Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir vēlā dzelzs laikmeta (9.-12./13. gs.) arheoloģiskie pieminekļi Latvijas teritorijā.

Latvijas Vēstures institūta arheologu vadībā veikti izrakumi šādās vietās:

Kurzemē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latgalē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēlijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Altenes pils Seces pagastā. Jānis Graudonis 1963. - 1964. gadā.
  • Beteļu kapulauks Elkšņu pagastā. Elvīra Šnore 1977.-1978. gadā.
  • Dignājas pilskalns Dunavas pagastā. Andrejs Vasks 1989.-1990. gadā.
  • Krigānu ezersalas apmetne Rites pagastā. Ādolfs Stubavs 1978.-1979. gadā.
  • Kukuru apmetne Seces pagastā. Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Ķuncu kapulauks Sēlpils pagastā. Elvīra Šnore 1981. gadā.
  • Lejasdopeļu kapulauks Staburaga pagastā. Elvīra Šnore 1960.-1961. gadā.
  • Mežmalu apmetne Klintaines pagastā. Ēvalds Mugurēvičs 1963. gadā.
  • Piģēnu (Lejasdopeļu) apmetne Staburaga pagastā. Elvīra Šnore un Milda Bresava 1961.-1963. gadā.
  • Plāteru-Spietiņu meža apmetne Sēlpils pagastā. Māris Atgāzis un Jolanta Daiga 1961.-1962. gadā.
  • Ratulānu līdzenais kapulauks Saukas pagastā. Elvīra Šnore 1979. gadā.
  • Sēlpils pilskalna apmetne un priekšpils Sēlpils pagastā. Elvīra Šnore, Māris Atgāzis, Jolanta Daiga, Anna Zariņa 1963.-1965. gadā.
  • Stupeļu pilskalns un apmetne Rites pagastā. Jānis Graudonis un Adolfs Stubavs 1968. un 1976.-1979. gadā.
  • Upjāņu apmetne Seces pagastā. Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.

Vidzemē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ābrantu apmetne Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā. Izrakumi veikti pirms appludināšanas 1971. un 1973. gadā Elvīras Šnores vadībā.
  • Alūksnes ezerpils Alūksnes pilsētā. Māris Atgāzis 1978.-1983. gadā.
  • Āraišu ezerpils Drabešu pagastā. Jānis Apals 1959., 1964., 1965.-1969., 1975.-1979. gadā.
  • Asaru (Buliņu) apmetne un kapulauks Alsviķu pagastā. Māris Atgāzis 1983. gadā.
  • Auļkalna ezerpils Drustu pagastā. Jānis Apals 1963. gadā.
  • Bakānu ezerpils Dzelzavas pagastā. Jānis Apals 1960. gadā.
  • Bīriņu Čiekuru kapulauks Vidridžu pagastā. Ēvalds Mugurēvičs un Ēvalds Tenisons 1964. gadā.
  • Bricu ezerpils Zosēnu pagastā. Jānis Apals 1960. gadā.
  • Buļļumuižas uzkalniņkapi Limbažu novadā. Jānis Graudonis 1965. un 1975. gadā.
  • Čabu apmetne un kapulauks Ogresgala pagastā. Anna Zariņa 1984. gadā.
  • Dravnieku kapulauks Limbažu novadā. Jānis Graudonis 1975. gadā.
  • Dūķu ezerpils Drustu pagastā. Jānis Apals 1963.-1964. gadā.
  • Ezerbricu kapulauks Jaunpiebalgas pagastā. Elvīra Šnore 1948. gadā, Gunta Toropina 1989. gadā.
  • Ģūģeru apmetne un kapulauks Priekuļu pagastā. Zigrīda Apala 1988.-1991. gadā.
  • Ikšķiles lībiešu ciems Ikšķiles novadā. Jānis Graudonis 1968.-1970. gadā, 1973.-1975. gadā.
  • Ikšķiles Zariņu kapulauks Ikšķiles pilsētā. Jānis Graudonis 1971. gadā.
  • Jaunāķēnu kapulauks un apmetne Ērgļu pagstā. Jānis Graudonis 1971.-1972. gadā.
  • Jaunpiebalgas kapulauks Jaunpiebalgas pagastā. Elvīra Šnore 1948. gadā, Konstance Ozola 1954. un 1960. gadā.
  • Kābeļu apmetne un uzkalniņu kapulauks Ikšķiles novadā. Jolanta Daiga 1972. gadā un Roberts Spirģis 2000. gadā.
  • Kāpurkalna kapulauks Jaunpiebalgas pagastā. Elvīra Šnore 1948. gadā.
  • Kokneses pils un senpilsēta Kokneses pagastā. Adolfs Stubavs 1961.-1963. un 1964.-1966. gadā.
  • Ķentes pilskalns un apmetne Ogresgala pagastā. Adolfs Stubavs 1954.-1958. gadā.
  • Lielvārdes pārceltuves kapulauks Lielvārdes pagastā. Anna Zariņa 1977. gadā.
  • Lielvārdes pilskalns un senpilsēta Lielvārdes pilsētā. Anna Zariņa 1976. un 1981. gadā.
  • Liepeņu I kapulauks Krimuldas pagastā. Jānis Graudonis un Ēvalds Tenisons 1959.-1960. gadā.
  • Liepiņu kapulauks Drabešu pagastā. Jānis Apals 1971.-1973. gadā.
  • Liezēres ezerpils Liezēres pagastā. Jānis Apals 1964. gadā.
  • Lisas ezerpils Beļavas pagastā. Jānis Apals 1959. gadā.
  • Lokstenes pilskalns Klintaines pagastā. Ēvalds Mugurēvičs 1962.-1964. gadā.
  • Ļaudonas pilskalns Ļaudonas pagastā. Ēvalds Mugurēvičs un Ingrīda Ozere (Virse) 1988.-1989. gadā.
  • Mārtiņsalas ciems un pils Salaspils novadā (Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā). Ēvalds Mugurēvičs 1966.-1974. gadā.
  • Mūkukalna pilskalns Kokneses pagastā. Jānis Graudonis 1959.-1962. gadā.
  • Nariņu kapulauks Ķeguma novadā. Māris Atgāzis 1968. gadā.
  • Oliņkalna pilskalns Klintaines pagastā. Ēvalds Mugurēvičs 1959.-1962. gadā.
  • Pastamuižas kapulauks Kokneses pagastā. Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Priežu uzkalniņu kapulauks Krimuldas pagastā. Ēvalds Mugurēvičs un Ēvalds Tenisons 1962. gadā.
  • Radžu kapulauks Pļaviņu pilsētā. Ēvalds Mugurēvičs un Raisa Denisova 1964. gadā.
  • Raskumu kapulauks Vecpiebalgas pagastā. Elvīra Šnore 1948. gadā.
  • Raušu ciems un kapulauks (šobrīd Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā). Elvīra Šnore un Jolanta Daiga 1966.-1975. gadā.
  • Reznu kapulauks Salaspils pagastā. Jānis Graudonis 1958. un 1969. gadā.
  • Riekstukalna pilskalns (Cēsis). Jānis Apals 1980. gadā
  • Rīgas apmetne (Peldu-Ūdensvadu ielas stūrī un zem vēlākā Melngalvju nama pamatiem Vecrīgā). Andris Caune 1974. un 1992.-1995. gadā.
  • Rumuļu kapulauks Ikšķiles pilsētā. Jānis Graudonis 1974.-1975. gadā.
  • Salaspils pils Salaspils pilsētā. Adolfs Stubavs 1967.-1975. gadā.
  • Salu ezerpils Madonas pilsētā. Jānis Apals 1959. gadā.
  • Sermuļu kapulauks Ogresgala pagastā. Roberts Spirģis 2001. gadā.
  • Smaudžu ciems Ošupes pagastā. Ilze Loze 1973. gadā.
  • Spieķu kapulauks Ziemeru pagastā. Māris Atgāzis 1979. gadā.
  • Stūru kapulauks Umurgas pagastā. Tatjana Berga 1981. gadā.
  • Ušuru ezerpils un kapulauks ("Zviedru kapi") Līgo pagastā. Jānis Apals 1959. un 1964.-1965. gadā.
  • Vecdoles pils Ķekavas pagastā. Māris Atgāzis 1966.-1968. gadā.
  • Vējstūru apmetne un kapulauks Salaspils pilsētā. Anna Zariņa 1967.-1968. gadā.
  • Viesienas Mežāru kapulauks ("Āronas grantsbedres") Viesienas pagastā. Elvīra Šnore 1948. gadā.

Zemgalē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bāļu-Šķērstaiņu apmetne ar kapulauku Dobeles novadā. Māris Atgāzis 1979., 1979.-1981. gadā.
  • Ciemaldes kapulauks Jaunsvirlaukas pagastā. Jānis Graudonis 1976.-1977. gadā.
  • Dobeles senpilsēta un priekšpils. Jolanta Daiga 1958.-1959. un 1977. gadā.
  • Dreņģeru-Čunkānu kapulauks Codes pagastā. Adolfs Stubavs 1952. gadā, Viktorija Bebre 1982.-1984. un 1985.-1991. gadā, Māris Atgāzis 1994. gadā.
  • Kakužēnu kapulauks ("Mīklas kalns") Jaunsvirlaukas pagastā. Jānis Graudonis 1977.-1979. gadā.
  • Kamārdes pilskalns Gailīšu pagastā. Jolanta Daiga 1978.-1979. gadā.
  • Ķūru apmetne un kapulauks Tērvetes pagastā. Māris Atgāzis 1976. gadā.
  • Mežotnes centra kapulauks Mežotnes pagastā un senpilsēta Rundāles pagastā. Māris Atgāzis 1969.-1970. un 1979. gadā.
  • Ošu apmetne Dobeles pagastā. Māris Atgāzis 1980.-1981. gadā.
  • Siliņu kapulauks Vecsaules pagastā. Andris Caune 1976. gadā.
  • Tērvetes Īkšķīšu apmetne Tērvetes pagastā. Francis Zagorskis 1960. gadā.
  • Tērvetes pilskalna priekšpils un apmetne, "Sprīdīšu parka" apmetne Tērvetes pagastā. Emīlija Brīvkalne 1951.-1953. gadā.
  • Vedgu apmetne Jaunsvirlaukas pagastā. Jānis Graudonis 1975.-1977. gadā.
  • Ziedoņskolas arheoloģiskais komplekss Rundāles pagastā. Ilga Zagorska 1998. un 2000. gadā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. - Rīga: Zinātne, 2008. - 246 lpp.
  • Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga, 2001. — 463 lpp.
  • Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. — Rīga, 1997. — 223 lpp.
  • Latvijas PSR arheoloģija. — Rīga, 1974. — 374 lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]