Carnikavas pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Carnikavas muižas pils 20. gadsimta sākumā

Carnikavas pils bija Carnikavas muižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Zarnikau), celta 18. gadsimta beigās pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta.[1] Carnikavas pils sagrauta Pirmā pasaules kara laikā un līdz mūsdienām nav saglabājušās pat ēkas drupas.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Carnikavas muižas pils celta pirms 1786. gada, kad Berlīnē mira muižas īpašnieka grāfa Ernesta Reinholda fon Mengdena (1726-1798) vienīgais dēls un mantinieks Gothards Johans fon Mengdens.[3][4] 1802. gadā Ernsta Reinholda fon Mengdena brāļa bērni Carnikavas pili ieķīlāja un pārdeva. 19. gadsimtā pils piederēja biologam Kristianam Panderam un viņa pēcnācējiem. No 1827. līdz 1842.gadam Carnikavas muižā K. Panders veica ievērojamus pētījumus paleontoloģijā, piemēram, viņš aprakstīja Gaujas grīvā un citur atrastos Devona perioda zivju pārakmeņojumus.[5]

Pēc 1920. gada agrārās reformas Carnikavas muiža, saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā.[6]

Pils apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils lodžijas veida portikam bija 14 joniešu ordera kolonnas. Carnikavas pils pagalma fasādes rizalītu logu kompozīcija raksturīga Hāberlandam, smilšakmenī kaltie joniskie kolonnu kapiteļi ar lapu vītni starp volūtām atrodami citos Hāberlanda darbos, te redzams viņa iemīļotais mansarda jumts, parka pusē no kupola zāles lejup veda monumentālas kāpnes, Itālijā iemīļota, bet Livonijā gandrīz nepazīstama lieta. Apmēram 160 kvadrātmetru lielās zāles sienas klāja mākslīgais marmors, sienu plaknes bija dalītas panno laukumos, ko vidū pārtrauca aplis, bet panno augšdaļa bija rotāta ar stukā darinātu ziedu vītni. Kupola zāles sienu apdare ar korintiskiem pāra pilastriem un nišām, Latvijai neparastas bija trīs krāsnis zāles nišās - klasiskas skulptūras uz grezniem klasicisma postamentiem, kas krāsni, šo sadzīviski lietišķo telpas sastāvdaļu, pārvērta skaistā antīkā veidolā[7]. Pilij bija izšķērdīga un grezna manēža, zirgu stallis ar parketu - plašs salons, pretī durvīm varena sofa, grīdu sedza parkets, pie sienām svečturi un skaists kroņlukturis, sienas rotā iestikloti un ierāmēti vara grebumi, galvenokārt labu meistaru darbi, it īpaši minamas [gravīru sērijas] Ridingers Manege, Pferde Raren, draiski jātnieku attēli, medību skati[8].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf
  2. Carnikavas muiža Archived 2016. gada 5. martā, at the Wayback Machine. Pilis.lv
  3. http://www.vidzeme.com/lv/turisms-vidzeme/apskates-objekti-ext-tourismobject/26241.html
  4. August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.
  5. Raipulis, J. „Dabaszinātnieks Kristians Panders”, Latvijas Universitātes raksti, 2005, 684. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība, 101. lpp.
  6. Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.
  7. Lancmanis Imants, “Lielo namu, bagāto un dižciltīgo kungu parastā greznība…”, Māksla Plus, 3/1997.
  8. Krause J. W. Wilhelms Erinnerungen (19. gs. kopija no oriģināla Tartu universitātes bibliotēkā Igaunijā). S. - 116-117. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa, inv. nr. 371/V.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]