Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca

Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Kuldīgas katoļu baznīca
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca atrašanās
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Kuldīga
Koordinātas	56°58′04″N 21°58′12″E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1749
Baznīcas vai organizācijas statuss	Liepājas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests Vjačeslavs Bogdānovs
Mājaslapa	www.katedrale.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	renesanse
Fasādes virziens	R
Celtniecības beigas	1640
Specifikācija
Garums	18 m
Platums	9 m
Būvmateriāli	apmesti ķieģeļi un laukakmeņi

Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Kuldīgā. Adrese: Tirgus ielā 2. Vienīgā katoļu baznīca pilsētā. 2018. gada 6. oktobrī šo Dievnamu pasludināja par svētvietu Vissvētākās Jaunavas Marijas Dzīvības Mātes godam.

Vēsture

Tā ir celta 1640. gadā pēc Polijas karaļa pieprasījuma, apstiprinot Hercogu Jēkabu par Kurzemes hercoga troņa mantinieku. Tā ir trīsjomu celtne ar vienkāršu ārējo arhitektūru, kas veidota itāļu renesanses ietekmē. Iekštelpa — grezna, rotāta ar skulptūrām un ornamentiem, kas darināti tipiskā XVII gs. baroka stilā ar stipru rokoko ietekmi. Ievērojamākie mākslas priekšmeti — skulptūra "Madonna ar bērnu" (XVI gs.), biktssols (1691. gads) ar gleznojumiem, Sv. Trīsvienības altāris (1818-1820). Pēc mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa domām, kanceles figūras XVII gs. pirmajā ceturksnī baroka stilā darinājis Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicfelds (1673—1721), bet sānu altāri, ērģeļu prospektu un altārtelpas barjeru 1775. gadā rokoko stilā darinājis čehu koktēlnieks Jozefs Slavičeks.

Madonna ar bērnu

Kuldīgas katoļu baznīca ir viena no senākajām Kurzemes baznīcām, un arī Dievmātes statuja ir ar senu vēsturi, kas pilnībā vēl nav izpētīta. Gan mutiska, gan vēlāk uz papīra pierakstīta tradīcija vēsta, ka statuja uz šo dievnamu pārvietota no Kuldīgas pils baznīcas, kur starp 1596. un 1617.gadu bija Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence. 1656. gadā Kuldīgu iekaroja zviedri, un pils tika izlaupīta. 1701. gadā zviedri pilsētu ieņēma otrreiz un pili izpostīja. Gandrīz visu katoļu reliģijas kultam nepieciešamo inventāru no pils kapelas izvāca, kad sāka svinēt luteriskos dievkalpojumus, un tos nodeva birģermeistaram. No pils baznīcas 1535. gada inventāra saraksta izriet, ka tad mācītāja rīcībā bija tikai trīs biķeri un divas patēnas, bet pārējais inventārs glabājās pilī. Sīkāks dārgmetālu inventārs, kā arī mazāk vērtīgi priekšmeti nonāca „ēkas komtura” glabāšanā, tomēr Madonna uz mēness sirpja šajā sarakstā nebija minēta. Martins Konrāds 1938. gadā veica piezīmi, no rādot, ka ap 1860. gadu mācītājs Harfs Madonnu nonesis no Katrīnas baznīcas bēniņiem un nodevis katoļu baznīcai. 2018. gada 6. oktobrī Kuldīgas katoļu draudze piedzīvoja īpašu dienu. Tika kronēta Bērna Jēzus statuja, kuru gadsimtiem ilgi varēja redzēt uz Dievmātes, Kurzemes Karalienes, rokām vienā no baznīcas altāriem, kā arī šīs vietas pasludināšana par svētvietu Vissvētākās Jaunavas Marijas Dzīvības Mātes godam.

Ārējās saites

• Baznīcas attēli www.foto.eks.lv