Paplakas muiža

Paplakas muižas pils no pagalma puses (pēc 1920)

Paplakas muižas pils zāle (1902)

Paplakas muiža (vācu: Paplacken) bija muiža tagadējā Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā. Muižas centrā izveidojies Paplakas ciems.

Vēsture

Vēstures avotos Paplakas muiža (Plakakti) Grobiņas fogtejā pirmo reizi minēta 1422. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs to izlēņoja Heinriham Jodem. No 1560. līdz 1609. gadam tā atradās Prūsijas hercogistes, pēc tam Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga iecirkņa sastāvā, vēlāk kopā ar Mazpaplakas pusmuižu ietilpa Durbes draudzes novadā. Paplakas muižas īpašnieks Prūsijas armijas kapteinis Oto fon Zēfelds (1751—1819) 1802. gadā muižu pārdeva savai meitai Laurai. Viņa bija precējusies ar Pamūšas muižnieku Johanu fon der Ropu (1778—1856), par kura līdzekļiem 1808. gadā uzcēla jaunu ampīra stila muižas kungu namu. 1837. gadā muižas istabenei ārlaulībā piedzima dēls Konstantīns, kurš ar fon der Ropa atbalstu ieguva labu izglītību Pēterburgā un pieņēma Rēriha uzvārdu. Pēc Lauras fon der Ropas nāves muižu mantoja viņas dēls Jūlijs (1800—1858), tad mazdēls Leons fon der Rops (1840—1916), kurš 1887. gadā muižu pārdeva Priekules muižas un Skaistkalnes muižas īpašniekam Nikolajam Korfam.

1920. gada zemes reformas laikā Paplakas muižu sadalīja, atstājot tās īpašniekam Aleksandram Korfam muižas kungu māju un 50 ha zemes. Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada oktobrī Latvijas valdība bija spiesta parakstīt Bāzu līgumu ar PSRS, un tā pašā gada vēlā rudenī Paplakā ienāca sarkanarmieši un izvietoja savu kara bāzi ar tanku bataljonu. Vācu okupācijas laikā kazarmu ēkā iekārtoja Latviešu leģionā jauniesaukto karavīru apmācības vietu. Muižas kungu māju nopostīja Kurzemes cietokšņa otrajā lielkaujā 1944. gada 27. oktobrī — 25. novembrī. Latvijas PSR laikā bijušās muižas teritorijā atradās PSRS armijas kara bāze.

• 
  Paplakas muižas kungu nams (R. Minkeldes litogrāfija, 1808)
• 
  Paplakas muižas kungu nams (pirms 1928)

Muižas īpašnieki (pēc 1760)

• Oto fon Zēfelds (Otto v. Seefeld, 1751—1819)
• no 1802. gada Laura fon Zēfelde (Anna Maria Ernestine Charlotte Eleonora (Laura) v. Seefeld, 1778—1849), precējusies ar Johanu fon der Ropu
• no 1849. gada Jūlijs fon der Rops (Julius v. der Ropp, 1800—1858)
• no 1858. gada Leons fon der Rops (Leon v. der , 1840—1916)
• no 1887. gada Nikolajs fon Korfs (Nikolaus Baron v. Korff, 1853—1917)
• no 1917. gada Aleksandrs fon Korfs (Alexander Baron v. Korff, 1899—1946), kurš 1939. gadā izceļoja uz Vāciju