Viesītes luterāņu baznīca
| Viesītes luterāņu baznīca | |
|---|---|
 | |
  Viesītes luterāņu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Vaļņu iela 14, Viesīte, Latvija |
| Koordinātas | 56°20′42″N 25°33′07″E / 56.34500°N 25.55194°EKoordinātas: 56°20′42″N 25°33′07″E / 56.34500°N 25.55194°E |
| Piederība konfesijai | Luterisms |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitekts | Pauls Kundziņš |
| Celtniecības sākums | 1937 |
| Celtniecības beigas | 1939 |
Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Viesītes Brīvības baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Sēlijā, Viesītē, Vaļņu ielā 14. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1874. gada Sunākstes baznīcas mācītāji Stenderi sāka noturēt Āžu miesta iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, turienes pagastskolas lūgšanu telpā.
1933. gadā Viesītes pagasta pašvaldība un „Kobuču” saimnieks P. Silenieks dievnama būvei Valeskalniņā uzdāvināja 10 ha lielu gruntsgabalu. Jau no 1932. gada jaunas baznīcas būvei Viesītē savāca aptuveni 15 tūkstošus latu, bet kopumā baznīcas būvdarbi izmaksāja 35 tūkstošus latu. Arhitekts LU profesors Pauls Kundziņš izstrādāja ēkas projektu, kura izdevumus sedza LU profesors Pauls Stradiņš. 1937. gada 15. augustā ielika baznīcas pamatakmeni, bet 1939. gada 3. decembrī LELB arhibīskaps Teodors Grīnbergs iesvētīja jaunbūvi. Pirmais dievkalpojums Viesītes Brīvības baznīcā ar dievgaldu un jaunā zvana iesvētīšanu notika 1939. gada 17. decembrī.
Pēc Otrā pasaules kara 1962. — 1963. gadā padomju vara gribēja baznīcu atsavināt, bet 1964. gadā tā tika izdemolēta. Latviešu tautas atmodas laikā 1988. gada 18. novembrī baznīcā notika dievkalpojums un Tautas frontes organizēta dievnama sakopšanas talka. 1994. gadā tika sakārtota baznīcas āriene un veikta iekštelpu atjaunošana, māksliniece Ligita Caune baznīcai dāvināja jaunu altārgleznu.
Baznīcas apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viesītes Brīvības baznīca ir viena no pēdējām pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta celtajām ēkām. Tā ir ķieģeļu celtne, kuras torņa smaile vainago masīvu kvadrātveida torni, kas netradicionāli novietots celtnes sānos. Lakoniski veidots arī baznīcas interjers. Griestu velvi it kā balsta regulāri starp logiem novietotie pilastri, kurus vainago volūtas.[2]
Mācītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zelmārs Cīrulis (1932—1944)
- Arturs Čikste (1942—1954)
- Oļģerts Robežnieks (1954—1959)
- prāvesta palīgs Artūrs Kaminskis, mācītāji Z. Sēnals, J. Bērziņš, evaņģēlists M. Ozoliņš (1959—1963)
- Rihards Lībietis (1963—1969)
- prāvests Artūrs Kaminskis (1970—1990)
- Dainis Grigors (1992—1995)
- Juris Saivars (1995—2002)
- Arnis Vilemsons (2002—2006)
- Alvis Āboliņš (no 2006)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Sēlpils iecirknis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlī.
- ↑ «Viesītes draudze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. decembrī. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlī.