Asūnes baznīca
| Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Asūnes katoļu baznīca | |
  Asūnes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Krāslavas novads, Asūnes pagasts, Asūne |
| Koordinātas | 56°1′40″N 27°37′15″E / 56.02778°N 27.62083°EKoordinātas: 56°1′40″N 27°37′15″E / 56.02778°N 27.62083°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1819 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Pāvels Turonoks |
| Mājaslapa | www.catholic.lv/dagda/asune |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1816 |
| Specifikācija | |
| Garums | 38 m |
| Platums | 19 m |
| Būvmateriāli | mūra |
Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Asūnes pagasta centrā apdzīvotā vietā Asūnē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Asūnes pirmā katoļu koka baznīca ar jezuītu gādību par Polijas karaļa Jāņa III līdzekļiem tika uzcelta 1680. gadā. To uzbūvēja bez muižas palīdzības, pašiem draudzes locekļiem gādājot strādniekus, materiālus, pārtiku un malku.
Pašreizējā mūra baznīca vecās, pussabrukušās baznīcas vietā ir uzcelta 1816. gadā par draudzes, prelāta Višomirska un kanoniķa Kupreviča līdzekļiem. 1819. gadā bīskaps V. Kamionka to konsekrēja Svētā Krusta paaugstināšanas godam.[2] Baznīcas dārzā ir apbedīti priesteri Ignācijs Šidlovskis un Aleksandrs Meškovskis.
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pāvels Turonoks.[1] Asūnes draudze veidojās jau 17. gadsimtā, par ko liecina metriku grāmatas, kas iznāk no 1695. gada. Draudzei ir astoņas kapsētas — Asūnes kapsēta, Dūķeļu kapsēta, Perveļovas kapsēta, Kromanišku kapsēta, Kriškinovas kapsēta, Vorzovas kapsēta, Veteraucu kapsēta un Melkeru kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaungads, Svētā Izidora — arāja diena, Vasarsvētki, Svētā Pētera un Pāvila diena, Kunga Jēzus apskaidrošanas svētki, Svētā Krusta paaugstināšana.
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Asūnes baznīca ir mūra viennavas krustveida celtne ar skārda jumtu, 38 metrus gara un 19 metrus plata. Baznīcas solos var novietoties 128 cilvēki. Ieejas vārtos ir liels mūra zvanu tornis ar trim zvaniem. Ap baznīcu ir mūra žogs.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīcā ir četri altāri. Galvenajā altārī ievietotas Jaunavas Marijas un Svētās Helēnas gleznas, kā arī Svētā Antonija un Svētā Franciska skulptūras, citos altāros redzamas Kristus transfigurācijas, Svētā Jura, Svētā Izidora, Svēto Pētera un Pāvila gleznas.[3]
Iespējams aplūkot "Asūnes evaņģēliju", pirmo latgaliešu valodā izdoto grāmatu, kas Asūnē apkopota 1730. gadā, vēl darbojoties vecajai baznīcai.[4] Baznīcā atrodas ērģeles lietošanas kārtībā.
Sikspārņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Asūnes baznīcā notiek dīķu naktssikspārņu uzskaite, jo tajā atrodas sikspārņu kolonija.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 28.lpp.
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
- ↑ «www.vietas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||