Gulbenes Baltā pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gulbenes Baltā pils
Gulbenes Baltā pils
Gulbenes Baltā pils ap 1910. gadu
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils romiešu villa
Pilsēta Gulbene
Koordinātas 57°09′42″N 26°45′40″E / 57.16167°N 26.76111°E / 57.16167; 26.76111Koordinātas: 57°09′42″N 26°45′40″E / 57.16167°N 26.76111°E / 57.16167; 26.76111
Pabeigta 1763. gadā, 1859. gadā
Nopostīta 1905. gadā, 1944. gadā


Gulbenes Baltā pils ir neorenesanses stilā celta Vecgulbenes muižas pils Brīvības ielā 14 Gulbenē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecgulbenes muižas kungu māja, saukta par Balto pili, celta romiešu villas stilā. Tās centrālo daļu uzbūvēja 1763. gadā. 1859. gadā Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs ēkas centrālajam korpusam lika piebūvēt vienstāva sānu korpusus un četrstāvu torni ar skatu laukumu augšā, kā arī divstāvu torni ar iebrauktuvi. Pili rotāja daudzi skulpturāli veidojumi un skulptūras, kā arī mākslinieciskiem ornamentiem rotāti metālkalumi. Ap 1895. gadu uzstādīja pieminekli Vacijas kancleram Bismarkam. 1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, ugunsgrēks iznīcināja lielo torni un daļu interjera. Pili atjaunoja, taču ne sākotnējā izskatā. Pēc 1920. gada agrārās reformas pili atsavināja tās īpašniekam un nodeva 7. Siguldas kājnieku pulka štāba rīcībā. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrā pasaules kara laikā pili 1944. gada augustā daļēji sagrāva, .[1] Latvijas PSR gados pili pārvaldīja Padomju armija, kas tajā iekārtoja dzīvokļus. Ēka arvien vairāk tika nolaista, kaut 1970. gadu beigās pilij piešķīra republikas nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Atmodas kustības laikā 1988. gadā Gulbenes pašvaldība pieņēma lēmumu no pils izlikt tās iedzīvotājus un tajā iekārtot Gulbenes Vēstures un mākslas muzeju. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pili ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas gādību iekonservēja, logus aiznagloja ar dēļiem. 2005. gadā Gulbenes pilsētas dome Balto pili par 45 000 latu pārdeva uzņēmējam Elmāram Pituram, kurš uzlika jaunu pagaidu jumtu, taču viņa uzņēmums SIA “Gulbenes Baltā pils” bankrotēja un 2017. gadā Vecgulbenes muižas Baltā pils un renovētās manēžas un siernīcas ēkas (viesnīca un restorāns) atkal nonāca izsolē. Gulbenes pašvaldība par 52 900 eiro iegādājās bruģētos laukumus pie oranžērijas ēkas (muzeja), Rūdolfa parku, keramikas darbnīcu un bijušās dārznieka mājas pamatus. Savukārt SIA “A.S.I.M”. par 348 000 eiro nopirka divus muižas nekustamo īpašumu komplektus, tajā skaitā Balto pili un Pils parku par 123 000 eiro.[2] 2018. gada 20. aprīlī SIA "A.S.I.M." pederošās neapdrošinātās Baltās pils drupas vēlreiz nodega.[3]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vecgulbenes muižas Baltā (Vecā) pils
  2. Vai ir vēl cerība atdzimt Baltajai pilij? "Dzirkstele" 2019. gada 10. decembrī
  3. Gulbenē deg Baltā pils "Dzirkstele" 2018. gada 20. aprīlī