Muižeļa nams

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Muižeļa nams
Muižeļa nams
Jāņu vakars Muižeļa namā 1793. gadā
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils Baroks

Muižeļa nams bija baroka stilā celta Muižeļu dzimtas Pārdaugavas muižiņa 18. un 19. gadsimtā, ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās. Tā atradās starp Zundu un Daugavgrīvas ielu, mūsdienu Ūdens ielas ziemeļu pusē. Muižeļu dzimta Daugavas Zundā dzīvoja kopš 17. gadsimta, Muižeļi nodarbojās ar dažādiem amatiem, ieskaitot koku tirdzniecību uz Angliju un citam valstīm. 18. gadsimta beigās Muižeļu dzimtai piederēja deviņi gruntsgabali.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie zināmie nama īpašnieki bija Daugavas pārcēlāji Ansis Muiželis un viņa dēls Albrehts Muiželis. Albrehta pirmā sieva bija Jāņa Šteinhauera māsa Anna. Vēlāk nams piederēja Albrehta dēlam Jānim Heinriham Muiželim, Rīgas II ģildes tirgotājam un Sirdsapziņas tiesas tiesnesim. Šeit dzima Kārlis Justus Dāvis Muiželis, kurš kļuva par Viļņas universitātes veterinārmedicīnas profesoru. 18. gadsimta beigās Jānis Heinrihs savu uzņēmumu likvidēja un iepirka muižas Vitebskas guberņā, tad pārcēlās uz Viļņas guberņu. Namu mantoja viņa tirdzniecības kompanjons, vecākais brālis Albrehts Muiželis, I ģildes tirgotājs.

Napoleona karu izraisītās blokādes un 1812. gada kara laikā Muižeļu bizness smagi cieta. Pēc 1812. gada nams par 3000 sudraba rubļiem tika nodots Albrehta Muižeļa palīga, mastu šķirotāja Jāņa Mestera meitai Juliānai Frederikai, jo viņas mantojuma tiesa bija ieguldīta Muižeļa uzņēmumos. Juliāna bija precējusies ar Vidzemes guberņas civilgubernatora sekretāru J. fon Meijeru. Pēc Meijera nāves nams 1841. gadā pārgāja Rīgas tirgotāja A.M. Gorohova īpašumā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Greznajam baroka stila namam bija viens stāvs, kārniņu jumts ar jumta lodziņiem divos stāvos, guļbaļķu žogs un trīsdaļīgi vārti. Sēta bijusi krāsota košās krāsās. Viens no pirmajiem greznajiem latviešu namiem Rīgā. Dzīvojamam namam bijusi melna fasāde ar izceltām baltām detaļām. Ērbērģis krāsots zaļos toņos ar rūpīgi apgleznotu slēģu iekšpusi - uz tās dekoratīvs krāsojums ar vāzi un festoniem. Saimniecības ēkas fasāde krāsota ar "zviedru sarkano", detaļas gaišas. Šādi nams atšķīrās no pārējiem Pārdaugavas latviešu namiem.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Muižeļa nams no ambermarks.com

Koordinātas: 56°57′26″N 24°04′20″E / 56.95722°N 24.07222°E / 56.95722; 24.07222