Ģirts Krūmiņš (inženieris)

Vikipēdijas lapa
Ģirts Krūmiņš
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1941. gada 20. janvārī (83 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Profesija inženieris
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Ģirts Krūmiņš (dzimis 1941. gada 20. janvārī Rīgā) ir latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1941. gada 20. janvārī Rīgā. Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā Elektroenerģētikas fakultātē strādāja par inženieri un laboratorijas priekšnieku rūpnīcas RAF zinātniski tehniskajā centrā.

Atmodas kustības laikā Ģirts Krūmiņš demonstratīvi izstājās no PSKP un kopā ar domubiedru grupu 1988. gada 18. novembrī pacēla sarkanbaltsarkano karogu uz mikroautobusu rūpnīcas RAF ēkas jumta, ar to pašu zaudēdams darbu rūpnīcas Zinātniski tehniskajā centrā.[1]

1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 5. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Ģ. Krūmiņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2]

1993. gadā kļuva par Satiksmes ministrijas Ekonomikas nodaļas vadītāju, vēlāk uzsāka darbu Ārlietu ministrijā. 1996. gadā sācis strādāt Latvijas Attīstības aģentūrā.

Pēc pensionēšanās viņš dzīvo Saulkrastu novadā, 2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no partijas "Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Ģ. Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]