Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Izskats
Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir Dzelzs laikmeta agrīnās fāzes (1.—5. gadsimts m.ē.) arheoloģiskie pieminekļi Latvijā, kas glabā liecības par baltu (letgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu) un Baltijas somu (līvu) dzīvesveidu un materiālo kultūru.
Latvijas vēstures institūta arheologi veikuši izrakumus šādās Agrā dzelzs laikmeta pilskalnos, apmetnēs un kapulaukos:
Latgalē (letgaļu zemēs)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Brikuļu nocietinātā apmetne Nagļu pagastā (Rēzeknes novads). Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973.—1974., 1977.—1979. gadā.
- Indricas apmetne Kalniešu pagastā (Krāslavas novads). Anna Zariņa 1983.—1985. gadā.
- Jašubovas apmetne Nagļu pagastā (Rēzeknes novads). Ilze Loze 1964. un 1968. gadā.
- Kaplavas apmetne Kaplavas pagastā (Krāslavas novads). Andrejs Vasks 1984. gadā.
- Kivtu apmetne un kapulauks Zvirgzdenes pagastā (Ludzas novads). Elvīra Šnore 1938., 1948., 1955., 1957.—1958. gadā.
- Kvāpānu apmetnes Gaigalavas pagastā (Rēzeknes novads). Ilze Loze 1974., 1976.—1979. gadā.
- Ķīšukalna apmetne, pilskalns un kapsēta Zvirgzdenes pagastā (Ludzas novads). Elvīra Šnore 1956. un 1959. gadā.
- Malmutas I apmetne Barkavas pagastā (Madonas novads). Ilze Loze 1963.—1964. gadā.
- Slobodas apmetne Kalniešu pagastā (Krāslavas novads). Anna Zariņa 1986. gadā.
- Stremku apmetne Piedrujas pagastā (Krāslavas novads). Ilze Loze 1987. gadā.
- Vilmaņu apmetnes un uzkalniņu kapulauks Ūdrīšu pagastā (Krāslavas novads). Ilga Zagorska un Francis Zagorskis 1983.—1987., 1990. gadā.
- Asotes pilskalns un apmetne Kūku pagastā (Jēkabpils novads). Elvīra Šnore 1949.—1954. gadā.
- Jersikas pilskalns, senpilsēta un kapulauks Jersikas pagastā (Līvānu novads). Ēvalds Mugurēvičs un Antonija Vilcāne 1990.—2003. gadā.
- Nukšu kapulauks Ņukšu pagastā (Ludzas novads). Elvīra Šnore 1947. gadā un Jānis Graudonis 1948. gadā.
- Pasienas kapulauks Pasienes pagastā (Ludzas novads). Elvīra Šnore 1954. gadā.
- Dzilnaskalna kapulauks Šķilbēnu pagastā (Balvu novads). Elvīra Šnore 1952. gadā.
- Katalavas kapulauks Pasienes pagastā (Ludzas novads). Elvīra Šnore 1954. gadā.
Vidzemē (letgaļu un līvu zemēs)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jaunāķēnu apmetne un kapulauks Ērgļu pagastā (Madonas novads). Jānis Graudonis 1971.—1972. gadā.
- Smaudžu apmetne un kapulauks Ošupes pagastā (Madonas novads). Ilze Loze 1967. un 1973.—1974. gadā.
- Dievukalna pilskalns Lielvārdes pagastā (Ogres novads). Anna Zariņa 1978.—1980. gadā.
- Kalnaziedu pilskalns un apmetne Aizkraukles novadā. Adolfs Stubavs 1981.—1982. gadā.
- Kokneses pils un senpilsēta Kokneses pagastā (Aizkraukles novads). Adolfs Stubavs 1961.—1963. un 1964.—1966. gadā.
- Ķentes pilskalns un apmetne Ogresgala pagastā (Ogres novads). Adolfs Stubavs 1954.—1958. gadā.
- Lokstenes pilskalns Klintaines pagastā (Aizkraukles novads). Ēvalds Mugurēvičs 1962.—1964. gadā.
- Mūkukalna pilskalns Kokneses pagastā (Aizkraukles novads). Jānis Graudonis 1959.—1962. gadā.
- Salaspils "Zviedru skanste" Salaspils pilsētā (Salaspils novads). Adolfs Stubavs 1970.—1975. gadā.
- Iesalnieku kapulauks Vecates pagastā (Valmieras novads). Jānis Graudonis 1966. gadā.
- Kalnabricu kapulauks Vecpiebalgas pagastā (Cēsu novads). Elvīra Šnore 1948. gadā.
- Lazdiņu kapulauks Vaives pagastā (Cēsu novads). Jānis Apals 1972. gadā.
- Lejnieku kapulauks Mārcienas pagastā (Madonas novads). Elvīra Šnore 1983. gadā.
- Liepkalna kapulauks Umurgas pagastā (Limbažu novads). Tatjana Berga 1981. gadā.
- Melkertu kapulauks Ādažu pagastā (Ādažu novads). Jānis Graudonis 1970. gadā.
- Priedaines kapulauks Klintaines pagastā (Aizkraukles novads). Ēvalds Mugurēvičs 1961. gadā.
- Priedkalnu akmens krāvuma kapi Daukstu pagastā (Gulbenes novads). Jānis Graudonis un Silvija Laula 1962. gadā.
- Priežu uzkalniņu kapulauks Krimuldas pagastā (Siguldas novads). Ēvalds Mugurēvičs un Ēvalds Tenisons 1962. gadā.
- Puigu kapulauks Ogresgala pagastā (Ogres novads). Ieva Cimermane 1954. gadā.
- Sējas kapulauks Sējas pagastā (Saulkrastu novads). Jānis Graudonis 1974. gadā.
- Ušuru kapulauks ("Zviedru kapi") Līgo pagastā (Gulbenes novads). Jānis Apals 1965. gadā.
- Vampeniešu kapulauks Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā (Salaspils novads). Elvīra Šnore 1966.—1974. gadā.
Zemgalē (zemgaļu zemēs)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jaunlīves apmetne Daugmales pagastā (Ķekavas novads). Māris Atgāzis 1973.—1975. gadā.
- Klosterkalna apmetne Tērvetes pagastā (Dobeles novads). Māris Atgāzis 1975.—1976. gadā.
- Tērvetes apmetne "Sprīdīšu parka" teritorijā Tērvetes pagastā (Dobeles novads). Emīlija Brīvkalne 1952. gadā.
- Strautnieku apmetne Ķekavas pagastā (Ķekavas novads). Māris Atgāzis 1966. gadā.
- Vedgu apmetne Jaunsvirlaukas pagastā (Jelgavas novads). Jānis Graudonis 1975.—1977. gadā.
- Ziedoņskolas arheoloģiskais komplekss Rundāles pagastā (Bauskas novads). Ilga Zagorska 1998. un 2000. gadā.
- Dobeles senpilsēta un priekšpils. Jolanta Daiga 1958.—1959. un 1977. gadā.
- Kamārdes pilskalns Gailīšu pagastā (Bauskas novads). Jolanta Daiga 1978.—1979. gadā.
- Tērvetes pilskalns Tērvetes pagastā (Dobeles novads). Emīlija Brīvkalne 1954.—1959. gadā un Francis Zagorskis 1960. gadā.
- Dreņģeru-Čunkānu kapulauks Codes pagastā (Bauskas novads). Adolfs Stubavs 1952. gadā, Viktorija Bebre 1982.—1984. un 1985.—1991. gadā, Māris Atgāzis 1994. gadā.
- Putru kapulauks Tērvetes pagastā (Dobeles novads). Elvīra Šnore 1955. gadā.
Sēlijā (sēļu zemēs)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kerkūzu I apmetne Salienas pagastā (Augšdaugavas novads). Andrejs Vasks 1985.—1987. gadā.
- Piģēnu (Lejasdopeļu) apmetne Staburaga pagastā (Aizkraukles novads). Elvīra Šnore un Milda Bresava 1961.—1963. gadā.
- Plāteru uzkalniņš un apmetne Sēlpils pagastā (Jēkabpils novads). Māris Atgāzis un Jolanta Daiga 1961.—1962. gadā.
- Spietiņu apmetne un uzkalniņu kapulauks Sēlpils pagastā (Jēkabpils novads). Māris Atgāzis un Jolanta Daiga 1961.—1963. gadā.
- Strautmaļu apmetne Salas pagastā (Jēkabpils novads). Jānis Graudonis 1961. gadā.
- Sēlpils priekšpils Sēlpils pagastā (Jēkabpils novads). Māris Atgāzis, Jolanta Daiga, Anna Zariņa 1963.—1965. gadā.
- Bērzkalnu kapulauks Gārsenes pagastā (Jēkabpils novads). Elvīra Šnore 1976. gadā.
- Pāķu uzkalniņu kapulauks Staburaga pagastā (Aizkraukles novads). Milda Bresava 1961. gadā.
- Pungu uzkalniņu kapulauks Sērenes pagastā (Aizkraukles novads). Milda Bresava 1960. gadā.
- Salenieku uzkalniņš Sēlpils pagastā (Jēkabpils novads). Elvīra Šnore 1966. gadā.
- Zvanītāju uzkalniņš Jēkabpils pilsētā. Elvīra Šnore 1974. gadā.
- Ratulānu uzkalniņš Saukas pagastā (Jēkabpils novads). Elvīra Šnore 1978.—1979. gadā.
Kurzemē (kuršu un līvu zemēs)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Priednieku apmetne Ziru pagastā (Ventspils novads). Andrejs Vasks 2004. gadā.
- Matkules (Buses) pilskalns Matkules pagastā (Tukuma novads). Ēvalds Mugurēvičs 1965. gadā.
- Dundagas Kalnadārza pilskalns Dundagas pagastā (Talsu novads). Ēvalds Mugurēvičs 1980.—1981. gadā.
- Ābelnieku senkapi Padures pagastā (Kuldīgas novads). Izrakumi veikti 2005.—2007. gadā Andreja Vaska vadībā.
- Lielrendas akmeņu krāvuma senkapi Rendas pagastā (Kuldīgas novads). Andrejs Vasks 2000. gadā.
Avots
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- E.Šnore. Agrā dzelzs laikmeta uzkalniņi Latvijas austrumu daļā. — Rīga, 1993. — 110 lpp.
- Latvijas PSR arheoloģija. — Rīga, 1974. — 374 lpp.
- Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga, 2001. — 463 lpp.
- Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. — Rīga, 1997. — 223 lpp.