Jānis Krūmiņš (politiķis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Krūmiņš
Jānis Krūmiņš (born 1955).jpg
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Amatā
1990 — 1993
LR Īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās
Amatā
2000 — 2002
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Bērziņš

Dzimšanas dati 1955. gada 26. jūnijā (65 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Kuldīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Flag of Jurmala.svg Jūrmala
Politiskā partija Latvijas Tautas fronte, Jaunā partija
Tēvs Imants Krūmiņš
Māte Ligija Krūmiņa
Bērni Kārlis Jānis Krūmiņš
Profesija Politiķis
Augstskola Latvijas Valsts Universitāte

Jānis Krūmiņš (1955) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1955. gada 26. jūnijā Kuldīgā. Studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, pēc tam īslaicīgi strādāja par arhitektūras sociologu Latvijas PSR Celtniecības zinātniskās pētniecības un eksperimentālās tehnoloģijas institūtā (1978—1980), tad par aģentūras LATINFORM fotokorespondentu (1980—1987) un par jaunatnes nodaļas vadītāju žurnālā "Liesma" (1987—1988).[1]

Atmodas kustības laikā Krūmiņš 1988. gadā bija laikraksta "Atmoda" redaktora vietnieks, 1989. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas padomes deputātu,[1] bet 1990. gadā par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 28. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Krūmiņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2] Bija Augstākās padomes Ārlietu komisijas sekretārs, tās priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Tautas frontes Domes loceklis.[1]

Pēc deputāta pilnvaru beigām Krūmiņš bija Ministru prezidenta padomnieks, LR Finanšu ministrijas padomnieks (1993—1995). No 1995. gada viņš bija Dienvidkorejas goda konsuls Latvijā, Rīgas mēra ārštata padomnieks, Latvijas Ārpolitikas biedrības loceklis, Ārlietu ministra konsultatīvās padomes loceklis.[1] Bija viens no Jaunās partijas dibinātājiem, no 2000. līdz 2002. gadam viņš bija LR Īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]