Ieva Akuratere
| Ieva Akuratere | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi |
1958. gada 22. aprīlī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Žanri | rokmūzika, tautas mūzika |
| Nodarbošanās | dziedātāja, dziesmu autore, aktrise, politiķe |
| Instrumenti | balss, ģitāra |
| Darbības gadi | 1981—pašlaik |
| Darbība ar |
Pērkons K. Remonts Simulācija NSRD Dāmu pops Lidojošais paklājs |
| Ieva Akuratere | |
|---|---|
| 13. Saeimas deputāte | |
|
Amata sākums 2022. gada 17. marts | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Rīgas domes deputāte | |
|
Amatā 2009. gada 6. jūnijs — 2013. gada 1. jūnijs | |
|
| |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
|
| Tēvs | Voldemārs Akurāters |
| Māte | Līvija Akuratere |
Ieva Akuratere (dzimusi 1958. gada 22. aprīlī Rīgā) ir latviešu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise un politķe. Pazīstama kā rokgrupas "Pērkons" soliste. Šobrīd 13. Saeimas deputāte, ievēlēta no partijas Konservatīvie saraksta.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
I. Akuratere ir teātra zinātnieces Līvijas Akurateres un aktiera Voldemāra Akurātera meita.[1] Tēvs V. Akurāters ir dzejnieka un politiķa Jāņa Akurātera brāļa Pētera Akurātera dēls. I. Akuratere ir beigusi Rīgas 23. vakara vidusskolu (1976) un Liepājas teātra 2. studiju (1977).
Aktrises karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1974. līdz 1978. gadam I. Akuratere bija Liepājas teātra aktrise, starp lomām nozīmīgākā ir viņas loma Imanta Kalniņa rokoperā "Ei, jūs tur!" (1977), vēlāk šo lomu Ieva atveidoja arī "Pērkona" versijā 1984. gadā kopā ar Raimondu Bartaševiču un 1986. gadā televīzijas iestudējumā kopā ar Igoru Siliņu.
No 1978. līdz 1980. gadam I. Akuratere strādāja Operetes teātrī, tur piedalījās Zigmara Liepiņa mūziklā "Iedomu spoguļi" (1978). Pēc vairākiem gadiem viņa operetes aktrises ampluā atgriezās Dailes teātra izrādē F. Lehāra operetē "Mana skaistā lēdija" (1998), savukārt Daugavpils teātrī piedalījās Jura Kulakova muzikālajā izrādē "Čigāns sapnī" (2002).
Muzikālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 1981. gada I. Akuratere ar pārtraukumiem ir rokgrupas "Pērkons" soliste, kā arī uzstājas ar tautas mūzikas programmām. 1986. gadā viņa neilgu laiku dziedāja "jaunā viļņa" grupā "K. Remonts".
Tautas mūzika padarīja I. Akurateri par Atmodas laika slavenību pēc leģendārā B. un A. Ritmaņu dziesmas "Manai tautai" neplānotā izpildījuma festivālā "Liepājas dzintars" 1988. gadā. Citas populāras dziesmas tolaik bija "Reiz zaļoja jaunība" (J. Kulakovs, E. Veidenbaums, 3. vieta, Mikrofona aptauja 1988) un "Varbūt" (U. Stabulnieks, G. Godiņš, 5. vieta, Mikrofona aptauja 1989). 1988. gadā "Pērkona" sastāvā dziedātā "Zaļā dziesma" kļuva par vides aizsardzības entuziastu iecienītu dziesmu.
20. gadsimta 90. gadu sākumā "Pērkona" jaunrade apsīka. 1993. gadā tika izdots pēdējais I. Akurateres dziedātais hits "Kāzas", kas iekļuva Mikrofona aptaujas populārāko dziesmu divdesmitniekā.
I. Akuratere ir sadarbojusies arī ar daudziem citiem muzikālajiem projektiem — 1986. gadā, "Pērkona" otrā aizlieguma laikā, viņa uz brīdi pievienojās grupai "K. Remonts", 1989. gadā iesaistījās latviešu popmūzikas dīvu projektā "Dāmu pops", kā arī ierakstīja dziesmas kopā ar "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu". Deviņdesmitajos gados viņa nodibināja grupu "Simulācija", kurā dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Pēdējos gados I. Akuratere darbojas eksperimentālā tautas mūzikas projektā "Lidojošais paklājs", kurā sitamos instrumentus spēlē viņas dēls Matīss.
Saņēmusi Jāņa Ivanova prēmiju (1990) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999).
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1993. gadā I. Akuratere iesaistījās politikā, kandidējot 5. Saeimas vēlēšanās no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta, taču netika ievēlēta.[2] 2009. gadā kā Pilsoniskās savienības biedre ievēlēta Rīgas domē, kur darbojās visu sasaukumu līdz 2013. gadam. 2010. gadā kandidēja arī 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība", kurā iesaistījās "Pilsoniskā savienība", bet ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva.
13. Saeimas vēlēšanās I. Akuratere kandidēja no Jaunās konservatīvās partijas saraksta un sākotnēji atkal netika ievēlēta. 2022. gada martā viņa ieguva 13. Saeimas deputātes mandātu, stājoties to nolikušā Jura Juraša vietā.[3]
Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Albums | Izpildītājs |
|---|---|---|
| 1987, nav oficiāli izdots | Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem | Ieva Akuratere |
| 1988, LP; 2005 CD | Spogulis | Ieva Akuratere |
| 1990 LP, 2003 CD | Klusums starp mums | Ieva & Igo |
| 1993, kasete | Viena diena | Ieva Akuratere un Simulācija |
| 1994, CD | Dziesmu izlase #1 | Pērkons |
| 1996, CD | Dziesmu izlase #2 | Pērkons |
| 1997, CD | Atkal un jau | Ieva Akuratere un Simulācija |
| 1997, CD | Plīvošana ar pilsētu | Ieva Akuratere un Aivars Hermanis |
| 1999, CD | Melnraksti | K. Remonts |
| 2000, CD | Par rozēm | Dāmu pops |
| 2001, CD | Ieva Akuratere un NSRD | NSRD |
| 2002, CD | Dziesmu izlase #3 | Pērkons |
| 2004, CD | Russkije | Ieva Akuratere |
| 2006, CD | Parastais brīnums (EP) | Ieva Akuratere un Lidojošais paklājs |
| 2008, CD | Lidojošais paklājs | Lidojošais paklājs |
| 2014, CD | Šūpuļdziesmas | Ieva Akuratere |
| 2018, CD | Vēlēšanās | Ieva Akuratere un Aivars Hermanis |
| 2018, CD | 7-os no rīta | Pērkons |
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ieva Akuratere, Amanda Aizpuriete, Daiga Mazvērsīte. Manai tautai: Ieva Akuratere. Rīga: Pētergailis, 2007.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Dace Judina, Rīgas Balss (08.01.04.). «Ieva. Pagātnes atmiņas». tvnet.lv, 2004.11.01.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. septembrī. Skatīts: 2016. gada 9. augustā. Archived 2016. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Dziedātāja Ieva Akuratere Kurzemē startēs Saeimas vēlēšanās no JKP saraksta LA.lv
- ↑ LSM. «Juraša vietā par Saeimas deputāti kļūst Ieva Akuratere».
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|