Juris Karlsons (inženieris)
| Juris Karlsons | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990. gada 18. marts — 1993. gada 6. jūlijs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1946. gada 1. jūnijā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 2026. gada 21. jūlijā (80 gadu vecumā) |
| Profesija | radioinženieris |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Juris Karlsons (dzimis 1946. gada 1. jūnijā Rīgā, miris 2026. gada 21. jūlijā) bija latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis Latvijas Augstākās Padomes deputāts un Rīgas domes deputāts.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1946. gada 1. jūnijā Rīgā Georga Karlsona ģimenē. Mācījies Rīgas 50. un 7. vidusskolā. Absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu.
Darba gaitas sāka 17 gadu vecumā kā augstsprieguma elektriķis, vēlāk bijis sakaru tehniskās ekspluatācijas mezgla elektromontieris Rīgas Tramvaju un trolejbusu trestā. Pēc tam strādāja par radioiženieri VEF. 1982. gadā viņam piešķīra Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukumu.[1] Vēlāk viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskās aparātbūves apvienības Speciālā konstruktoru biroja (SKB) galvenais konstruktors.[2]
Atmodas kustības laikā J. Karlsons darbojās Latvijas Tautas frontē un arī LNNK (bija starp tās dibinātājiem 1988. gadā). 1990. gada 30. aprīlī viņš bija Pilsoņu Kongresa delegāts no Rīgas Latgales priekšpilsētas.[3]
1990. gadā J. Karlsonu ievēlēja par Augstākās Padomes deputātu no 52. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4] Augstākajā Padomē darbojās Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Apvienotajā budžeta komisijā.
1993. gadā J. Karlsons nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no LNNK saraksta. 1994. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no LNNK un Latvijas Zaļās partijas saraksta. Sekojošajās 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Nacionālās progresa partijas, taču netika ievēlēts, kā arī tika izslēgts no LNNK. 1998. gadā J. Karlsons iestājās Nacionālajā reformu partijā, no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās. 2000. gadā kļuva par Rīgas domes deputātu Nacionālā progresa partijas saraksta līdera Jura Žuravļova vietā.
1993. un 1994. gadā J. Karlsons bija AS "Latvijas Unibanka" viceprezidents.[5] Vēlāk ieņēmis amatus ar Rīgas pašvaldību saistītos uzņēmumos.
Miris 2026. gada 21. jūlijā, 80 gadu vecumā.[6]
Apbalvojumi
[labot | labot pirmkodu]2000. gadā J. Karlsonu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ prabook.com
- ↑ Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā Arhivēts 2020. gada 1. Janvāris Wayback Machine vietnē. Barikadopēdijas fonds
- ↑ «LR Pilsonis, 1990, Nr. 3 (29. aprīlis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. janvārī. Skatīts: 2020. gada 11. janvārī.
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ «Mūžībā devies bijušais Augstākās Padomes deputāts Juris Karlsons». Delfi (latviešu). 2026-07-23. Skatīts: 2026-07-24.
- ↑ «Miris bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un sabiedriskais darbinieks Karlsons». LSM.