Kokmuiža (muiža)

Kokmuiža
Kokmuiža
	Kokmuižas pils pirms atjaunošanas (2000)
	Kokmuiža
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Neobaroks
Atrašanās vieta	Kocēni, Valmieras novads, Latvija
Koordinātas	57°31′21″N 25°20′7″E / 57.52250°N 25.33528°EKoordinātas: 57°31′21″N 25°20′7″E / 57.52250°N 25.33528°E

Kokmuiža (vācu: Kokenhof) ir muižas kungu māja, kas atrodas Kocēnos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokmuiža pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā, kad tā ietilpa Livonijas Pārdaugavas hercogistes teritorijā izveidotās Livonijas bīskapijas sastāvā. 1622. gadā to savā īpašumā ieguva Zviedrijas valsts kanclers, diplomāts, grāfs Aksels Uksenšerna. Pēc muižu redukcijas 1681. gadā tā nokļuva zviedru valdības īpašumā un tika iznomāta Rīgas lieltirgotājam Reiteram, kurš to tālāk apakšnomā atdeva iepriekšējam muižas nomniekam Cakarijam Kasparam Holdem. Ap to laiku muižā sāka brūvēt alu.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā krievu karaspēks muižu izlaupīja un nodedzināja. Pēc kara beigām atjaunotā muižas kungu māja bijusi mūra celtne. 1846. gadā Kokmuižu vairāksolīšanā par 154 000 rubļiem nopircis Holandes konsuls, Rīgas tirgotājs Johans Frīdrihs fon Šrēders. Viņa dēls Teodors Šrēders muižu pārbūvēja neobaroka izskatā un izveidoja angļu tipa parku. 1857. gadā muižā nodibināja rūpnieciska apmēra alus darītavu un spirta dedzinātavu, kurā 1898. gadā saražo 270 200 spaiņu (332 3190 litru) alus.^[1]

1937. gadā Kokmuižas pilī ierīkoja Kocēnu pamatskolu, kuras pārzinis bija vēlākais kordiriģents Roberts Zuika. Pēc atjaunošanas 2012. gadā pie muižas kungu mājas novietoja sfērisko saules pulksteni.^[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēka ir izteikta vācu baroka iezīmju nesēja, Kokmuižas tēlu vairāk nekā fasāžu dekors noteica augstais mansarda jumts ar kupolveida izbūvi vidusdaļā. Savukārt fasāžu plastiskajā apdarē bez barokāliem motīviem jaušams spēcīgs neorenesanses iespaids.^[3]