Jānis Gavars
| Jānis Gavars | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1957. gada 20. oktobrī Preiļu rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Profesija | žurnālists |
| Augstskola | LVU |
Jānis Gavars (dzimis 1957. gada 20. oktobrī Preiļu rajonā) ir latviešu žurnālists un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1957. gada 20. oktobrī Preiļu rajonā Aloiza Gavara ģimenē. Mācījās Vārkavas vidusskolā un studēja Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē (1976—1982).
Strādāja Latvijas Radio, vēlāk par Latvijas televīzijas (LTV) politisko notikumu komentētāju, Perestroikas laikā 1986. gadā bija atbildīgs par Čatokvas konferences Jūrmalā komentēšanu LTV. VDK aģentu kartotēkā J. Gavars atrodams ar segvārdu "Juris", savervēts 1987. gada 10. augustā.[1]
No 1989. gada līdz 1991. gadam J. Gavars bija LTV Informatīvo raidījumu redakcijas galvenais redaktors, PSKP biedrs.[2]
Atmodas kustības laikā 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 152. Cesvaines vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā J. Gavars balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[3]
1993. gadā J. Gavars bija viens no partijas „Latvijas Ceļš” dibinātājiem, tās valdes loceklis. Fonda „Latvija” līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes loceklis, un a/s „Rīgas Centrāltirgus” valdes loceklis.[4]
Pēc Birkava valdības apstiprināšanas 1993. gadā viņš bija Ministru prezidenta Valda Birkava padomnieks. 1994. gadā, mainoties valdībām, kļuva par Ministru prezidenta Māra Gaiļa padomnieku. 1997. gadā J. Gavars kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Bērziņa padomnieku. 2005. gadā izstājies no partijas „Latvijas Ceļš”.
2018. gada 20. decembrī, publiskojot Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku, noskaidrojies, ka J. Gavars ir tajā iekļauts.
J. Gavara sieva ir žurnāliste Daina Bruņeniece.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2000. gadā J. Gavaru apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mēs klausījāmies visas “balsis” Māra Miķelsone, Gunta Gaidamaviča ir.lv, 2019. gada 25. oktobrī
- ↑ Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā Arhivēts 2020. gada 1. Janvāris Wayback Machine vietnē. Barikadopēdijas fonds
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ preilubiblioteka.lv
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |