Dobeles katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Dobeles katolubaznica.JPG
Dobeles katoļu baznīca
Dobeles katoļu baznīca (Latvija)
Dobeles katoļu baznīca
Dobeles katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Dobele
Koordinātas 56°37′25″N 23°16′51″E / 56.62361°N 23.28083°E / 56.62361; 23.28083Koordinātas: 56°37′25″N 23°16′51″E / 56.62361°N 23.28083°E / 56.62361; 23.28083
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 2003
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Pēteris Skredeļs
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils modernisms
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1997
Celtniecības beigas 2003
Specifikācija
Būvmateriāli sarkani ķieģeļi

Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Dobelē, Baznīcas ielā 10a. Dievnams ir Dobeles dekanāta rezidence.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmos dievkalpojumus Dobelē noturēja Auces draudzes prāvests L. Kundziņš 1937. gadā, turpinot to darīt līdz 1940. gadam. Tie noritējuši Dobeles tautas namā vienu reizi mēnesī. Dievkalpojumos piedalījušies līdz pat 700 ticīgiem, tāpēc radās nepieciešamība celt dievnamu. Jau 1938. gadā Dobelē bija ieradies Kūrijas notārs V. Strelevičs, lai nolūkotu vietu celtniecībai. 1940. gadā dievkalpojumus sāka noturēt Līvbērzes draudzes prāvests, kurš dievkalpojumus noturēja īrētās telpās. Pēc Otrā Pasaules kara jauna dievnama celtniecība bija neiespējama, to neļāva padomju varas funkcionāri. Tāpēc Līvbērzes priesteri Jodovaļskis un J. Pavilonis noturējuši dievkalpojumus privātā mājā. 1954. gadā Jelgavas draudzes dekāns L. Kundziņš baznīcai iegādājās nepabeigtu māju, kurai naudu — 25 000 rubļu deva bīskaps Pēteris Strods. Līgumu par mājas pirkšanu noslēdza Līvbērzes prāvests K. Cukurs, kurš vēlāk pirmais šai mājā sācis noturēt dievkalpojumus. Galīgo mājas pārveidošanu par lūgšanu namu un piebūves celšanu veica prāvesta Jāzepa Ančevska darbības laikā. Pēc pārbūves tā bija 14 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta koka un betona ēka, apšūta ar baltiem ķieģeļiem. Dievnamā bija divi altāri — lielais ar Jēzus Sirds gleznu un mazais Jaunavas Marijas altāris. Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no Lamiņu baznīcas.[2]

Atgūstot valstisko neatkarību, radās iespēja radīt jaunu dievnamu. 1997. gadā tika iesvētīts pamatakmens un pēc arhitektu J.Kukšas, I.Kārkliņa un konstruktora A.Vilmaņa projekta sāka celt baznīcu, ko veica "Būvfirma L.B.K.". 2001. gadā tika svinēti Spāru svētki un tā paša gada 9. augustā uz jumta uzstādīja dzelzs krustu. 2003. gadā iekšdarbi bija beigušies un dievnamu tā paša gada 21. septembrī bīskaps Antons Justs konsekrēja Vissvētākās Trīsvienības godam.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir ķieģeļu un koka metāla konstrukciju celtne, celta modernisma stilā. Tās platība ir 750 m2. Ēkai ir skārda jumts un viens 34 metrus augsts tornis.[4] Dievnams ir projektēts tā, ka vienā ēkā atrodas gan baznīca, gan plebānija un garāža. Ieejas durvis no gala un plebānijas. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz dzelzs žogs ķieģeļu stabiņos. Dārzā uzstādīta Dievmātes skulptūra.

Dievnams ziemā

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Griestu smagumu notur koka metāla konstrukcijas — sijas, kas vienlaicīgi pilda dekoratīvu funkciju. Virs ieejas atrodas kora telpas. Interjers ir moderns un askētisks. Dievnamā ir viens centrālais altāris, kura tabernākuls iekļaujas altāra kompozīcijā saules formā, atgādinot monstranci. Altāris ir galda tipa, kas novietots tā, lai, celebrējot Svēto Misi, priesteris atrastos ar seju pret tautu.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pēteris Skredeļs.[1] Draudze radās 1937. gadā, kad sāka šeit noturēt dievkalpojumus. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Dobelē un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu.

Draudzes svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Kunga žēlastības jeb Baltā svētdiena, Vissvētākās Trīsvienības svētki — 40 stundas, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 254-255.lpp.
  3. Katoļu kalendārs 2004. Rīga: Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas izdevums, 2004. 67.lpp.
  4. Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca Archived 2012. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē. www.latvia.travel.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]