Bēržu baznīca
(Pāradresēts no Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca)
| Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Bēržu katoļu baznīca | |
  Bēržu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Bērzpils pagasts, Bērži |
| Koordinātas | 56°49′49″N 27°4′11″E / 56.83028°N 27.06972°EKoordinātas: 56°49′49″N 27°4′11″E / 56.83028°N 27.06972°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1897 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Oļģerts Misjūns |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | romānika |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1851 |
| Specifikācija | |
| Garums | 22m |
| Platums | 20m |
| Būvmateriāli | akmens mūra |
| Oficiālais nosaukums: Bērzpils katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 2838 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu novada Bērzpils pagasta Bēržos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bēržu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1755. gadā par Pētera, Mārtiņa un Jāzepa Benislavsku līdzekļiem. Tā pastāvēja aptuveni 100 gadu, kad 19. gadsimta vidū tā nodega. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta 1851. gadā, ko konsekrēja bīskaps F. Albins Simons, veltot to Svētās Annas godam.[3] Baznīcas dārzā apbedīta muižnieku Benislavsku dzimta.
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Oļģerts Misjūns.[1] Bēržu draudze kā patstāvīga draudze ir bijusi no 1788. gada, taču jau pirms tam tā bija kā Rēzeknes draudzes filiāle. Draudzei ir astoņas kapsētas — Bēržu kapsēta, Mastareigas kapsēta, Saksmalas kapi, Galvaru kapsēta, Slaveitu kapi, Līdumnieku kapi, Dekšņu kapsēta, Līporu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētās Annas diena, Sveču diena, Svētā Andreja diena, 1. septembris (40 stundas).
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bēržu baznīca ir romāņu stila masīvu mūru celtne ar cinkota skārda jumtu un diviem torņiem, kuros ir trīs zvani. Tā ir 22 metrus gara un 20 metrus plata trīs navu telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 200 cilvēki. Apkārt baznīcai ir koka žogs mūra stabos.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dievnama ērģeles ir vienas no visvecākajām kegellādes sistēmas ērģelēm Latvijā.[4] Baznīcā ir četri altāri. Galvenais centrālais altāris ir mūra ar četriem pīlāriem, kurā atrodas Jaunavas Marijas ar Kristus noņemšanu no krusta glezna, kurai priekšā ir nolaižama Dievmātes glezna zeltītā apdarē. Virs tās atrodas Jēzus Sirds glezna. Kreisais ir Jaunavas Marijas altāris ar lielu statuju nišā, bet labais ir Svētās Annas altāris ar viņas gleznu. Ceturtais ir Svētā Antona altāris.[2]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bēržu baznīca.- Fotogrāfijas
- Vēsture
- Dziedājumi baznīcā un pie krustiem
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 www.balvurcb.lv
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 89.lpp.
- ↑ «www.jonins.mii.lu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||