Kazimirs Šļakota

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kazimirs Šļakota
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Amatā
1990 — 1993
Latvijas Republikas mežu valsts ministrs
Amatā
1991 — 1995
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Ivars Godmanis
Valdis Birkavs
Māris Gailis

Dzimšanas dati 1947. gada 30. novembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rēzeknes apriņķis, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Latvijas Tautas fronte, Latvijas Zemnieku savienība
Dzīvesbiedrs(-e) Aija
Bērni trīs meitas
Profesija mežsaimnieks
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Kazimirs Šļakota (1947) ir latviešu mežsaimnieks un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993) un Latvijas Republikas mežu valsts ministrs (1991—1995).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1947. gada 30. novembrī Kaunatas pagastā, jaunākais brālis Voldemārs Šļakota. Mācījās Kaunatas viduskolā, tad Viļakas vidusskolā. Studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē. Strādāja Viļakas mežrūpniecībā par meistaru. Pēc karadienesta Padomju armijā 1973. gadā sāka strādāt par mežzini Viļakas mežrūpniecības Liepnas mežniecībā. Pēc gada K. Šļakota kļuva par Viļakas mežrūpniecības direktora vietnieku, vēl pēc gada — par direktoru, bet 1985. gadā viņu iecēla par Balvu starpsaimniecību meža kombināta direktoru.[1]

Atmodas kustības laikā Šļakotu ievēlēja par Latvijas Tautas frontes (LTF) Balvu rajona nodaļas līdzpriekšsēdētāju, viņš izveidoja LTF Balvu nodaļas laikrakstu "Balvu Atmoda". 1990. gadā viņu atkārtotā balsošanā ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 108. Viļakas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Šļakota balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2]

Līdztekus deputāta darbam Šļakota bija Latvijas Republikas mežu valsts ministrs (1991—1995). 1995. gadā kļuva par "Latvijas Universālās bankas" "Rīdzenes" filiāles pārvaldnieku (1995—1997), bet 1997. gadā par AS "SEB Latvijas Unibanka" viceprezidentu.[3] Kopš 2009. gada bija Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants, dzīvoja Žīguros.[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Šļakotu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]