Ieva Akuratere
| Ieva Akuratere | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi | 1958. gada 22. aprīlī  Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Žanri | rokmūzika, folkmūzika |
| Nodarbošanās | dziedātāja, dziesmu autore, aktrise |
| Instrumenti | balss, ģitāra |
| Darbības gadi | 1981—pašlaik |
| Darbojusies arī | Pērkons K. Remonts Simulācija NSRD Dāmu pops Lidojošais paklājs |
Ieva Akuratere (dzimusi 1958. gada 22. aprīlī Rīgā) ir latviešu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise. Pazīstama kā rokgrupas "Pērkons" soliste. 2009. gadā iesaistījusies politikā un kā Pilsoniskā savienības biedre ievēlēta Rīgas domē.
Satura rādītājs
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
I. Akuratere ir teātra zinātnieces Līvijas Akurateres un aktiera Voldemāra Akurātera meita[1]. Beigusi Rīgas 23. vakara vidusskolu (1976) un Liepājas teātra 2. studiju (1977).
Aktrises karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1974. līdz 1978. gadam I. Akuratere bija Liepājas teātra aktrise, starp lomām nozīmīgākā ir viņas loma Imanta Kalniņa rokoperā "Ei, jūs tur!" (1977), vēlāk šo lomu Ieva atveidoja arī "Pērkona" versijā 1984. gadā kopā ar Raimondu Bartaševiču un 1986. gadā televīzijas iestudējumā kopā ar Igoru Siliņu.
No 1978. līdz 1980. gadam I. Akuratere strādāja Operetes teātrī, tur piedalās Zigmara Liepiņa mūziklā "Iedomu spoguļi" (1978). Pēc vairākiem gadiem viņa operetes aktrises ampluā atgriezās Dailes teātra izrādē F. Lehāra operetē "Mana skaistā lēdija" (1998), savukārt Daugavpils teātrī piedalījās Jura Kulakova muzikālajā izrādē "Čigāns sapnī" (2002).
Muzikālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 1981. gada I. Akuratere ar pārtraukumiem bija rokgrupas "Pērkons" soliste, kā arī uzstājas ar folkmūzikas programmām. 1986. gadā viņa neilgu laiku dziedāja "jaunā viļņa" grupā "K. Remonts".
Folkmūzika padarīja I. Akurateri par Atmodas laika slavenību pēc leģendārā B. un A. Ritmaņu dziesmas "Manai tautai" neplānotā izpildījuma festivālā "Liepājas dzintars" 1988. gadā. Citas populāras dziesmas tolaik bija "Reiz zaļoja jaunība" (J. Kulakovs, E. Veidenbaums, 3. vieta, Mikrofona aptauja 1988) un "Varbūt" (U. Stabulnieks, G. Godiņš, 5. vieta, Mikrofona aptauja 1989). 1988. gadā "Pērkona" sastāvā dziedātā "Zaļā dziesma" kļuva par vides aizsardzības entuziastu iecienītu dziesmu.
90. gadu sākumā "Pērkona" jaunrade apsīka. 1993. gadā tika izdots pēdējais I. Akurateres dziedātais hits "Kāzas", kas iekļuva Mikrofona aptaujas populārāko dziesmu divdesmitniekā.
I. Akuratere ir sadarbojusies arī ar daudziem citiem muzikālajiem projektiem - 1986. gadā, "Pērkona" otrā aizlieguma laikā, viņa uz brīdi pievienojās grupai "K. Remonts", 1989. gadā iesaistījās latviešu popmūzikas dīvu projektā "Dāmu pops", kā arī ierakstīja dziesmas kopā ar "Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Darbnīcu". Deviņdesmitajos gados viņa nodibina grupu "Simulācija", kurā dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Pēdējos gados I. Akuratere darbojas eksperimentālā folkmūzikas projektā "Lidojošais paklājs", kurā perkusijas spēlē viņas dēls Matīss.
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2009. gadā iesaistījusies politikā un kā Pilsoniskā savienības biedre ievēlēta Rīgas domē.
Saņēmusi Jāņa Ivanova prēmiju (1990) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999).
Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Albums | Izpildītājs |
|---|---|---|
| 1987, nav oficiāli izdots | Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem | Ieva Akuratere |
| 1988, LP; 2005 CD | Spogulis | Ieva Akuratere |
| 1990 LP, 2003 CD | Klusums starp mums | Ieva & Igo |
| 1993, kasete | Viena diena | Ieva Akuratere un Simulācija |
| 1994, CD | Dziesmu izlase #1 | Pērkons |
| 1996, CD | Dziesmu izlase #2 | Pērkons |
| 1997, CD | Atkal un jau | Ieva Akuratere un Simulācija |
| 1997, CD | Plīvošana ar pilsētu | Ieva Akuratere un Aivars Hermanis |
| 1999, CD | Melnraksti | K. Remonts |
| 2000, CD | Par rozēm | Dāmu pops |
| 2001, CD | Ieva Akuratere un NSRD | NSRD |
| 2002, CD | Dziesmu izlase #3 | Pērkons |
| 2004, CD | Russkije | Ieva Akuratere |
| 2006, CD | Parastais brīnums (EP) | Ieva Akuratere un Lidojošais paklājs |
| 2008, CD | Lidojošais paklājs | Lidojošais paklājs |
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ieva Akuratere, Amanda Aizpuriete, Daiga Mazvērsīte. Manai tautai: Ieva Akuratere. Rīga: Pētergailis, 2007.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Dace Judina, Rīgas Balss (08.01.04.). «Ieva. Pagātnes atmiņas». tvnet.lv, 2004.11.01.. Skatīts: 2016. gada 9. augustā.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
