Pāriet uz saturu

Indulis Ozols

Vikipēdijas lapa
Indulis Ozols
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1933. gada 30. jūnijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miršanas dati 2025. gada 20. februārī (91 gada vecumā)
Dzīvesbiedrs(-e) Māra
Bērni Ainārs
Profesija ekonomists

Indulis Visvaldis Ozols (dzimis 1933. gada 30. jūnijā, miris 2025. gada 20. februārī) bija latviešu ekonomists, sabiedriskais darbinieks un sporta funkcionārs. Bija Latvijas Augstākās Padomes deputāts un Latvijas basketbola savienības prezidents (1992—1995). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, saņēmis arī 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1933. gada 30. jūnijā Rīgā.[1] Mācījās Rīgas 17. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā, studēja RPI Inženierekonomikas fakultātē. Strādāja rūpnīcā VEF, no 1969. gada Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijā, kļūstot par Darba un pārvaldes zinātniskās organizācijas (DZO) centra direktoru. Piedalījās Gaiļezera slimnīcas projektēšanā un celtniecībā.

Atmodas kustības laikā I. Ozols iesaistījās Latvijas Tautas frontes Arkādijas nodaļas veidošanā. 1989. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes deputātu, bet 1990. gadā par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 6. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā Ozols nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2] Viņš bija Augstākās padomes Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

1992. gada decembrī I. Ozolu ievēlēja par Latvijas Basketbola savienības prezidentu,[3] ko vadīja līdz 1995. gadam.[4]

Pēc deputāta pilnvaru beigām I. Ozols strādāja par Veselības aizsardzības ministrijas Darba organizācijas centra direktoru, vēlāk par "Rīgas modeļu nama" vadītāju. 2004. gadā bija ierosināta krimināllieta par viņa piekaušanu Ģertrūdes ielā 44.[5]

Miris 2025. gada 20. februārī, apbedīts Cērkstes kapos, Tukuma novadā.[4]

2000. gadā Ozolu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.