Visvaldis Mucenieks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Visvaldis Mucenieks
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1938. gada 16. aprīlī (81 gads)
Valsts karogs: Latvija Kuldīgas apriņķis, Latvija
Profesija inženieris
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Visvaldis Mucenieks (1938) ir latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1938. gada 16. aprīlī Kuldīgas apriņķī. Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā Elektroenerģētikas fakultātē no 1961. gada strādāja par inženieri un projektu grupas vadītāju Latvijas Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā, vēlāk par elektriķi — brigadieri Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā,[1] viņa vārds atrodams VDK aģentu kartotēkā, ieraksts par savervēšanu kartiņā veikts 1989. gada 24. novembrī.[2]

Atmodas kustības laikā Mucenieks iesaistījās Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) veidošanā, 1988. gada jūnijā viņš bija pirmās LNNK padomes loceklis un tās juridiskās nodaļas vadītājs. 1989. gada 10. decembrī Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanās viņu ievēlēja par Rīgas darbaļaužu deputātu padomes deputātu.

1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 155. Jaunogres vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Mucenieks nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[3]

Uz 5. un 6. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no Vienības partijas, bet netika ievēlēts.

VDK kartīte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jautājums par Visvalža Mucenieka vārda atrašanos VDK aģentu kartotēkā aktualizējās laikā, kad viņam vajadzēja noformēt dokumentus civildienesta ierēdņa amatā. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa 1995. gada 20. septembrī nolēma, ka viņš “nav veicis apzinātu sadarbību ar bijušo LPSR VDK”. Pārbaudes lietā nopratināts arī Mucenieka vervētājs Pāvels Naļivaiko, kurš tajā laikā strādāja VDK 5. daļas 3. nodaļā (pretpadomju organizācijas, bijušo politieslodzīto uzraudzība). Naļivaiko liecināja, ka Mucenieku VDK aģentūrā esot ieslēdzis “pēc daļas priekšnieka Eihmaņa rīkojuma, lai uzlabotu darba rādītājus aģentu vervēšanas jomā, jo Mucenieks bijis ar lielu autoritāti LNNK valdē”. Tāpat Naļivaiko apgalvoja, ka aģenta reģistrācijas kartītes uz Mucenieka vārda viņš aizpildījis pats personīgi, tās parakstījis daļas priekšnieka vietnieks Šalajevs, bet segvārdu Muceniekam izdomājis Naļivaiko.[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Mucenieku apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]