Veclaicenes pareizticīgo baznīca
Veclaicenes Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Alūksnes novads, Veclaicenes pagasts, Veclaicene Latvija |
Piederība konfesijai | Latvijas Pareizticīgā Baznīca |
Baznīcas vai organizācijas statuss | baznīca |
Arhitektūras apraksts | |
Celtniecības sākums | 1892 |
Celtniecības beigas | 1895 |
Oficiālais nosaukums: Veclaicenes pareizticīgo baznīca | |
Aizsardzības numurs | 2815 |
Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Veclaicenes Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams Alūksnes novada Veclaicenē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze Veclaicenē izveidojās 19. gadsimta vidū un tajā laikā saucās Valkas apriņķa Opekalna pareizticīgā draudze.
1893. gada 29. augustā tika ielikti baznīcas pamati un 1895. gada 22. jūlijā tā tika iesvētīta. 1894. gadā Pēterburgas tirgonis M. Fjodorovs baznīcai uzdāvināja vienu no sešiem zvaniem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Baznīca, kas atrodas tikai 15 metrus no Rīgas—Pleskavas ceļa, necieta nevienā pasaules karā, bet vairākkārt apzagta miera laikos. Arī padomju gados baznīcā reizi mēnesī notika dievkalpojumi.[1] 2010. gadā tika veikti baznīcas remontdarbi — lielajam kupolam pārlikta konstrukcija un nomainīts skārds, pārmūrēts skurstenis, fasādē atjaunots ornamenta raksts un veikts kosmētisks remonts iekštelpās.[2]
Gaigalnīcas kapi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Netālu no baznīcas atrodas Gaigalnīcas pareizticīgo kapsēta, kur lielākoties guldīti draudzes locekļi.[3] Kapos apglabāti divi no Latvijas Neatkarības karā Veclaicenes pagastā kritušajiem sešiem karavīriem.[4]
Garīdznieki Veclaicenes draudzē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visilgāk — piecdesmit gadus (1868—1918) draudzē kalpoja virspriesteris Marks Daukšs. 1920.—1940. gados bija liels pareizticīgo garīdznieku trūkums, tāpēc šajā laikā Veclaicenē kalpoja tēvs Andrejs Jansons no Alūksnes un priesteris Andrejs Pakalniņš no Smiltenes. Padomju laikos draudzē kalpoja priesteri no Rīgas, Jūrmalas, Viļakas, kā arī Alūksnes Svētās Trijādības baznīcas priesteri — tēvs Vladimirs Rubčihins, tēvs Vladimirs Kovtuns un tēvs Nikolajs Boiško. Pēc neatkarības atjaunošanas kalpojuši tēvs Marks Blankfelds un tēvs Aleksandrs Ponomarenko.