Bēnes muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bēnes muiža
Bēnes muiža
Bēnes muiža (Latvija)
Bēnes muiža
Bēnes muiža
Iepriekšējie nosaukumi Gut Behnen
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Bēne, Bēnes pagasts, Auces novads, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°29′09″N 23°03′50″E / 56.48577°N 23.063798°E / 56.48577; 23.063798Koordinātas: 56°29′09″N 23°03′50″E / 56.48577°N 23.063798°E / 56.48577; 23.063798
Pabeigta 19. gs otrā puse
Oficiālais nosaukums: Bēnes muižas apbūve
Aizsardzības numurs 4869
Vērtības grupa Vietējās nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Bēnes muiža (vācu: Gut Behnen) bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Auces novada Bēnes pagasta Bēnē. Muižas apbūve ir vietējas nozīmes 19. gadsimta otrās puses arhitektūras piemineklis. Atsevišķi arhitektūras pieminekļi ir arī Bēnes muižas kungu māja, kā arī netālās Bēnes dzirnavas. Valsts aizsardzībā atrodas arī Bēnes aleja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bēnes muiža nodibinājās 16. gadsimta beigās, kad sabruka Livonijas ordenis un izveidojās Kurzemes hercogiste. 1597. gadā Kurzemes hercogistes galma padomnieks Dr. Bergs muižu saņēma no Kurzemes hercoga Frīdriha lietošanā līdz ar tiesībām uz būvkokiem un malkas kokiem no kroņa meža[1].

1633. gadā Polijas karalis Vladislavs Bēni uzdāvināja par dzimtīpašumu, jo tajā laikā Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja kā vienots suverēns Polijas-Lietuvas lēnis.

19. gadsimta sākumā muiža piederēja Mēdemu dzimtai, grāfa Fridriha fon Medema īpašumā bija Vecauces un Elejas pilis, kā arī Jaunauces, Ķeveles un Vītiņu muižas.

1873. gadā atklāja Jelgavas—Mažeiķu dzelzceļa līniju, kas deva impulsu Bēnes attīstībai. Tolaik muiža piederēja Reku dzimtai. Barons Augusts fon der Reke Muižas uzcelis kungu māju neogotikas stīlā no 1876. līdz 1878. gadam. Projekta autors bijis Pēterburgas arhitekts Johans Frīdrihs Šlups (Иван Федорович Шлупп, 1845—1900)[1].

1905. gada revolūcijas laikā pils tika nodedzināta. Pēc tam atjaunota vienkāršāka un nedaudz mazāka.

Pēdējais muižas īpašnieks bija barons Fridrihs Georgs fon Birkenštadts[1].

1920.g. pēc agrārreformas muižas zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās, bet muižas pils iznomāta Otto Valdemāram Gailītim. Nopostītu un panīkušu saimniecību, kura tolaik tika saukta par Bēnes Kulturālo centru, viņš pārvērta paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā un sāka Bēnes elektrifikāciju[1].

Pilī pašreiz atrodas Bēnes pagasta pārvalde, doktorāts un bāriņtiesa. Darbojas arī vēlāk piebūvētais Tautas nams[2].

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māra Horna. Bēnes muiža. Dokumentāls romāns par Bēnes pils pēdējā īpašnieka Fridriha Georga von Birckenstaedta (1836-1905) dzīvi./ Jelgava, 2020. 154 lpp. - ISBN 978-993-4893-001.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Bēnes muiža». Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi. Skatīts: 2021-03-02.
  2. Māra Horna. «Bēnes muiža» (latviešu), 2020. Skatīts: 2021-03-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]