Arnolds Bērzs (vēsturnieks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arnolds Bērzs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1940. gada 25. aprīlī (80 gadi)
Zvārdes pagasts, Karogs: Latvija Latvija
Augstskola Latvijas Universitāte

Arnolds Bērzs (1940) ir latviešu vēsturnieks, izglītības un kultūras darbinieks, publicists, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1940. gada 25. aprīlī Zvārdes pagastā.[1] Mācījās Kabiles septiņgadīgajā skolā un Kuldīgas vidusskolā.[2] No 1962. līdz 1969. gadam studēja vēsturi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1985. gadā beidza LVU aspirantūru, bet zinātņu kandidāta disertāciju neaizstāvēja. Strādāja par vecāko pasniedzēju Liepājas Pedagoģiskajā institūtā.[3] Atmodas kustības laikā Bērzs bija Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas valdes loceklis. 1990. gadā Bērzu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 89. Liepājas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Bērzu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Apbalvots arī ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un goda zīmi “Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā”.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]