Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Kuldīgas katoļu baznīca | |
atrašanās | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Kuldīga |
Koordinātas | 56°58′04″N 21°58′12″E / 56.96778°N 21.97000°EKoordinātas: 56°58′04″N 21°58′12″E / 56.96778°N 21.97000°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1749 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Liepājas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība | prāvests Vjačeslavs Bogdānovs |
Mājaslapa | www.katedrale.lv |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitektūras stils | renesanse |
Fasādes virziens | R |
Celtniecības beigas | 1640 |
Specifikācija | |
Garums | 18 m |
Platums | 9 m |
Būvmateriāli | apmesti ķieģeļi un laukakmeņi |
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Kuldīgā. Adrese: Tirgus ielā 2. Vienīgā katoļu baznīca pilsētā. 2018. gada 6. oktobrī šo Dievnamu pasludināja par svētvietu Vissvētākās Jaunavas Marijas Dzīvības Mātes godam.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā ir celta 1640. gadā pēc Polijas karaļa pieprasījuma, apstiprinot Hercogu Jēkabu par Kurzemes hercoga troņa mantinieku. Tā ir trīsjomu celtne ar vienkāršu ārējo arhitektūru, kas veidota itāļu renesanses ietekmē. Iekštelpa — grezna, rotāta ar skulptūrām un ornamentiem, kas darināti tipiskā XVII gs. baroka stilā ar stipru rokoko ietekmi. Ievērojamākie mākslas priekšmeti — skulptūra "Madonna ar bērnu" (XVI gs.), biktssols (1691. gads) ar gleznojumiem, Sv. Trīsvienības altāris (1818-1820). Pēc mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa domām, kanceles figūras XVII gs. pirmajā ceturksnī baroka stilā darinājis Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicfelds (1673—1721), bet sānu altāri, ērģeļu prospektu un altārtelpas barjeru 1775. gadā rokoko stilā darinājis čehu koktēlnieks Jozefs Slavičeks.
Madonna ar bērnu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuldīgas katoļu baznīca ir viena no senākajām Kurzemes baznīcām, un arī Dievmātes statuja ir ar senu vēsturi, kas pilnībā vēl nav izpētīta. Gan mutiska, gan vēlāk uz papīra pierakstīta tradīcija vēsta, ka statuja uz šo dievnamu pārvietota no Kuldīgas pils baznīcas, kur starp 1596. un 1617.gadu bija Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence. 1656. gadā Kuldīgu iekaroja zviedri, un pils tika izlaupīta. 1701. gadā zviedri pilsētu ieņēma otrreiz un pili izpostīja. Gandrīz visu katoļu reliģijas kultam nepieciešamo inventāru no pils kapelas izvāca, kad sāka svinēt luteriskos dievkalpojumus, un tos nodeva birģermeistaram. No pils baznīcas 1535. gada inventāra saraksta izriet, ka tad mācītāja rīcībā bija tikai trīs biķeri un divas patēnas, bet pārējais inventārs glabājās pilī. Sīkāks dārgmetālu inventārs, kā arī mazāk vērtīgi priekšmeti nonāca „ēkas komtura” glabāšanā, tomēr Madonna uz mēness sirpja šajā sarakstā nebija minēta. Martins Konrāds 1938. gadā veica piezīmi, no rādot, ka ap 1860. gadu mācītājs Harfs Madonnu nonesis no Katrīnas baznīcas bēniņiem un nodevis katoļu baznīcai. 2018. gada 6. oktobrī Kuldīgas katoļu draudze piedzīvoja īpašu dienu. Tika kronēta Bērna Jēzus statuja, kuru gadsimtiem ilgi varēja redzēt uz Dievmātes, Kurzemes Karalienes, rokām vienā no baznīcas altāriem, kā arī šīs vietas pasludināšana par svētvietu Vissvētākās Jaunavas Marijas Dzīvības Mātes godam.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Liepājas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
|