Hapaka muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hapaka muiža 1930. gada Rīgas kartē.

Hapaka muiža (vācu: Happackshof, Hapackshof) bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Hapaka grāvja rietumu pusē Voleru un Spilves apkaimēs. Muižas ēkas atradušās vietā, kur tagad no Daugavgrīvas šosejas atiet Zilā iela, līdz mūsdienām tās nav saglabājušās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Livonijas ordeņa likvidācijas Daugavas lejteces kreiso krastu līdz 1630. gadam pārvaldīja Kurzemes un Zemgales hercogi. Muižas vārds cēlies no tās pārvaldītāja Johana Timoteja Hapaha 17. gadsimta sākumā. Poļu-zviedru kara laikā muižu ieņēma zviedru karaspēks, tā iekļauta Daugavgrīvas draudzes novadā.

19. gadsimtā Hapaka muiža ir bijusi viena no lielākajām Pārdaugavas muižiņām. Galvenokārt tā izmantota kā vasaras mītne, bet Zviedru Vidzemes laikos Hapaka muižā ir apstrādātas 12 ¾ mucvietas (1 mucvieta — 0,4936 ha) tīruma. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža piederēja Pēterburgas ierēdnim un diplomātam Kārlim fon Bukshēvdenam.[1]

1924. gadā agrākās Hapaka muižas teritoriju iekļāva Rīgas pilsētas administratīvajās robežās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°00′50″N 24°04′02″E / 57.01389°N 24.06722°E / 57.01389; 24.06722