Druvis Skulte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Druvis Skulte
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Amatā
1990 — 1993
Latvijas Republikas privatizācijas valsts ministrs
Amatā
1994 — 1995
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Valdis Birkavs
Māris Gailis

Dzimšanas dati 1955. gada 2. augustā (64 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Cēsis, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Latvijas Tautas fronte
Tēvs Kārlis Skulte
Profesija Politiķis
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Druvis Skulte (1955) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un Latvijas Republikas privatizācijas valsts ministrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1955. gada 2. augustā Cēsīs. Mācījās Raunas deviņgadīgajā pamatskolā, tad Smiltenes vidusskolā (1970–1973). Studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas tehnoloģijas fakultātē vīndara specialitātē (1973–1978). Strādāja ražošanas apvienības "Rīga" Vidrižu filiālē, bija Limbažu rajona komjaunatnes komitejas 2. sekretārs. Pēc karadienesta Padomju armijā (1983–1985) kļuva par Latvijas kompartijas Cēsu rajona komitejas instruktoru, nodaļas vadītāju, sekretāru, tad par 1. sekretāru.[1]

Atmodas kustības laikā Skulte 1988. gada augustā piedalījās Latvijas Tautas frontes (LTF) Cēsu nodaļas dibināšanā, tika ievēlēts par kļuvi arī par LTF valdes locekli. 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 116. Piebalgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Skulte balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2]

Pēc deputāta pilnvaru beigām Skulte bija Latvijas Republikas privatizācijas valsts ministrs, vēlāk A/S “Latvijas Kuģniecība” padomes priekšsēdētājs. 1997. gadā bija Ministru prezidenta padomnieks. 2002. gada Saeimas vēlēšanās piedalījās no savienības “Latvijas ceļš” saraksta,[3] taču netika ievēlēts, darbojās kā a/s „Aldaris” konsultants.[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Druvi Skulti apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]