Carnikavas pils
Carnikavas pils bija Carnikavas muižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Zarnikau), celta 18. gadsimta beigās pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta.[1] Carnikavas pils sagrauta Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gadā, un līdz mūsdienām saglabājušās ēkas drupas zem kapsētas Carnikavas centrā.[2][3]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Carnikavas muižas pils celta pirms 1786. gada, kad Berlīnē mira muižas īpašnieka grāfa Ernesta Reinholda fon Mengdena (1726—1798) vienīgais dēls un mantinieks Gothards Johans fon Mengdens.[4][5] 1802. gadā Ernsta Reinholda fon Mengdena brāļa bērni Carnikavas pili ieķīlāja un pārdeva. 19. gadsimtā pils piederēja biologam Kristianam Panderam un viņa pēcnācējiem. No 1827. līdz 1842. gadam Carnikavas muižā K. Panders veica ievērojamus pētījumus paleontoloģijā, piemēram, viņš aprakstīja Gaujas grīvā un citur atrastos Devona perioda zivju pārakmeņojumus.[6]
Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada 30. septembrī, Carnikavas muižas pili nopostīja ugunsgrēks un tās vairs neatjaunoja, tās ķieģeļus izmantojot citu ēku celtniecībai.[7] Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers (1875–1943).[8] Pēc 1920. gada agrārās reformas Carnikavas muiža, saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā.[9] Muižas pārvaldnieka māju Jūras ielā 2 (nojaukta 2000. gados) piešķīra Latvijas armijas ģenerālim Mārtiņam Vācietim un viņa ģimenei.[10]
Ap 1960. gadiem PSRS okupācijas armija savāca apkārtnē kritušos padomju karavīrus un tos salika nodedzinātās pils vīna pagrabos, izveidojot brāļu kapus, kuros viņu mirstīgās atliekas atrodas vēl šodien.[11][12] Muižas parks 2005. gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū izstādīts 1780. gadu kolonnas kapitelis (valsts nozīmes mākslas pieminekli). Muižas klēts vietā 1930. gados uzcelts tautas nams "Ozolaine”.[8] Atpūtas ielā 7 joprojām atrodas pārbūvēta muižas kalpu māja.[11]
Pils apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pils lodžijas veida portikam bija 14 joniešu ordera kolonnas. Carnikavas pils pagalma fasādes rizalītu logu kompozīcija raksturīga Hāberlandam, smilšakmenī kaltie joniskie kolonnu kapiteļi ar lapu vītni starp volūtām atrodami citos Hāberlanda darbos, te redzams viņa iemīļotais mansarda jumts, parka pusē no kupola zāles lejup veda monumentālas kāpnes, Itālijā iemīļota, bet Livonijā gandrīz nepazīstama lieta. Apmēram 160 kvadrātmetru lielās zāles sienas klāja mākslīgais marmors, sienu plaknes bija dalītas panno laukumos, ko vidū pārtrauca aplis, bet panno augšdaļa bija rotāta ar stukā darinātu ziedu vītni. Kupola zāles sienu apdare ar korintiskiem pāra pilastriem un nišām, Latvijai neparastas bija trīs krāsnis zāles nišās — klasiskas skulptūras uz grezniem klasicisma postamentiem, kas krāsni, šo sadzīviski lietišķo telpas sastāvdaļu, pārvērta skaistā antīkā veidolā.[13] Pilij bija izšķērdīga un grezna manēža, zirgu stallis ar parketu — plašs salons, pretī durvīm varena sofa, grīdu sedza parkets, pie sienām svečturi un skaists kroņlukturis, sienas rotā iestikloti un ierāmēti vara grebumi, galvenokārt labu meistaru darbi, it īpaši minamas Johana Eliasa Ridingera gravīru sērijas ar jātnieku attēliem un medību skatiem.[14]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf Arhivēts 2015. gada 8. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Carnikavas muiža Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Pilis.lv
- ↑ «Carnikavas muižas parks - turismagids.lv». delfi.lv (latviešu). 2019-03-21. Skatīts: 2021-04-05.
- ↑ http://www.vidzeme.com/lv/turisms-vidzeme/apskates-objekti-ext-tourismobject/26241.html
- ↑ August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.
- ↑ Raipulis, J. „Dabaszinātnieks Kristians Panders”, Latvijas Universitātes raksti, 2005, 684. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība, 101. lpp.
- ↑ «Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-06.
- ↑ 8,0 8,1 «Carnikavas muižas parks». tourism.carnikava.lv. Skatīts: 2020-06-15.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.
- ↑ «Mārtiņš Vācietis». Nacionālā enciklopēdija (angļu). Skatīts: 2023-07-06.
- ↑ 11,0 11,1 «Zudusī Latvija - Carnikavas muižas vieta». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2023-07-06.
- ↑ Ceļamāja. «Padomju mantojums. Soviet heritage.: Carnikavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Carnikava». Padomju mantojums. Soviet heritage., pirmdiena, 2017. gada 22. maijs. Skatīts: 2023-07-06.
- ↑ Lancmanis Imants, “Lielo namu, bagāto un dižciltīgo kungu parastā greznība…”, Māksla Plus, 3/1997.
- ↑ Krause J. W. Wilhelms Erinnerungen (19. gadsimta kopija no oriģināla Tartu Universitātes bibliotēkā Igaunijā). S. — 116-117. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa, inv. nr. 371/V.