Andris Puzo

Vikipēdijas lapa
Andris Puzo
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1954. gada 11. janvārī (70 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Aknīste, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija PSKP (1979—1988)
Augstskola LVFKI

Andris Puzo (dzimis 1954. gada 11. janvārī Aknīstē) ir latviešu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1954. gada 11. janvārī Aknīstē. Mācījās Aglonas internātskolā.[1] 1976. gadā absolvēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu, strādāja par Aglonas internātskolas skolotāju, direktora vietnieku (1977), skolas direktoru (1980). Bijis PSKP biedrs no 1979. līdz 1988. gadam.[nepieciešama atsauce]

Atmodas kustības laikā A. Puzo bija Preiļu rajona Latvijas Tautas frontes nodaļas vadītājs. 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 162. Pelēču vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2]

1993. gadā A. Puzo nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no LNNK saraksta.

No 1993. līdz 1995. gadam viņš bija viens no Bankas Baltija viceprezidentiem (otra bija agrākā Augstākās Padomes deputāte Velta Čebotarenoka).[3] 2001. gadā A. Puzo iecēla par AS "Preses nams" prezidentu. Vēlāk viņš nodarbojās ar individuālo uzņēmējdarbību.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā A. Puzo apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]