Gunārs Preinbergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gunārs Preinbergs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1931. gada 27. augustā
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miršanas dati 2009. gada 17. janvārī (77 gadu vecumā)
Rīga
Tēvs Ādolfs Preinbergs
Dzīvesbiedrs(-e) Rita
Bērni Aivars, Māris
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Gunārs Preinbergs (1931—2009) bija latviešu veterinārārsts, mācībspēks un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1931. gada 27. augustā tekstiluzņēmuma "Rīgas audums" austuves priekšnieka Ādolfa Preinberga ģimenē, tēvs politiski represēts, gājis bojā Gulaga nometnē.[1] Mācījās Rīgas pilsētas 9. (Zemitāna) pamatskolā un Saldus zooveterinārā tehnikuma veterinārfeldšeru nodaļā, kuru absolvēja 1950. gadā. Strādāja Neretas rajona padomju saimniecībā "Druvas" par vecākā veterinārārsta vietas izpildītāju (1950—1953), tad Dobeles rajona veterinārajā slimnīcā par veterinārfeldšeri (1953—1960). Kopš 1960. gada bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Veterinārās fakultātes laborants, vēlāk — vecākais laborants, līdztekus neklātienē studēja LLA Veterinārajā fakultātē, kuru absolvēja 1966. gadā, iegūdams veterinārārsta kvalifikāciju. Strādāja LLA Veterinārajā fakultātē par asistentu (1966—1967), turpināja studijas aspirantūrā (1967—1970), 1972. gadā aizstāvēja veterināro zinātņu kandidāta disertāciju, turpināja strādāt par asistentu (1970—1981), 1982. gadā viņu ievēlēja par docentu.

Sākoties Atmodas kustībai, Preinbergs bija viens no LLA Latvijas Tautas frontes (LTF) nodaļas dibinātājiem un vadītājiem Jelgavā. Bija LTF 1., 2., 3. un 4. kongresa delegāts, LTF 1. Domes loceklis, Baltijas Pirmās Asamblejas delegāts Tallinā (1989), LLA LTF valdes priekšsēdētājs, Jelgavas novada LTF domes loceklis (1989—1990), Jelgavas pilsētas padomes deputāts (1989—1992).

1990. gadā Preinbergu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 79. Jelgavas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2] Darbojās Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā, vadīja darba grupu, kas izstrādāja likumu "Par veterinārmedicīnu" (1992), "Par farmaceitisko darbību" (1993), piedalījās arī lauksaimniecības uzņēmumu, pārtikas aprites kārtības un citu ar lauksaimniecību saistītu likumu izstrādē. Bija Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas loceklis (1992—1993).

Pēc Augstākās padomes deputāta pilnvaru izbeigšanās Preinbergs bija Rīgas Domes deputāts (1994—1997). 1995. gadā LLU viņam piešķīra emeritētā docenta nosaukumu, bet viņš turpināja strādāt Zemkopības ministrijas Valsts veterinārajā dienestā par vecāko speciālistu dzīvnieku veselības un labturības daļā (1998—1999).

Miris 2009. gada 17. janvārī.[3]

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētījis govju leikozi, ginekoloģisko slimību ārstēšanu un jaunu zāļu radīšanas problēmas. Gandrīz 200 zinātnisku, populārzinātnisku un publicistisku rakstu, kā arī vienas grāmatas un trīs izgudrojumu līdzautors. Bija Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes loceklis un šīs biedrības goda biedrs.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Preinbergu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]