlija
Kuldīgas novads Vikikrātuvē
.png){kind=small}
