Jaungulbenes muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 57°3′35″N 26°35′48″E / 57.05972°N 26.59667°E / 57.05972; 26.59667

Jaungulbenes pils mūsdienās.
Jaungulbenes muižas interjers (20. gadsimta sākums)
Jaungulbenes muižas interjers.
Jaungulbenes muižas pils ēdamzāle.

Jaungulbenes pils (vācu: Neu-Schwanenburg) ir Tjudoru neogotikas stilā celta muižas kungu māja Jaungulbenē, kas vēlāk atkārtoti pārbūvēta. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža bija Tranzē-Rozeneku dzimtas īpašumā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaungulbenes muižas pils uzcelta 1878. gadā muižas īpašnieka Oto Vilhelma Leopolda fon Tranzē (1806-1879) laikā. Torņa fasādē redzams īpašnieku fon Tranzē-Rozeneku ģerbonis. 19. gadsimta otrajā pusē pie pils uzbūvēja plašu saimniecības ēku kompleksu divās zonās, kurā ir staļļi, kūtis, kalēja māja, brūzis u.c.[1] Pie pils izveidoja 39 hektārus lielu ainavu parku ar romantisma laika pieminekļiem. Līdz mūsdienām saglabājušies Velna vārti ar mākslīgām pilsdrupām (1889). Vārtu vērtnes bijušas rotātas ar figurāliem veidojumiem.

Pauls fon Tranzē-Rozeneks (1853-1928), kas bija Rīgas Mākslas biedrības biedrs, Jaungulbenes pilī iekārtoja bagātīgu Vīnes un Minhenes gleznošanas skolas gleznu, kā arī skulptūru, grafikas, mēbeļu u.c. mākslinieciski vērtīgu priekšmetu kolekciju. Ap 1900. gadu pils rietumu galā uzcēla piebūvi smagnējā romāņu stilā, bet ap 1903. gadu pabeidza austrumu spārna piebūvi. 1904. gadā Pauls fon Tranzē-Rozeneks muižas parkā uzcēla laukakmeņu kapelu savas mirušās sievas Adas piemiņai (tagad Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca). 1907. gadā pils kreisajā spārnā uzcēla torni, 1914. gadā pārbūvēja pils labo spārnu. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš šo kolekciju pakāpeniski pārveda uz sev piederošo namu Aleksandra bulvārī 3a (tagad Brīvības bulvārī 32) Rīgā, 1908. gadā lielu daļu atdāvināja Rīgas Pilsētas muzejam (tagad gleznas atrodas mākslas muzejā "Rīgas birža").

Pēc 1920. gada zemes reformas Jaungulbenes muiža ar Jauno, Silto, Dronenieku, Stukmaņu, Līgo, Bērziņu, Madernieku, Cīrabiržu, Abravas, Gulbīša, Liedeskalna un Siladzirnavu pusmuižām tika sadalīta 511 vienībās (no tām 167 bija rentes mājas) 12 246,28 ha kopplatībā.[2] Jaungulbenes pils izmantota kā selekcijas stacija, vēlāk kā mājturības skola.

1927. gadā muižas pilī iekārtoja lauksaimniecības skolu, ko 1990. gados pārcēla uz jaunām ēkām. 2006. gadā Jaungulbenes pagasta pašvaldība pili esot pārdevusi, tā piederot Krievijas privātpersonu īpašumā esošai SIA Jaungulbenes pils un ilgstoši netiek remontēta.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vidzemes tūrisma ceļvedis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 11. novembrī.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 165. sleja.
  3. Latvijas Muižas – Jaungulbenes Muiža[novecojusi saite] Juris Bergmanis (2013)

Muižas attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seni attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]