Vanagu baznīca
| Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Vanagu katoļu baznīca | |
  Vanagu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Preiļu novads, Upmalas pagasts, Vanagi |
| Koordinātas | 56°17′17″N 26°22′22″E / 56.28806°N 26.37278°EKoordinātas: 56°17′17″N 26°22′22″E / 56.28806°N 26.37278°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1936 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Vilhelms Bēķis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1934 |
| Celtniecības beigas | 1935 |
| Specifikācija | |
| Garums | 30 m |
| Platums | 12 m |
| Būvmateriāli | mūra |
Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Preiļu novada Upmalas pagasta Vanagos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vanagu pirmā katoļu baznīca bija vecā Vārkavas baznīca, ko pēc Vārkavas jaunās baznīcas uzcelšanas pārveda uz Vanagiem un 1882. gadā uzstādīja Vanagu kapsētā. Tajā notika kā bēru aizlūgumi, tā arī dievkalpojumi. Taču likumīgas baznīcas tiesības tā ieguva 1894. gada 22. maijā. 1918. gadā, nodibinoties draudzei, šī filiālbaznīca kļuva par draudzes baznīcu. Dievnams bija celts uz mūrētu akmeņu pamata, 10 metrus garš un 8 metrus plats, ārpusē bija apšūts ar dēļiem, bet iekšpusē izbalsināts. Galvenajā altārī bija Svētā Jāņa kristītāja glezna, bet sānu altārī Svētās Annas glezna.
Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta 1936. gadā, apjumot veco baznīcu. 1934. gada 14. oktobrī Līvānu dekāns Staņislavs Vaikulis iesvētīja baznīcas pamatus, bet 1936. gada 11. oktobrī prāvesta Leona Garškas darbības laikā bīskaps Jāzeps Rancāns dievnamu konsekrēja Svētās Annas godam.[2]
Latvijas okupācijas pirmajos gados Vanagu baznīca kļuva par vienu no pretošanās kustības centriem. Draudzes prāvests Antons Juhņevičs Otrā pasaules kara laikā savos sprediķos uzstājies gan pret vācu, gan padomju okupāciju. Baznīcas saimniecības telpās viņš slēpa vietējos vīriešus no mobilizācijas nacistu un padomju armijā. 1945. gada 28. janvārī notika čekistu uzbrukums Vanagu baznīcai, tomēr Antonam Juhņevičam izdevās izlauzties no aplenkuma. 1946. gadā viņš tika arestēts, bet 1947. gadā nošauts Rīgas Centrālcietumā.
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vilhelms Bēķis.[1] Vanagu draudze kā pastāvīga draudze nodibinājās 1918. gadā. Draudzei ir sešas kapsētas — Vanagu vecā un jaunā kapsēta, Augšmuktu kapsēta, Vilminīšu kapi, Šultu kapi, Rauniešu kapi, Rusinovas kapi.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Sveču diena, Svētā Jāzepa diena, Svētā Jura diena, Svētā Jāņa diena (40 stundas), Svētās Annas diena, baznīcas iesvētīšanas svētki, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas diena.
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vanagu baznīca ir mūra vienjomas celtne ar 36 metrus augstu torni, skārda jumtu un koka grīdu. Tā ir 30 metrus gara un 12 metrus plata.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīcā ir trīs altāri, kas darināti pēc Subates baznīcas altāru parauga. Galvenajā altārī aplūkojama Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas glezna, kreisais ir Svētās Annas altāris, kurā atrodas Svētās Annas svētglezna, bet virs tās Svētā Jāzepa glezna, labais ir Svētā Jāņa Kristītāja altāris, kurā atrodas 1949. gadā mākslinieces Žilvinskas radītā Svētā Jāņa Kristītāja glezna, bet virs tās Drancānes gleznotā Svētā Jura glezna. Redzami altāra kapiteļi, kurus darinājis kokgriezējs S. Tikerts. Baznīcā ir krustaceļa 14 svētgleznas, mākslinieka Šemberga darbs.[3]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 459.lpp.
- ↑ «www.varkava.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||