Jānis Krūmiņš (politiķis)
Jānis Krūmiņš | |
---|---|
![]() | |
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
Amatā 1990 — 1993 | |
LR Īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās | |
Amatā 2000 — 2002 | |
Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
Premjerministrs | Andris Bērziņš |
| |
Dzimšanas dati |
1955. gada 26. jūnijā![]() ![]() |
Dzīvo |
![]() |
Politiskā partija | Latvijas Tautas fronte, Jaunā partija |
Tēvs | Imants Krūmiņš |
Māte | Ligija Krūmiņa |
Bērni | Kārlis Jānis Krūmiņš |
Profesija | Politiķis |
Augstskola | Latvijas Valsts Universitāte |
Jānis Krūmiņš (1955) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1955. gada 26. jūnijā Kuldīgā. Studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, pēc tam īslaicīgi strādāja par arhitektūras sociologu Latvijas PSR Celtniecības zinātniskās pētniecības un eksperimentālās tehnoloģijas institūtā (1978—1980), tad par aģentūras LATINFORM fotokorespondentu (1980—1987) un par jaunatnes nodaļas vadītāju žurnālā "Liesma" (1987—1988).[1]
Atmodas kustības laikā Krūmiņš 1988. gadā bija laikraksta "Atmoda" redaktora vietnieks, 1989. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas padomes deputātu,[1] bet 1990. gadā par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 28. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Krūmiņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2] Bija Augstākās padomes Ārlietu komisijas sekretārs, tās priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Tautas frontes Domes loceklis.[1]
Pēc deputāta pilnvaru beigām Krūmiņš bija Ministru prezidenta padomnieks, LR Finanšu ministrijas padomnieks (1993—1995). No 1995. gada viņš bija Dienvidkorejas goda konsuls Latvijā, Rīgas mēra ārštata padomnieks, Latvijas Ārpolitikas biedrības loceklis, Ārlietu ministra konsultatīvās padomes loceklis.[1] Bija viens no Jaunās partijas dibinātājiem, no 2000. līdz 2002. gadam viņš bija LR Īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2000. gadā Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformas lietās Jānis Krūmiņš Archived 2020. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 164/165, 06.05.2000.
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Archived 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
![]() | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |